Parīze

Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik

68
(atjaunots 12:03 08.07.2018)
Viens no pirmajiem likumiem pret "nepatiesām ziņām" pasaulē radījis milzīgu ažiotāžu. Nekad iepriekš likumdevēji nav definējuši fake news.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Francijas Nacionālā asambleja apstiprinājusi likumprojektu par "nepatiesu ziņu" apkarošanu, kas paredz iespēju priekšvēlēšanu kampaņas periodā apturēt to telekanālu un radiostaciju translāciju, kuru sniegtajās ziņās iekļuvusi pat mazākā neprecizitāte, portālā RIA Novosti vēsta autors Igors Gaškovs. Jaunā tiesiskā norma ir maksimāli izplūdusi un galvenokārt vērsta pret RT un Sputnik. Pie tam var ciest arī Francijas nacionālie plašsaziņas līdzekļi.

"Kaitējums nācijai"

Viens no pirmajiem likumiem pret "nepatiesām ziņām" pasaulē radījis milzīgu ažiotāžu. Nekad iepriekš likumdevēji nav definējuši fake news. Opozīcijā esošie politiķi kritizēja valdības piedāvātos variantus. Taču vairākums apakšpalātā pieder Emanuelam Makronam, tāpēc iepildumi netika ņemti vērā. Par nepatiesu ziņu nolemts uzskatīt jebkuru "neprecīzu vai melīgu apgalvojumu un apsūdzību" neatkarīgi no konteksta.

Sekas ir nopietnas. Televīzijas un radio augstākajai padomei tiek piešķirtas īpašas kontroles pilnvaras vēlēšanu kampaņu periodā. Ierēdņi varēs pārtraukt mediju darbu, atsaucot licenci uz noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tas īpaši attiecas uz ārvalstu medijiem — tiem likumā veltīts atsevišķs paragrāfs. Padome saņem tiesības "pielikt punktu citas valsts kontrolētu mediju darbam, kuri kaitē nācijas fundamentālajām interesēm vai piedalās tās institūtu destabilizācijā".

Tagad jebkuru mediju liktenis ir atkarīgs no tiesnešu lēmuma, kam vajadzēt atšķirt "nepatiesu ziņu" no "uzticamas informācijas" 48 stundu laikā, lai pēc tam nodotu savu slēdzienu Televīzijas un radio augstākajai padomei.  

"Tiesnešu diktatūra"

Daiļrunīgs fakts: likumu parlamentā atteicās atbalstīt trīs kreiso frakcijas, labējie, ultralabējie un daļa centristu. Makrona pretinieki abās politiskā spektra pusēs ir neapmierināti ar viņu darbības atspoguļojumu centrālajos medijos. Opozīcijai ir savi plašsaziņas līdzekļi, un tā ir noraizējusies par to, ka arī pret viņiem tiks izmantots stingrais likums par "nepatiesām ziņām".

Neapmierinātie runā par "tiesnešu diktatūru", kas potenciāli apdraud visu demokrātisko sistēmu. Taču galvenokārt apdraudēti Krievijas mediji, jo pietiek ar viena vienīga nedraudzīga politiķa prasību un subjektīvi noskaņotu tiesnesi, lai medijs tiktu aizliegts.

"Nevienam nav ne mazāko šaubu: likums vērsts pret Krievijas medijiemm jo runa nav ne par kādiem citiem Francijā vai francu valodā strādājošiem ārvalstu izdevumiem," — pastāstīja viena no Sputnik Francija vadītājām Natālija Novikova. — Neviens nav minējis nevienu piemēru, kurā būtu redzams vēlēšanu nepatiess atspoguļojums mūsu vietnē. Ne franču mediji, ne šī likuma izvirzītāji."

RT France prezidente Ksenija Fjodorova uzskata, ka likums pret "fake news" nodarīs kaitējumu visiem medijiem, kuri strādā franču valodā: "Tas rada cenzūras, pat pašcenzūras atmosfēru starp ārvalstu medijiem, kuri piedāvā alternatīvu viedokli, kas nesakrīt ar Elizejas pils pozīciju."    

68
Pēc temata
"Tā ir cenzūra!": latviešu žurnālisti samulsuši par liegumu lietot Sputnik materiālus
Simoņana par Latviju: viņus pat iekarot nevajag
Krievijas politiķis: mediju aizliegšana ir vājuma pazīme
Sputnik aizskāris "augstākās vērtības". Kāpēc ar to vairs nedraudzējas aģentūra LETA
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Baltkrievija

ES nolēmusi vērst sankcijas pret Baltkrieviju

2
(atjaunots 07:46 15.08.2020)
ES sākusi darbu pie personu saraksta, pret ko tiks noteikti individuālie ierobežojumi.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri pieņēmuši lēmumu ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, ņemot vērā protestus pēc prezidenta vēlēšanām, savā lapā Twitter informēja Slovākijas ārlietu ministrs Ivans Korčoks, vēsta RIA Novosti.

ES sākusi darbu pie personu saraksta, pret ko tiks noteikti individuālie ierobežojumi. Korčoks informēja, ka sankcijas tiks vērstas pret cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par "vardabību pret mierīgajiem protestētājiem un vēlešanu viltošanu".

No 9. augusta Baltkrievijā turpinas protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka viņa kandidatūru atbalstījušu vairāk nekā 80% vēlētāju.

Varasiestādes stingri apspiež protestus, kārtības sargi izmanto pret akciju dalībniekiem asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.

Oficiālie dati liecina, ka aizturēti vairāk nekā 6,5 tūkstoši cilvēku. Republikas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – vairāk nekā 120 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Viens protestu akcijas dalībnieks, saskaņā ar IeM datiem, gājis bojā, mēģinot apmētāt miliciju ar paštaisītu spridzekli.

2
Tagi:
sankcijas, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā