RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā puse Eiropas Savienības dalībvalstu vēlas saglabāt ES ilgtermiņa budžetā 2021.-2027. gadam līdzšinējo izdevumu apjomu kopējam lauksaimniecības kompleksam, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem Eiroparlamentā.
Maija sākumā Eiropas Komisija piedāvāja samazināt līdzekļus par 5% (no 412 miljardiem līdz 365 miljardiem eiro), kas tiek piešķirti lauksaimniecības atbalstam ES valstīs. Vairāk nekā puse ES locekļu neatbalstīja šo iniciatīvu.
Kāds zaudē, kāds atrod
Maija beigās britu izdevuma Financial Times Briseles biroja šefs Alekss Bakers publicēja savā Twitter lapā iespējamo ES valstu finanšu zaudējumu un ieguvumu tabulu.
Confused about the EU budget figures on cohesion? @MehreenKhn has saved the day. Her table shows the Commission's allocation numbers — and the (unpublished) internal figures that help us understand what they mean
— Alex Barker (@alexebarker) 29 мая 2018 г.
Read more here: https://t.co/ElMAWT9qC4 pic.twitter.com/hd8HW49sHf
Saskaņā ar datiem Lietuva zaudēs 1,8 miljardus eiro, Igaunija – 900 miljonus eiro, savukārt Latvija – 600 miljonus eiro. Taču Baltijas valstu finanšu zaudējumi ir niecīgi, salīdzinot ar to, kādas summas Brisele plāno atņemt Polijai. Varšava, kurai pāris pēdējo gadu laikā izdevies pilnīgi sabojāt attiecības gan ar Eiropas Komisiju, gan ar Berlīni, pazaudēs 19,5 miljardus eiro.
Eiropas Komisija noliedz, ka piedāvātā izdevumu samazināšana kaut kādā veidā saistīta ar vairāku Austrumeiropas valstu atteikšanos pieņemt imigrantus saskaņā ar kvotām, vai ar citām Višegradas četrinieka "oportunisma" izpausmēm vai ar Lietuvas pārlieki proamerikānisko pozīciju.
Francija nepiekrīt
Pēc informācijas avota sacītā, visaktīvāk pret lauksaimniecības sektora izdevumu samazināšanu iestājas Francija, kas ir viens no galvenajiem lauksaimniecības attīstības līdzekļu saņēmējiem. Francijas parlamentārieši iniciējuši memorandu, kurš aicina saglabāt līdzšinējos finanšu palīdzības apjomus lauksaimniecības kompleksa atbalstam.
Memorandu jau parakstījušas Lietuva, Polija, Spānija, Grieķija, Somija, Portugāle, Īrija, Luksemburga, Kipra, Horvātija, Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija. Mutisku atbalstu pauda Latvija un Beļģija.
Čehijas jaunais premjerministrs Andrejs Babišs nosauca Briseles piedāvājumu, kura dēļ Prāga varētu kopumā pazaudēt 5,6 miljardus eiro, par "absolūti nepieņemamu". Tāpat viņš uzsvēra, ka ES diktējusi programmas arī 2014.-2020. gadam, kuras paredzēja liela mēroga sociālās nozares asignēšanu, taču saņemt tos izrādījies ārkārtīgi grūti.
