Mario Dragi

Bloomberg: Latvijas Bankas vadītājs nevarēs apmeklēt ECB sēdi Rīgā

32
(atjaunots 09:17 14.06.2018)
Latvijas Bankas vadītājs nevarēs apmeklēt Eiropas Centrālās bankas sēdi Frankfurtē, jo viņam liegta iespēja pamest valsti, un nevarēs nokļūt izbraukuma sēdē Rīgā, jo viņu neielaidīs bankas ēkā.

RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Eiropas Centrālās bankas izbraukuma sēdē Rīgā gaidāma ļoti neomulīga atmosfēra, raksta Bloomberg.

Divas dienas ilgā ECB padomes sesija Rīgā ir ļoti nozīmīga diskusija, kuras rezultātā varētu tikt noslēgta ECB obligāciju iegādes programma. Tā izcelsies ar vērā ņemamu niansi. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kuram, saskaņā ar protokolu, vajadzētu sēdēt līdzās ECB vadītājam Mario Dragi preses konferencē, ir apsūdzēts korupcijā, un viņam nav tiesību pat ieiet bankas ēkā.

ECB iesniegusi tiesā prasību pret Latviju jautājumā par Rimšēvičam noteiktajiem ierobežojumiem, starp kuriem ir liegums pamest valsti. Domājams, preses konferencē Dragi līdzās sēdēs Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa, kura piedalījās padomes sēdēs kā novērotāja.

Latvijas Bankas prezidenta prombūtne nav vienīgais saspringtās atmosfēras iemesls: februārī ECB slēdza trešo lielāko banku valstī, kad ASV izvirzīja pret to apsūdzības, norādot, ka Banka pārkāpusi pret Ziemeļkoreju vērstās sankcijas.

"Tā neapšaubāmi ir ļoti neveikla situācijā, — uzskata Fredriks Ēriksons, Eiropas Starptautiskās politekonomijas centra direktors. — Mēs zinām tikai vienu — šī situācija slikti ietekmē visus un grauj uzticību Eiropas centrālajām bankām."

ECB organizē vienu izbraukuma sēdi gadā, un tikšanās Latvijā bija ieplānota jau sen. Arī iepriekš tamlīdzīgi izbraukumi no ECB galvenās mītnes Frankfurtē, izrādījušies neparasti. Pirms četriem gadiem antiglobālistu protestu rezultātā Neapolē tika ieviesti tik stingri drošības pasākumi, ka sēdes dalībnieki tik tikko dzirdēja viens otru virs ēkas riņķojošo helikopteru dēļ. Nākamajā gadā Kiprā žurnālists ilgi rāja ECB vadītāju grieķu valodā, savukārt Maltā ECB tikšanās aizritēja viesnīcas kompleksā, kurā atrodas elegants kazino.

ECB padome tiekas Rīgā tagad, kad Latvija pārdzīvojusi vairākus vētrainus mēnešus. Februārī dažas dienas pēc apsūdzībām pret tagadējo nelaiķi — ABLV Bank, Rimšēvičs tika aizturēts aizdomās par kukuļa izspiešanu. Vēlāk viņš tika atlaists brīvībā pret ķīlas naudu. Regulatori atbrīvojas no nerezidentiem valsts banku sektorā. Otrdien ABLV līdzīpašnieks paziņoja, ka uzrakstījis iesniegumu policijā pret Rimšēviču, kurā apsūdz LCB prezidentu par apmelošanu.

Lai arī Latvijas ekonomika veido tikai 0,2% eirozonas ekonomikas, tajā koncentrēti jautājumi par finansiālo kontroli un centrālo banku neatkarību.

ECB padomes loceklis, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, norādīja, ka situācijā, ja Rimšēvičs panāks atļauju apmeklēt padomes sēdes, viņu uzņemšot "atplestām rokām". Latvijas politiskās elites attieksme ir daudz naidīgāka — viņa atkāpšanos pieprasa prezidents, premjerministrs un Saeima.    

32
Pēc temata
Rimšēviča lieta ieilga: Latvijas Bankas vadītājs lūdz noņemt drošības līdzekļi
ABLV iesūdzējusi tiesā Eiropas Centrālo banku
Bloomberg: Latvija nav vienīgā ECB problēma
Bloomberg: Latvijas naudasvads tiek slēgts
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

14
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

14
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā
Amerikāņu karavīrs, foto no arhīva

Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

6
(atjaunots 22:17 04.06.2020)
Polija informēja, ka sākas mācības Defender Europe 2020. Pirms Covid-19 pandēmijas bija plānots, ka to ietvarā notiks amerikāņu spēku lielākā pārvietošana uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas rezultātā NATO bija spiesta grozīt šogad ieplānoto militāro mācību programmu.

Piemēram, mācību "Defender Europe 2020" ietvaros no februāra līdz aprīlim amerikāņi plānoja pārvietot uz Eiropu 20 tūkstošus kareivju. Saskaņā ar ieceri, mācībām vajadzēja kļūt par amerikāņu karaspēka vērienīgāko dislokāciju Eiropā pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr iejaucās Covid-19, un termiņus nācās mainīt, mācību mērogu – ierobežot. Tomēr, spriežot pēc visa, nekādas kaites netraucēs amerikāņiem vairot savus spēkus Eiropā. Par to Polija viņiem no visas sirds pateicas.

Ceturtdien, 4. jūnijā, Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks atklāja mācības "Defender Europe 2020", vēsta RIA Novosti.

