Lavandas lauks. Foto no arhīva

Euractiv: fermeri iesūdzējuši tiesā Eiropas Savienību globālās sasilšanas dēļ

39
(atjaunots 16:11 19.07.2018)
Kas kopīgs lavandu fermerim Francijā un briežu ganam Zviedrijā – prasība ES tiesā pret ES politiku ekoloģijas jomā.

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Desmit ģimenes no visas pasaules iesūdzējušas tiesā Eiropas Savienību – tās prasa samazināt siltumnīcas gāzu izmešus, vēsta Euractiv.

Grinjānas kopienā Francijas dienvidaustrumos uzziedējusi lavanda.

"Tūristiem, kuri klaiņo apkārt, šķiet, ka visus laukus klāj ziedi, — stāsta Moriss Flešē, kura ģimene audzē lavandu jau piecas paaudzes. – Patiesībā augi iet bojā."

Pēdējo desmit gadu laikā lavandu apdraud globālā sasilšana – augu dzīves cikls sarucis. Morisa dēls, kurš vada fermu no 2001. gada, ir pirmais Flešē dzimtā, kurš ar grūtībām savelk galus kopā.

"Lietavu, pavasara salnu un sausuma dēļ pēdējo gadu laikā esam zaudējuši 23 hektārus lavandas," – paskaidroja Flešē. Nelaime tā, ka augus nevar vienkārši nomainīt, vispirms ir jāatjauno augsne ar augu sekas palīdzību, kas vidēji aizņem divus gadus. Pēdējo desmit gadu laikā Flešē divreiz pārstādījuši lavandu, un viņu ienākumi kritušies par 44%.

"Esam nolēmuši iesūdzēt tiesā Eiropas Savienību ne tāpēc, ka gribam saņemt kompensāciju, bet gan vēlamies piespiest ES pildīt saistības pilsoņu aizsardzības jomā," – paskaidroja fermeris.

Vispirms viņa kaimiņš, ekoloģisko tiesību profesors Gerds Vinters ieraudzīja, kā cieš lavanda globālās sasilšanas dēļ.

"Viņš ieteica man pievienoties citām ģimenēm, kas cietušas globālās sasilšanas dēļ: viesnīcas īpašniekam Ziemeļu jūras krastā, kas applūdusi jūras līmeņa celšanās dēļ, un briežu ganam no Skandināvijas, kurš klimata maiņās dēļ nevar atrast ķērpjus savu ganāmpulku barošanai," – skaidroja Moriss Flešē.

Kolektīvo prasību Eiropas tiesā iesniegušas 11 ģimenes no Eiropas, Kenijas un Fidži, kā arī vairākas nevalstiskas organizācijas un eksperti vides aizsardzības jomā. Dokumentā, kura apjoms ir 6 tūkstoši lappušu, teikts, ka ES ir atbildīga par augošajiem siltumnīcas gāzu izmešiem un to ietekmi uz augsni un cilvēku veselību.

"Mēs to nedarām kompensācijas labad, mēs vēlamies piespiest ES rīkoties. Lauksaimniecības nozarē ir liels skaits fatālistu, neviens neko nemēģina mainīt," – saka Flešē.

2015. gadā Hāgas tiesa lika Nīderlandes valdībai samazināt siltumnīcas gāzu izmešus par 25% tuvāko piecu gadu laikā.

Dromas departamentā, kur atrodas Flešē ferma, vidējā gada temperatūra pēdējo 50 gadu laikā pieaugusi par 2,5 grādiem, bet fermu skaits šajā laikā sarucis – no 45 fermām palikušas tikai 12.

39
Pēc temata
Globālās sasilšanas dēļ daudzas pilsētas nevarēs uzņemt Olimpiskās spēles
SVF: Baltijas valstis gūs priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

5
(atjaunots 20:39 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

5
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska

Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem

13
(atjaunots 16:02 11.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un aicināja protestētājus saudzēt sevi.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska ierakstīja video uzrunu, kurā izskaidroja savu aizbraukšanu uz Lietuvu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš kļuva zināms, ka Tihanovska pameta Baltkrieviju un patlaban atrodas Lietuvā – par to sociālajos tīklos paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs.

"Es domāju, ka visa šī kampaņa mani ļoti stipri sarūdīja un deva man tik daudz spēka, ka es izturēšu visu. Taču, laikam, es tā arī paliku tā vājā sieviete, kura biju sākumā. Es pieņēmu ļoti smagu lēmumu," saka uzrunā Tihanovska.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēmusi "absolūti patstāvīgi", to neviens nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki (tostarp vīrs), nedz štābs.

"Es zinu, ka daudzi mani sapratīs, daudzi nosodīs, bet daudzi ienīdīs. Bet, jūs ziniet, nedod dievs izrādīties tādas izvēles priekšā, kādā nonācu es. Tādēļ cilvēki, saudzējiet sevi, lūdzu. Neviena dzīve nav tā vērta, kas šobrīd notiek. Bērni – tas ir pats galvenais, kas ir mūsu dzīvē," sacīja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte.

Iepriekš Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, Tihanovska izrādījās otrajā vietā ar 10,09%. Preses konferencē Tihanovska paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Naktī Minskā turpinājās protesta akcijas: autovadītāji ar transportlīdzekļiem aizšķērsoja ceļu uz demonstrācijas vietu, savukārt protestētāji būvēja barikādes. Demonstranti skandēja pret valdību vērstus lozungus, aplaudēja un dedzināja dūmu bumbas.

Kārtības sargi pielietoja pret protestētājiem gaismas-trokšņa granātas, asaru gāzi un gumijas lodes. Protestu vietās ieradās ātrās palīdzības mašīnas. Tika ziņots par cietušajiem un upuriem sadursmju rezultātā.

Masveida protesta akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās – aizritējušajā diennaktī republikā aizturēja gandrīz 3000 masveida nekārtību dalībniekus.

13
Pēc temata
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu