RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. NATO valstu aizsardzības ministri apstiprinājuši divu jaunu struktūru izveides plānus un spēku operatīvās gatavības uzlabošanas programmu, vēsta RIA Novosti.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apmierinats ar sabiedroto aizsardzībai atvēlēto izdevumu pieauguma tempiem.
Alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme notika Briselē.
"Šodien (sanāksme notika 7. jūnijā – red.) ministri vienojās nostiprināt jauno komandstruktūru ar vairāk nekā 1200 cilvēkiem. Mēs vienojāmies arī par to, ka mūsu jaunā Atlantijas apvienoto spēku komandstruktūra atradīsies Norfolkā, Virdžīnijas štatā, Savienotajās Valstīs, bet jaunās aizmugures komandstruktūras bāze būs Ulmē, Vācijā," – ziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc sēdes.
Viņš pastāstīja, ka jaunās komandstruktūras ietvaros sabiedrotie nolēmuši izveidot Kiberoperāciju centru. AM vadītāji saskaņoja nacionālo kiberspēku integrāciju NATO operācijās un misijās.
"Ministri saskaņoja arī NATO iniciatīvu gatavības nodrošināšanai, kas saņēmusi nosaukumu "Četrreiz pa 30". šodien sabiedrotie apņēmās līdz 2020. gadam sagatavot 30 mehanizētos bataljonus, 30 gaisa eskadriļas un 30 karakuģus, kas būtu gatavi pielietojumam līdz 30 dienu laikā," – viņš norādīja.
Tāpat Stoltenbergs informēja, ka Kanāda un NATO dalībvalstis Eiropā šogad palielinās aizsardzības izdevumus par 3,8%.
"Četrus gadus pēc kārtas mums ir reāls aizsardzības izdevumu pieaugums. Visi sabiedrotie pārtraukuši samazināšanu. Visas NATO valstis palielina aizsardzības izdevumus. Lielāks skaits sabiedroto tērē aizsardzībai 2% no IKP, un lielākā daļa sabiedroto tagad plāno to panākt līdz 2024. gadam. No sabiedrotajiem Eiropā un Kanādas mēs gaidām reāli pieaugumu šogad par 3,8%," – paziņoja alianses ģenerālsekretārs.
Kopš 2014. sabiedrotie Eiropā un Kanādā iztērēs aizsardzībai papildus 87 miljardus dolāru, viņš uzsvēra.
No kā baidās NATO
Ģenerālsekretārs pavēstīja, ka NATO īsteno spēku operatīvās gatavības paaugstināšanas programmu un rada jaunas struktūras ne tāpēc, ka baidītos.
"NATO nebaidās, taču aliansei ir jāpielāgojas jaunajiem izaicinājumiem, lai tā būtu sekmīga alianse un varētu atbildēt uz mainīgo stāvokli pasaulē," – klāstīja Stoltenbergs.
Starp mainīgā stāvokļa piemēriem Stoltenbergs pieminēja Krieviju, kura izturas "aizvien pārliecinošāk", nestabilitāti un vardarbību Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, pie alianses robežām, kiberdraudus, kā arī masu iznīcības ieroču izplatīšanās draudus.
Krievija jau vairākkārt ir norādījusi uz NATO nebijušo aktivitāti pie valsts rietumu robežām. Paplašinot vienpusējas iniciatīvas, alianse aizbildinās ar iedomātiem Krievijas draudiem. Maskava ir noraizējusies par NATO darbībām Eiropā un uzsvēra: valsts neatstās bez atbildes Krievijas interesēm potenciāli bīstamus soļus.
