ASV un ES karogi

Latvija būs spiesta izvēlēties starp ES un ASV

79
(atjaunots 13:12 09.06.2018)
Eiropas Komisija vēlas saglabāt Eiropas kompāniju biznesu Irānā, ASV pieprasa pārtraukt uzņēmējdarbību ar Irānu. Latvija ir samulsusi.

RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma apkarošanas jautājumos Maršals Bilingslijs palūdza Latviju iebilst pret Eiropas Investīciju bankas (EIB) iespējamo darbību Irānā, vēsta LTV programma "Panorāma".

Latvijas Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija pagaidām neatklāj, kāds būs valsts oficiālais viedoklis šajā jautājumā, taču Saeimas deputāti noskaņoti nostāties ES pusē, kas, droši vien radīs ASV iebildumus.

"Esmu šeit ieradies tāpēc, ka mums kā sabiedrotajiem NATO izveidojusies cieša sadarbība. Esmu pārliecināts, ka no mūsu viedokļa Latvijas finanšu ministrs veic lielu darbu. Mēs apspriedām virkni jautājumu, tostarp arī situāciju Irānas jautājumā mūsu divpusējo transatlantijas attiecību aspektā," – viņš pastāstīja.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka par Irānu puses runājušas starptautiskā kontekstā no ES viedokļa.

Viņa norādīja, ka patlaban ES dalībvalstis pūlas atrast iespēju sadarboties ar Irānu, tostarp piešķirt mandātu vai pat uzdot Eiropas Investīciju bankai investēt Irānā, taču no ASV puses izskanējis lūgums Latvijai iebilst pret šādu ideju, ņemot vērā to, ka sankcijas pret Irānu būs nopietnas, tātad Eiropas līmenī iespējams finanšu institūciju apdraudējums.

Ne FM, ne ĀM nepaskaidroja, ko nozīmē Bilingslija lūgums un kā to izvērtēt.

Morāla izvēle amorālā situācijā

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers uzskata, ka Latvija nonākusi sarežģītā situācijā, jo konkrētais gadījums ir morāla izvēle amorālā situācijā.

"Abas puses ir mūsu partneri, un mēs esam spiesti izvēlēties starp šiem partneriem. Tas ir ļoti nepateicīgs uzdevums," – teica Austers.

Dzelzceļš
© Sputnik / Сергей Пятаков

Saeimas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, ka komisijas locekļu – koalīcijas un opozīcijas deputātu viedoklis ir vienprātīgs. Viņš pauda nožēlu, ka radušās tādas pretrunas. Politiķis atgādināja, ka Latvijai izveidojušās labas attiecības ar pārējām ES valstīm, un pauda cerību, ka radīsies iespēja pārliecināt amerikāņus mainīt savu viedokli.

LTV aptaujātie eksperti neuzskata, ka ASV varētu atteikties no drošības garantijām reģionā, ja Latvija nostāsies ES pusē, lai arī izteiks piezīmes. Taču daudzi norādīja, ka ASV, tāpat kā Krievija attiecībās ar Eiropu sākušas izmantot politiku "Skaldi un valdi".

IZZIŅA

ASV prezidents Donalds Tramps 2018. gada 8. maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no Teherānas kodolprogrammas vienošanās un valdība sāks sankciju atjaunošanu pret Irānu. Tramps solīja "augstākā līmeņa" sankcijas pret Irānu, turklāt norādīja, ka ir gatavs ieviest sankcijas pret jebkuru valsti, kas varētu palīdzēt Teherānai iegūt kodolieročus.

ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons pieļāva, ka šī lēmuma rezultātā sankcijas, iespējams tiks attiecinātas uz Eiropas kompānijām, kas saglabājušas lietišķas attiecības ar Irānu. EIB finansējuma piesaistīšanu Eiropas Komisija uzskatīja par iespēju glābt ES uzņēmumu biznesu Irānā. Taču EIB pakļāvās ASV spiedienam un informēja, ka EK plāns atbalstīt biznesu ar Irānu ASV sankciju apstākļos ir neiespējams.

Tomēr ASV un ES turpina pārrunas Irānas problēmas jautājumā.

79
Pēc temata
ES atteikusies pildīt ASV prasības jautājumā par kodoldarījumu ar Irānu, vēsta diplomāts
Tramps vaino Irānu par Ziemeļkorejas finansēšanu
Irānas ĀM vadītājs pastāstīja par ASV nolūkiem Sīrijā
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

12
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

12
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

7
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
7
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts