NATO karavīri

Paaugstinātas gatavības NATO: audzē spēkus un lien naudas maciņos

62
(atjaunots 17:01 08.06.2018)
Alianses aizsardzības ministri saskaņojuši spēku operatīvās gatavības uzlabošanas plānus un jaunu struktūru izveidi Eiropā un ASV.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. NATO valstu aizsardzības ministri apstiprinājuši divu jaunu struktūru izveides plānus un spēku operatīvās gatavības uzlabošanas programmu, vēsta RIA Novosti.

Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apmierinats ar sabiedroto aizsardzībai atvēlēto izdevumu pieauguma tempiem.

Alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme notika Briselē.

"Šodien (sanāksme notika 7. jūnijā – red.) ministri vienojās nostiprināt jauno komandstruktūru ar vairāk nekā 1200 cilvēkiem. Mēs vienojāmies arī par to, ka mūsu jaunā Atlantijas apvienoto spēku komandstruktūra atradīsies Norfolkā, Virdžīnijas štatā, Savienotajās Valstīs, bet jaunās aizmugures komandstruktūras bāze būs Ulmē, Vācijā," – ziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc sēdes.

Viņš pastāstīja, ka jaunās komandstruktūras ietvaros sabiedrotie nolēmuši izveidot Kiberoperāciju centru. AM vadītāji saskaņoja nacionālo kiberspēku integrāciju NATO operācijās un misijās.

"Ministri saskaņoja arī NATO iniciatīvu gatavības nodrošināšanai, kas saņēmusi nosaukumu "Četrreiz pa 30". šodien sabiedrotie apņēmās līdz 2020. gadam sagatavot 30 mehanizētos bataljonus, 30 gaisa eskadriļas un 30 karakuģus, kas būtu gatavi pielietojumam līdz 30 dienu laikā," – viņš norādīja.

Tāpat Stoltenbergs informēja, ka Kanāda un NATO dalībvalstis Eiropā šogad palielinās aizsardzības izdevumus par 3,8%.

"Četrus gadus pēc kārtas mums ir reāls aizsardzības izdevumu pieaugums. Visi sabiedrotie pārtraukuši samazināšanu. Visas NATO valstis palielina aizsardzības izdevumus. Lielāks skaits sabiedroto tērē aizsardzībai 2% no IKP, un lielākā daļa sabiedroto tagad plāno to panākt līdz 2024. gadam. No sabiedrotajiem Eiropā un Kanādas mēs gaidām reāli pieaugumu šogad par 3,8%," – paziņoja alianses ģenerālsekretārs.

Kopš 2014. sabiedrotie Eiropā un Kanādā iztērēs aizsardzībai papildus 87 miljardus dolāru, viņš uzsvēra.

No kā baidās NATO

Ģenerālsekretārs pavēstīja, ka NATO īsteno spēku operatīvās gatavības paaugstināšanas programmu un rada jaunas struktūras ne tāpēc, ka baidītos.

"NATO nebaidās, taču aliansei ir jāpielāgojas jaunajiem izaicinājumiem, lai tā būtu sekmīga alianse un varētu atbildēt uz mainīgo stāvokli pasaulē," – klāstīja Stoltenbergs.

Starp mainīgā stāvokļa piemēriem Stoltenbergs pieminēja Krieviju, kura izturas "aizvien pārliecinošāk", nestabilitāti un vardarbību Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, pie alianses robežām, kiberdraudus, kā arī masu iznīcības ieroču izplatīšanās draudus.

Krievija jau vairākkārt ir norādījusi uz NATO nebijušo aktivitāti pie valsts rietumu robežām. Paplašinot vienpusējas iniciatīvas, alianse aizbildinās ar iedomātiem Krievijas draudiem. Maskava ir noraizējusies par NATO darbībām Eiropā un uzsvēra: valsts neatstās bez atbildes Krievijas interesēm potenciāli bīstamus soļus.

62
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Baltapokalipse: NATO bataljonus pastiprinās aviācija, flote un PGA
Rudenī NATO sola parādīt iespējas Krievijas savaldīšanai
Latvija par 10 miljoniem eiro uzbūvēs vēl vienu kazarmu NATO karavīriem
Pabriks gatavs sanaidot NATO un Krieviju spēcīgas Latvijas labad
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

5
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

5
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

3
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

3
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus