NATO karavīri

Mamikins: NATO tērē aizsardzībai 13 reizes vairāk, nekā Krievija, kur nu vēl vairāk

40
(atjaunots 08:56 14.07.2018)
Ja ilgi kliedz par baisajiem draudiem, vienmēr atradīsies viltīgi cilvēki, kuri par lielu naudu palīdzēs tos novērst – tā arī notiek ar NATO valstu militārajiem izdevumiem, uzskata eirodeputāts Andrejs Mamikins.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. NATO valstu līderi paši sevi iedzinuši slazdā, stāstot šausmu stāstus par Krieviju, un tagad būs spiesti palielināt militāros izdevumus, uzskata Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins. Par to viņš pastāstīja Facebook

Tā politiķis komentēja sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu NATO samitā Briselē.

Šī diskusija atgādināja Mamikinam stāstu no viņa žurnālistikas karjeras.

"Kad es biju televīzijas žurnālists, pie manis atnāca kāda dāma un pastāstīja stāstu par to, kā augšējie kaimiņi apstaroja viņu ar speciāliem stariem. Viņai neviens neticēja, izņemot vienu labu cilvēku, kurš izrādīja nopietnību pret problēmu un par daudziem tūkstošiem piedāvājas uzlikt spēcīgus starusnecaurlaidīgus griestus," pastāstīja Andrejs Mamikins.

Viņš uzskata, ka aptuveni tāpat ir ar NATO valstu izdevumiem bruņojumam.

"Ja ilgi kliedz par baisajiem draudiem, vienmēr atradīsies viltīgi cilvēki, kuri par lielu naudu palīdzēs šos draudus novērst," atzīmēja eirodeputāts.

NATO līderi tik ilgi stāstīja viens otram par bailēm no Krievijas, ka palielināt militāros izdevumus viņiem tagad "vienkārši ir nepieciešams" palielināt, turklāt steidzami. Un tas notiek, ņemot vērā to, ka NATO valstis tērē militārajām vajadzībām trīspadsmit reizes vairāk, nekā Krievija: 2017. gadā aliansi iztērēja šiem mērķiem 917 miljardus dolāru, savukārt Krievija — 67 miljardus dolāru.

"Šīs milzīgās starpības NATO locekļiem ne kāpēc nepietiek pilnas drošības izjūtai. Acīmredzami, no bailēm viņi nekā nevar atbildēt uz jautājumu: kāda tad starpība, beidzot, nomierinās. Jātērē 15, 20 vai 30 reizes vairāk?" vaicā Mamikins.

Viņš nedomā, ka Eiropas politiķi patiesi tic draudiem, taču zaudēt seju, pēc tam, kad spīdoši tēloja šausmas, viņi nevēlas.

"Tādēļ viņiem nāksies iegādāties starusnecaurlaidīgos griestus pie viltīgajiem puišiem, savukārt tam būs nepieciešams pakratīt savu nodokļu maksātāju kabatas," atzīmēja deputāts.

Trīs gadu laikā Latvijas varas iestādes palielinājušas militāros izdevumus divas reizes — no 250 miljoniem līdz pusmiljardam eiro.

"Valstij, no kuras sliktas sociālās sistēmas, izglītības un medicīnas nepietiekamā finansējuma dēļ aizbraukusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju, tā ir drosmīga rīcība. Turklāt, ja ņem vērā, ka bruņojums tiek iegādāts nevis Latvijā, bet ārzemēs. Tātad mūsu naudiņa aiziet no valsts, savukārt pretī iedzīvotāji saņem lietotus bruņutankus, kurus pārdevēji aizsūtītu uz pārkausēšanu," uzsvēra Mamikins.

Tāpat viņš pastāstīja viešņas stāsta turpinājumu. Starusnecaurlaidīgie griesti, kas iegādāti par lielu naudu, patiešām apturēja starojumu, taču kaimiņi pie tā neapstājās — un sāka sūknēt indīgu gāzi pa atslēgas caurumu…

"Te parādās secinājums, Eiropas politiķiem vajag nevis dārgus griestus uz iedzīvotāju rēķina likt, bet gan paārstēt galvu. Tad varbūt kļūs vieglāk," secināja eirodeputāts.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas vadība pagaidām skeptiski atsaucas uz ASV prezidenta Donalda Trampa prasību novest aizsardzības izdevumus līdz 4% no IKP. Premjers Māris Kučinskis nav gatavs piešķirt šiem mērķiem vairāk par esošajiem 2%.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir pārliecināts, ka Latvijas militārie izdevumi ir jāpalielina, tiesa, pagaidām nevis līdz 4, bet līdz 2,5%.    

40
Pēc temata
Tramps atteicies "aizsargāt no Krievijas" NATO valstis, kuras "nemaksā"
Tramps paziņojis, ka NATO valstu pienākums ir kompensēt ASV aizsardzības izdevumus
Tramps paziņojis, ka daudzas NATO dalībvalstis "nemaksā rēķinus"
Baltija kā vājā vieta: ASV ir šausmās no NATO austrumu flanga