NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

NATO ģenerālsekretārs paskaidrojis, kāpēc Putins ne reizi nav ticies ar viņu

54
(atjaunots 10:33 22.06.2018)
NATO centīsies veidot labas attiecības ar Krieviju, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā avīzei El Mundo pauda viedokli, ka pašreizējā situācija pasaulē ir bīstamāka un neprognozējamāka nekā aukstā kara laikos, atzina, ka alianses locekļu vidū pastāv nopietnas domstarpības un paskaidroja, kāpēc ne reizi nav ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Interviju pārpublicējis portāls "InoSMI".

Problēmu ir daudz

Šodien globāls miera apdraudējums nav vērojams, taču jārisina liels skaits problēmu, teica Stoltenbergs.

"Tie ir terorisma draudi, vardarbība un haoss Tuvajos Austrumos, Āfrikā, kas tieši apdraud Eiropas pilsētu drošību," – uzskaitīja Stoltenbergs.

Viņš atzīmēja arī hibrīddraudus un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos, par ko apsūdzēja Ziemeļkoreju. Tāpat, pēc viņa domām, NATO joprojām ir sarežģītas attiecības ar Krieviju.

Stoltenbergs paziņoja, ka pašlaik situācija pasaulē ir neprognozējama, pat aukstā kara laikos bijis drošāk.

"Aukstā kara gados NATO galvenais apdraudējums bija Padomju Savienība. Tāda situācija bija bīstama, taču vienlaikus tā bija stabila un noteikta. Tagad pasaule ir daudz nenoteiktāka. (..) Tas bija skaidri redzams 2014. gadā. Gada sākumā gandrīz neviens neko nebija dzirdējis par "Islāma valsti" (vairākās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums – red.), taču dažu mēnešus vēlāk viņi jau kontrolēja teritoriju Sīrijā un Irākā, kas platības ziņā pielīdzināma Lielbritānijas teritorijai, tajā dzīvoja astoņi miljoni cilvēku," – apgalvoja Stoltenbergs.

Attiecības ar Krieviju

Vērtējot attiecības ar Krieviju, Stoltenbergs paziņoja, ka tās ir sarežģītas, taču alianse pūlas panākt to uzlabošanos. "Mēs nesaskatām tiešus Krievijas militāra uzbrukuma draudus jebkuram NATO loceklim, taču vienlaikus nevaram izslēgt iespēju, ka tādi draudi pastāv," – klāstīja Stoltenbergs.

Viņs uzsvēra, ka alianse nevēloties aukstā kara atjaunošanos vai bruņošanās sacīkšu atsākšanos.

"Krievija ir mūsu kaimiņš, tāpēc mēs centīsimies veidot ar to labas attiecības. Šim nolūkam vajadzīgs ilgs laiks, jo mums jānoregulē pašreizējie negatīvie procesi. Pašlaik pievēršam uzmanību militārajām mācībām pie Krievijas robežas, taču mēs cenšamies panākt, lai neatkārtotos traģēdija ar Krievijas iznīcinātāju Turcijā. Mēs tiecamies veidot dialogu ar Krieviju un regulāri informējam par treniņlidojumiem, apspriežam riska mazināšanas mehānismus,"- teica Stoltenbergs.

Jautāts, kāpēc viņš ne reizi nav ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņš atbildēja, ka tas lieku reizi apstiprina: attiecības ir sarežģītas.

"Es ar viņu (Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu – red.) tikos, būdams Norvēģijas premjerministrs. Tas, ka NATO ģenerālsekretārs nav ticies ar Putinu, vēlreiz demonstrē mūsu sarežģītās attiecības ar Maskavu. Es uzskatu, ka kontakti ar Lavrovu būtu ļoti noderīgi. Ne tāpēc, ka mēs atkāpjamies no savām pozīcijām, bet gan tāpēc, ka atklāta un atvērta viedokļu apmaiņa nāktu par labu abām pusēm. Jo lielāka ir spriedze attiecībās, jo vairāk nepieciešams dialogs," – skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Domstarpības NATO

Intervijā spāņu avīzei Stoltenbergs atzina, ka NATO locekļu vidū valda domstarpības, tostarp arī Krievijas jautājumā. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Itālijā un ASV aizvien skaļāki ir aicinājumi atcelt sankcijas un atgriezt Krieviju G7.

Viedokļi atšķiras arī iespējām risināt problēmas tirdzniecības jomā, klimata maiņas jautājumos un Irānas kodoldarījuma vienošanās aspektā.

Tomēr Stoltenbergs uzskata, ka NATO locekļiem izdosies vienoties.

"Patlaban mums ir ļoti nopietnas domstarpības, taču vēsturiskā pieredze iecina, ka mums izdosies pārvarēt mūsu grūtības un izpildīt galveno uzdevumu – nodrošināt alianses aizsardzību," – piezīmēja Stoltenbergs.

54
Temats:
NATO austrumu flangā (207)
Pēc temata
Rudenī NATO sola parādīt iespējas Krievijas savaldīšanai
Pabriks gatavs sanaidot NATO un Krieviju spēcīgas Latvijas labad
Igaunija sūdzas, ka Krievija vēlas padzīt NATO no Baltijas
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

12
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

12
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

7
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
7
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts