Krievijas mierneši

Krievijas mierneši nepieļāva stāvoklim Donbasā līdzīgu situāciju Piedņestrā

37
(atjaunots 10:17 24.06.2018)
Pretēji ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas saturam par "ārvalstu bruņoto spēku un bruņojuma pilnīgu bezierunu izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas", daudzi uzskata, ka Krievijas spēki Piedņestras teritorijā novērsa pilsoņu karu Moldovā, līdzīgu tam, kas patlaban plosās Donbasā.

RĪGA, 24. jūnijs — Sputnik. Krievijas mierneši nepieļāva stāvoklim Donbasā līdzīgu situāciju Piedņestrā, portālā Sputnik Igaunija uzsver tā autors Oļegs Ļeontjevs. Viņš stāsta, ka Krievijā notiekošais pasaules čempionāts futbolā krasi katalizējis Krievijai nedraudzīgu politiķu un valstu darbības.

Pēc Krievijas un Ukrainas līderu tālruņa sarunas noklusa Kijevas kareivīgie paziņojumi par drīzu Donbasa problēmas "galīgu risinājumu", taču to vietā stājās jautājums par Krievijas miernešu tūlītēju izvešanu no Piedņestras, kuri viņi atrodas pēc vietējo varasiestāžu lūguma, lai garantētu mieru reģionā.

Moldovas negaidītā iniciatīva

Iepriekš vēstīts, ka piektdien, 22. jūnijā Moldovas pārstāvis iesniedza balsošanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūcijas projektu, kas aicina Krieviju izvest bruņotos spēkus no Piedņestras. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja Moldovas iniciatīvu par nedraudzīgu soli.

Rezolūciju atbalstīja 64 valstis, pret to iebilda 14 valstis. Vēl 83 valstis atturējās. Lēmums par dokumentu tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Par dokumentu iestājās lielākā daļa ES valstu, Albānija, Azerbaidžāna, Kanāda, Turcija, Saūda Arābija, ASV un Japāna. Pret to balsoja Krievija, Armēnija, Kuba, Irāna, Sīrija un citas valstis. Balsojumā atturējās lielākā daļa Latīņamerikas valstu, virkne Āfrikas valstu, kā arī Katara, Ķīna, Kuveita, Malaizija, Taizeme u.c.

Tāpat pieņemts lēmums iekļaut ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijas provizoriskajā dienas kārtībā jautājumu par "ārvalstu bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas". Dokumenta līdzautori — Lielbritānija, Gruzija, Kanāda, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ukraina, Čehija un Igaunija.

Krievijas Ārlietu ministrija: ne rezolūcija, bet provokācija

Krievijas Ārlietu ministrija asi komentēja dokumentu Piedņestras jautājumā, ko pēc Moldovas iniciatīvas pieņēma ANO Ģenerālās asamblejas. Krievijas ĀM norādīja, ka vispasaules organizācijas dalībvalstu  vairākums nav uzskatījis par iespējamu solidarizēties ar tik odiozu un bīstamu iniciatīvu, ko izvirzījušas zinamas moldāvu politiskās aprindas, un pieņēmušas lēmumu balsot pret to vai atturēties.

Krievijas ĀM atgādināja: kopš 1992. gada traģiskajiem notikumiem nav pagājis īpaši ilgs laiks, tāpēc pārsteidz, ka daudzi pašreiz strādājošie politiķi, pie tam ne tikai Kišiņevā, paspējuši aizmirst neapstrīdamo faktu — tikai pateicoties Krievijas spēku savlaicīgai rīcībai tika pārtraukta asinsizliešana Dņestrā, izveidoti apstākļi situācijas mierīgas noregulēšanas procesa sākumam.

"Vēl joprojām Krievijas militārais kontingents ir miera un stabilitātes garants Piedņestrā," — atgādināja KF ĀM. Rezolūcijas pieņemšana  var kaitēt trauslajam progresam, kas vērojams pēdējos mēnešos Piedņestras situācijas noregulēšanas jomā, ir pārliecināti Krievijas diplomāti.

Krievijas Valsts domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Konstantins Zatuļins uzskata, ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas aicina Krieviju izvest karavīrus no Piedņestras, acīmredzot sagatavota ar ASV un NATO valstu atbalstu. Viņš norādīja: "Ir jāatbrīvojas no visādiem nejaušiem lieciniekiem, lai aprītu Piedņestras Moldāvu Republiku".

"No šī viedokļa pat neliela Krievijas karaspēku kontingenta klātbūtne tur ir kā kauls kaklā tiem, kuri gribētu ievilkt Rumānijā Moldovu līdz ar Piedņestru," — atzīmēja deputāts intervijā RIA Novosti un piebilda, ka dažu valstu pārstāvji, kuri nobalsojuši par rezolūcijas pieņemšanu, iespējams, pat nav informēti par situāciju.

Puškovs: Krievijas spēki kļuvuši par miera garantu reģionā

Krievijas Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā sociālajā tīklā pauda viedokli, ka jautājumu par Krievijas spēku izvešanu no Piedņestras nav iespējams atrisināt, neņemot vērā Tiraspoles viedokli par to.

​"Aicinot Krieviju izvest karaspēku no Piedņestras, Rietumi un to sabiedrotie ANO nav pajautājuši, ko par to domā pusmiljons neatzītās republikas iedzīvotāju," — viņš atgādināja. Senators uzsvēra, ka patlaban tieši Krievijas mierneši garantē Piedņestras iedzīvotāju drošību.

Moldovas prezidenta reakcija

Moldovas prezidents Igors Dodons intervijā RIA Novosti paziņoja, ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas aicina Krieviju izvest karavīrus no Piedņestras, nopietni kaitēs Moldovas un Krievijas attiecībām.

Pēc Dodona domām, Moldovas valdība izvirzījusi ANO iniciatīvu par Krievijas spēku izvešanu no Moldovas teritorijas, kas vērsta tikai un vienīgi uz situācijas saasināšanos rebuplikā un nopietni pasliktinās Moldovas un Krievijas attiecības.

"Rezolūcija tikai pasliktinās Kišiņevas pozīcijas, tostarp arī no Piedņestras konflikta politiska noregulējuma ātrākas sasniegšanas viedokļa," — uzsvēra Moldovas prezidents.

Piedņestras "baseins"

Neatzītās Piedņestras Moldovas Republikas teritorijā atrodas Krievijas bruņoto spēku Operatīvā grupa — 14. armijas grupas mantiniece, kura pēc PSRS sabrukuma nonāca Krievijas jurisdikcijā. Tās galvenie uzdevumi — miernešu misija un munīcijas noliktavu apsardze.

Piedņestras Republika, kuras iedzīvotāju vidū 60% ir krievi un ukraiņi, centās panākt izstāšanos no Moldovas sastāva jau pirms PSRS sabrukuma, bīstoties, ka uz nacionālisma viļņa Moldova pievienosies Rumānijai. 1992. gadā pēc Moldovas valdības nesekmīga mēģinājuma atrisināt jautājumu ar spēku, Piedņestra faktiski kļuva par zonu, ko Kišiņeva nekontrolē.    

37
Pēc temata
Moldova pieprasa no Krievijas miljardus par Piedņestras "okupāciju"
Krievijas senators atgādināja Baltijas valstīm par to atrašanās jēgu PSRS sastāvā
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
"Viļņa ir mūsu": Polija negrib likt mierā Lietuvas galvaspilsētu
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

12
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
12
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

0
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija