Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps kopīgajā preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos

Tramps: tikšanās ar Putinu lūzuma brīdis abu valstu attiecībās

55
(atjaunots 08:20 17.07.2018)
ASV un Krievijas prezidenti pozitīvi novērtēja sarunu. Notikuma patiesie mērogi kļūs zināmi tikai laika gaitā.

RĪGA, 17. jūlijs — Sputnik. Vakar, 16. jūlijā Helsinkos notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Savienoto Valstu vadītāja Donalda Trampa pirmā pilna formāta tikšanās. Pasaules mediji sarunu nosauca par "ASV un Krievijas samitu" un demonstrēja īpašu interesi par to, vēsta Sputnik Igaunija.

Abu lielvalstu vadītāju tikšanās aiz slēgtām durvīm ilga 2 stundas un 10 minūtes. Donalds Tramps to nekavējoties novērtēja visai augstu. Pēc pārrunām paplašinātā formātā valstu vadītāji piedalījās kopīgā preses konferencē.

"Mums bija tiešs, atklāts, ļoti produktīvs dialogs," — paziņoja ASV prezidents. Aģentūra RIA Novosti pavēstīja, ka Tramps nosaucis  tikšanos ar Putinu par lūzuma punktu Maskavas un Vašingtonas attiecībās.

"Mūsu attiecības ar Krieviju nekad nav bijušas sliktākas nekā pašlaik. Taču tas mainīsies pēc mūsu četras stundas ilgās tikšanās. Nekas nebūs vienkārši, taču tā ir labāk, nekā noliegt tikšanās iespēju. Labāk ir uzņemties politiskus riskus, lai sasniegtu mieru un stabilitāti," — uzsvēra Tramps.

ASV prezidents paziņoja, ka "labāk uzņemsies politisku risku miera interesēs, nekā riskēs ar mieru politikas labad". Viņš pauda cerību, ka ASV un Krievija atrisinās visas Helsinkos apspriestās problēmas.

Putins pauda cerību uz konstruktīvu dialogu

Tikpat optimistiska bija arī Krievijas prezidenta uzstāšanās. Viņš apliecināja, ka pārrunas ar ASV prezidentu noritējušas atklātā un lietišķā atmosfērā, to gala rezultātu var uzskatīt par sekmīgu un noderīgu.

Prezidents Putins atzina, ka Krievijas un ASV attiecības pārdzīvo smagus laikus, taču šīm grūtībām nav objektīvu iemeslu.

Tādēļ viņš pauda cerību uz konstruktīvu dialogu no ASV puses: "Esmu pārliecināts, ka mēs nonāksim pie savstarpējas sapratnes ar partneriem ASV. Ceru, ka atjaunosies iepriekšējais mijiedarbības līmenis divpusējos jautājumos.

Kremļa vadītājs nosauca arī konkrētus soļus, ko Krievija spērusi tikšanās ietvaros.

"Kā lielākās kodollielvalstis, mēs esam atbildīgi par starptautisko drošību," — norādīja Vladimirs Putins un atzīmēja, ka kodolatbruņošanās jautājumi joprojam ir aktuāli. Viņš paskaidroja, ka Kremlis nodevis Baltajam namam konkrētus ierosinājumus šajā aspektā.

Putins ierosinājis amerikaņu kolēģim atjaunot darba grupu terorisma apkarošanas jautājumos.

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā Helsinkos puses vienojušās izveidot ASV un Krievijas biznesa līderu grupu. "Uzņēmēji paši zina, kā veidot sadarbību. Lai padomā, kas šim nolūkam jāpaveic," — teica Putins.

Pamati ir likti

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paziņoja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Savienoto Valstu vadītāja Donalda Trampa tikšanās noritējusi "lieliski". Politiķis piebilda, ka tikšanās bijusi "labāka, nekā super".

Abu valstu vadītāju sarunu var uzskatīt par izrāviena sākumu Krievijas un ASV attiecībās, jo tā parādīja: nepārvaramu pretrunu valstu starpā nav, uzskata Krievijas politiķis Francis Klincēvičs.

