Euractiv: Baltijas roņu liktenis – Polijas valdošās partijas rokās

CC0 / pixabay / Тюлени
Тюлени - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Polijas valdošā partija "Likums un taisnība" uzskata, ka dabas aizsardzība ir kreiso izgudrojums.

RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. Polijā pat roņu liktenis ir politisks jautājums, raksta Euractiv.

Pirms dažiem roņu populācija Baltijas jūrā sāka atjaunoties. Par to var pateikties arī zinātniski pētnieciskajai stacijai Helē, kur atrodas ne tikai roņu uzturēšanās vieta, bet arī krastā atrasto jauno dzīvnieku slimnīca. 

Pēdējos gados mediji bieži rakstīja par jūrā atlaistajiem roņiem. Tagad viņi ir spiesti rakstīt par krastā atrastiem nogalinātiem roņiem. 2018. gadā Polijā nogalina aizsargājamos roņus.

Apburošie mazuļi: roņu mazulīši gozējas Baltijas krastā - Sputnik Latvija
Video
Apburošie mazuļi: roņu mazulīši gozējas Baltijas krastā

Viss sākās ar Dorotijas Arčiševskas-Milevčikas, Polijas Seima deputātes, valdošās partijas "Likums un taisnība" (PiS) locekles paziņojumu.

"Roņi ir parazīti, un Baltijas jūra nav to dabiskā uzturēšanās vide. Pirms kara zvejniekiem maksāja par nogalinātajiem roņiem. To parādīšanās Polijā ir WWF (Savvaļas dabas fonda) un ekologu roku darbs, galvenokārt vainojami vācieši, kuri vēlas pārcelt uz Poliju aizsargājamo dabas zonu. Mums kaut kas ir jādara, mums nav citas izejas," – viņa klāstīja martā.

Politiķe piebilda, ka "parazīti nevar saņemt lielāku aizsardzību nekā zvejnieki" un aicināja roņus iznīcināt. Situācija ātri izgāja ārpus kontroles, un tagad ik nedēļu krastā atrodams nogalināts ronis.

Vainīgie vēl nav atrasti, taču daudzi uzskata, ka tie ir zvejnieki no zvejas kuģiem, jo roņi apēd tīklos iekļuvušās zivis. Nogalinātie roņi ir jauni, nepieredzējuši un uzticīgi, viņiem viegli pietuvoties, un viņi neprot aizsargāties. Varasiestāžu reakcijas vēl nav, — galu galā, zvejnieki balso par PiS. Turklāt valdošās partijas attieksme pret apkārtējās vides aizsardzību ir visai savdabīga.

Pirms desmit gadiem, PiS pirmās valdības laikā partija pūlējās panākt lēmumu par kanāla izbūvi caur Rospudas ieleju – aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000 zonu. Tikai ekologu protesti un Eiropas Komisijas iejaukšanās glāba ieleju no iznīcināšanas.

2016. gadā PiS daudz uzstājīgāk iestājās par Belovežas gāršas izciršanu, jo tika paziņots, ka pēdējo pirmatnējo mežu Eiropā apdraudot gremzdgrauži. Protestējošie ekologi tika padzīti, Eiropas iebildumi – ignorēti. Vienlaikus koku izciršana sākās visa valstī, jo PiS mainīja apkārtējās vides aizsardzības noteikumus un atļāva zemes īpašniekiem cirst mežu uz savas zemes, nelūdzot nekādas atļaujas.

Леса в Беловеже, Польша - Sputnik Latvija
ES tiesa sola sodīt Poliju par Belovežas gāršas izciršanu

PiS uzskati par ekoloģiju kā kreisi noskaņotu partiju izgudrojumu ir tikpat bīstami, kā tās ideoloģija dzimumu jautājumā. Partija ignorē zinātnieku viedokli un uzklausa mežsargus, kuri mežu uzskata par koksnes avotu.

PiS sirdij tuvi ir arī mednieki, kuri sekmīgi atkaujas no visiem mēģinājumiem ierobežot medības. Aizvadītā gada nogalē valdošā partija negaidīti nobalsoja par medību likuma grozījumiem, kuri ļāva medīt dabas rezervātos. Dažus mēnešus vēlāk lēmums tika atcelts pēc partijas līdera Jaroslava Kačinska ieteikuma, kurš atbalsta arī aizliegumu audzēt dzīvniekus kažokādu iegūšanai.

Belovežas gāršu izdevās nosargāt Eiropas Parlamenta, Eiropas tiesa lika Polijai pārtraukt izciršanu draudot ar milzīgu sodu. Taču nav neviena, kas aizsargātu roņus.

Ziņu lente
0