Uzstājoties Dravas poligonā valsts ziemeļrietumos, Blaščaks "aizkustinoši" piezīmēja: "Epidēmija ir mainījusi mūsu plānus, taču pats galvenais, ka mēs zibenīgi pielāgojāmies realitātei, un poļu karaspēks ne uz mirkli nezaudēja cīņas gatavību."

Protams, aizsardzības ministrs nepiemirsa reveransu ASV bruņoto spēku vadībai. Viņš pateicās par to, ka amerikāņi ieradušies trenēties Polijā, "neskatoties uz problēmām, ar ko cīnās visa pasaule".

Protams, Covid-19 epidēmija ietekmējusi šos "treniņus". Manevros Dravas poligonā tagad piedalīsies tikai aptuveni seši tūkstoši kareivju, kuru vidū ir 2 tūkstoši poļu un 4 tūkstoši amerikāņu.

Mācībās tiks izmantoti apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienību: 100 tanki un vairāk nekā 230 kaujas mašīnas, artilērija, raķešu kompleksi un aviācija.

Mācību galvenais mērķis esot "stratēģiskās gatavības un mijiedarbības uzlabošana, pateicoties ASV spēku ātras izvēršanas iespējai Eiropā, kā arī uzņēmējvalstu iespēju pārbaude uzņemt sabiedroto atbalstu".

Plānots izspēlēt Polijas un ASV spēku mijiedarbību, kā arī ūdenstilpes šķērsošana ar tanku un gaisa desanta spēku dalību.

Iepriekš bija plānots, ka mācībās "Defender Europe" piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no dažādām valstīm. Tikai amerikāņi vien plānoja izmantot 13 tūkst. tehnikas vienību.

Maskava un Minska jau ir paudušas savu viedokli par manevriem. Krievija un Baltkrievija paziņoja, ka NATO un ASV mācības ir provokatīvas un pārsvarā notiek saskaņā ar scenārijiem, kas vērsti pret Krieviju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka plašie manevri "Defender Europe" norāda: alianse neplāno stiprināt deeskalācijas pasākumus. Viņš atzīmēja, ka Maskava nesaskata nekādas problēmas Baltijas jūras reģionā, kas prasītu militāru risinājumu.

6
Tagi:
ASV, Polija, militārās mācības, NATO
Pēc temata
Baltkrievijas prezidents informēja par mierīgāku reakciju uz NATO mācībām
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām
Politologs: ASV stratēģus Eiropā totāli sakāvis koronavīruss
ASV ierobežo mācību "Defender Europe" mērogu Lietuvā
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
Drons, foto no arhīva

Malumedniekus meklē droni: par nelikumīgu lomu var samaksāt līdz 4000 eiro

0
(atjaunots 12:09 05.06.2020)
Ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijā sarosījušies malumednieki. Viņus identificē ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību un piespriež sodu tūkstošiem eiro apmērā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Maluzvejnieki un vienkārši zvejnieki, kuri makšķerē zonās, kur tas ir aizliegts, padarījuši sarežģītāku darbu Valsts vides dienestam ārkārtējās situācijas apstākļos, vēsta Bb.lv.

Maijā noformēti desmitiem protokolu pārkāpējiem un piespriesti palieli sodi. Fiziskām personām nelegāls loms Latvijā maksā 280-700 eiro, bet juridiskās personas maksā 700-4300 eiro.

Pie tam katrs pie zvejnieka atrastais lasis vai taimiņš izmaksās 715 eiro, zutis – 40 eiro. Taču arī tas vēl nav viss. Par nelegālu zvejniecību draud ne tikai sods, bet arī kriminālatbildība.

Likumpārkāpējus meklē VVD mobilās grupas. Viņu arsenālā ir ne tikai motorlaivas – zivis Latvijā tagad sargā arī mūsdienu tehnoloģijas.

Bezpilota lidaparāti "izķemmē" apvidu, termokameras ļauj saskatīt maluzvejniekus pat tumsā. Pie tam VVD darbinieki rīkojas klusi un nemanāmi.

Ar šādām metodēm aprīlī konfiscēti 230 nelegāli zvejniecības rīki, pārsvarā – tīkli, kā arī fiksēti 79 administratīvie pārkāpumi. Maijā izdevies konfiscēt 16 nelegālos zvejniecības rīkus un fiksēt 26 pārkāpumus.

Diemžēl pašus maluzvejniekus noķert ir grūti – arī viņiem ir savas tehnoloģijas, piemēram, sakaru sistēma un apziņošana.

Piemēram, 2020. gada februārī kļuva zināms, ka no Bangu dīķa Bauskas novadā, kur makšķernieki organizēja sacensības, pazudušas visas zivis.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, kam pieder lielākā daļa dīķa, nolēma izsūknēt no tā ūdeni, lai iztīrītu gultni. Biedrības locekļi ieraudzīja drūmu ainu – dīķī nebija nekādu zivju, tas pārvērties par netīru peļķi.

Pie tam pēdējos gados Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība ielaidusi Bangu dīķī aptuveni 25 tūkstošus lielu un mazu zivju, un dīķis tika apsargāts, lai arī ne visu diennakti.

Par zivju izgaišanas "trika" ticamāko iemeslu toreiz nosauca maluzvejniecību. Dīķī tika pamanītas tīklu pēdas – acīmredzot, ar tiem izlaupīta ūdenstilpe.

0
Tagi:
zvejniecība, Latvija, drons