Intervijā RIA Novosti viņš atzīmēja, ka Krievija un ASV var atrast saskares punktus virknē jautājumu, tostarp arī par krīzes atrisināšanu Sīrijā, Korejas pussalā, Ukrainā, par cīņu ar starptautisko terorismu, līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, ieroču dislokāciju kosmosā, kiberdrošību un "Irānas darījumu".

Klincēvičs uzskata, ka augstu jānovērtē Trampa rakstura īpašības, kurš spējis "nokratīt no preciem pagātnes nastu" un ierasties samitā Helsinkos "bez akmens azotē", ar "spilgti izteiktu vēlmi izprast mūsu valsti un veidot saiknes ar to".

Otrā šāda veida tikšanās abu valstu vēsturē

Iepriekš Krievijas un ASV prezidenti Helsinkos tikās pirms 21 gada — 1997. gada martā. Tolaik Boriss Jeļcins un Bils Klintons apsprieda Baltijas valstu dalību NATO. Jautājums netika izšķirts, taču pats samits piesaistīja uzmanību cita iemesla dēļ.

Portāls Yle atgādināja, ka tikšanās iekritusi Klintonam neveiksmīgā brīdī: neilgi pirms tam viņš cietis kritienā pa neapgaismotām kāpnēm, un Helsinkos atradās invalīda krēslā, ar ģipsi. ASV vadītājam bija ļoti svarīgi, kā viņš izskatīsies ASV medijos, un tādā situācijā Jeļcina fonā viņš izskatītos slikti.

Šī iemesla dēļ ASV prezidenta preses dienests izteica milzum daudzas prasības tiksānās organizatoriem, lai nivelētu valstu vadītāju fiziskā stāvokļa starpību. Amerikāņu puse pieprasīja, lai preses konferencē fonā būtu redzami skujkoki, turklāt kopīgajās fotogrāfijās Jeļcins sēdētu un neizskatītos garāks nekā Klintons. Viņi paši izvēlējās galdu un krēslus preses konferencei, taču viņiem neizdevās pareizi aplēst Krievijas prezidenta augumu (iespējams, samulsināja collas un centimetri), un Jeļcins tik un tā izskatījās garāks nekā Klintons.

Pagaidām nav zināms, vai pirms pašreizējās tikšanās Helsinkos puses izvirzījušas kaut kādas prasības vai noteikušas ierobežojumus.

Tramps piemiedzis ar aci Putinam

Pirms tikšanās ar Vladimiru Putinu Donalds Tramps viņam piemiedzis ar aci. Šai epizodei uzmanību pievērsa britu telekanāla Sky News žurnālists Marks Stouns.

55
Pēc temata
Tramps par Putinu: nedz draugs, nedz ienaidnieks
Putinam ir tas, ko vēlas Tramps un no kā bīstas poļi
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

13
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

13
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā
Amerikāņu karavīrs, foto no arhīva

Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

6
(atjaunots 22:17 04.06.2020)
Polija informēja, ka sākas mācības Defender Europe 2020. Pirms Covid-19 pandēmijas bija plānots, ka to ietvarā notiks amerikāņu spēku lielākā pārvietošana uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas rezultātā NATO bija spiesta grozīt šogad ieplānoto militāro mācību programmu.

Piemēram, mācību "Defender Europe 2020" ietvaros no februāra līdz aprīlim amerikāņi plānoja pārvietot uz Eiropu 20 tūkstošus kareivju. Saskaņā ar ieceri, mācībām vajadzēja kļūt par amerikāņu karaspēka vērienīgāko dislokāciju Eiropā pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr iejaucās Covid-19, un termiņus nācās mainīt, mācību mērogu – ierobežot. Tomēr, spriežot pēc visa, nekādas kaites netraucēs amerikāņiem vairot savus spēkus Eiropā. Par to Polija viņiem no visas sirds pateicas.

Ceturtdien, 4. jūnijā, Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks atklāja mācības "Defender Europe 2020", vēsta RIA Novosti.

Uzstājoties Dravas poligonā valsts ziemeļrietumos, Blaščaks "aizkustinoši" piezīmēja: "Epidēmija ir mainījusi mūsu plānus, taču pats galvenais, ka mēs zibenīgi pielāgojāmies realitātei, un poļu karaspēks ne uz mirkli nezaudēja cīņas gatavību."

Protams, aizsardzības ministrs nepiemirsa reveransu ASV bruņoto spēku vadībai. Viņš pateicās par to, ka amerikāņi ieradušies trenēties Polijā, "neskatoties uz problēmām, ar ko cīnās visa pasaule".

Protams, Covid-19 epidēmija ietekmējusi šos "treniņus". Manevros Dravas poligonā tagad piedalīsies tikai aptuveni seši tūkstoši kareivju, kuru vidū ir 2 tūkstoši poļu un 4 tūkstoši amerikāņu.

Mācībās tiks izmantoti apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienību: 100 tanki un vairāk nekā 230 kaujas mašīnas, artilērija, raķešu kompleksi un aviācija.

Mācību galvenais mērķis esot "stratēģiskās gatavības un mijiedarbības uzlabošana, pateicoties ASV spēku ātras izvēršanas iespējai Eiropā, kā arī uzņēmējvalstu iespēju pārbaude uzņemt sabiedroto atbalstu".

Plānots izspēlēt Polijas un ASV spēku mijiedarbību, kā arī ūdenstilpes šķērsošana ar tanku un gaisa desanta spēku dalību.

Iepriekš bija plānots, ka mācībās "Defender Europe" piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no dažādām valstīm. Tikai amerikāņi vien plānoja izmantot 13 tūkst. tehnikas vienību.

Maskava un Minska jau ir paudušas savu viedokli par manevriem. Krievija un Baltkrievija paziņoja, ka NATO un ASV mācības ir provokatīvas un pārsvarā notiek saskaņā ar scenārijiem, kas vērsti pret Krieviju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka plašie manevri "Defender Europe" norāda: alianse neplāno stiprināt deeskalācijas pasākumus. Viņš atzīmēja, ka Maskava nesaskata nekādas problēmas Baltijas jūras reģionā, kas prasītu militāru risinājumu.

6
Tagi:
ASV, Polija, militārās mācības, NATO
Pēc temata
Baltkrievijas prezidents informēja par mierīgāku reakciju uz NATO mācībām
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām
Politologs: ASV stratēģus Eiropā totāli sakāvis koronavīruss
ASV ierobežo mācību "Defender Europe" mērogu Lietuvā
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
Ērce, foto no arhīva

Valstī liels inficēto skaits: speciālisti brīdina par ērču nesto risku

3
(atjaunots 11:33 05.06.2020)
Šogad ērces Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centra speciāliste Irēna Anna Damberga LR4 programmā "Doma laukums" pastāstīja, kādu risku šogad sagādā ērces. Tās Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits, vēsta Rus.lsm.lv.

Damberga pastāstīja, ka, iespējams, ērču skaits nav lielāks nekā pērn. Mājās tās pārsvarā ienes mājdzīvnieki. Tomēr 3-4% ērču ir inficētas ar encefalītu, lai arī 2019. gadā slimības pārnēsātāju skaits nepārsniedza 1%.

Latvijas infektoloģijas centra dati liecina, ka pirmo ērci šogad izmeklēšanai atnesa jau 8. janvārī. Pēc tam 2020. gada pirmajos piecos mēnešos LIC saņēmis 551 ērci. 4,5% to vidū izrādījās inficētas ar encefalītu.

Pie tam Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jauna ērču suga, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tās mīt aizaugušās pļavās.

Iepriekš vēstīts, ka līdz 7. maijam Latvijā bija diagnosticēti trīs ērču encefalīta gadījumi un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

3
Tagi:
ērce, Latvija
Pēc temata
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
Ērces atkal gatavojas uzbrukt Latvijai
Ērces, govis un zibens: kas draud Latvijas iedzīvotājiem vasarā
Latvijā pieaudzis ērču encefalīta gadījumu skaits