Bens Hodžess. Foto no arhīva

Politico: kādēļ ASV nav jāizvieto sava militārā bāze Polijā

51
(atjaunots 13:16 05.06.2018)
Ģenerālleitnants Bens Hodžess skaidro, kādēļ ASV nebūtu jāizvieto militārā bāze Polijā, un raksta beigās izdara negaidītu secinājumu – tā vietā nepieciešams vairāk NATO bataljonu visā austrumu flangā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Bijušais ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pastāstīja Politico portāla rakstā, kādēļ ASV nevajadzētu izvietot pastāvīgu militāro bāzi Polijā.

NATO ir veiksmīgākā militārā savienība vēsturē pateicoties visu tās dalībnieku saliedētībai. Jebkādai politikai, kura pakļauj šo saliedētību riskam, jābūt pakļautai stingram kritiskam vērtējumam.

ASV pastāvīgā militārā klātbūtne Polijā, par kuru vairākkārt lūgusi Polijas valdība, ir tieši šāds gadījums. Šāds solis varētu tikt sperts tikai gadījumā, ka visi ASV sabiedrotie piekritīs tam, ka tas stiprinās savaldīšanu un uzlabos NATO drošību.

Tas diez vai notiks — un ir skaidrs, kādēļ.

Sarežģīti un nevajadzīgi

Pirmkārt, daudzi ASV sabiedrotie uzskatīs pastāvīgas militārās bāzes izvietošanu Polijā — vai kaut kur citus Austrumeiropā vai Centrāleiropā — par bezjēdzīgu provokāciju. Tas Maskavai dos iespēju paziņot, ka NATO ir agresors, un atbildēt uz šo soli, lai pasargātu savu suverenitāti.

Atšķirībā no spēkā esošās militāro spēku rotācijas programmas, kuri pavada bāzēšanās valstī ierobežotu laika posmu, un pēc tam atgriežas ASV bāzē, pastāvīga bāze prasīs izveidot apstākļus ģimeņu dzīvošanai, jāuzbūvē skolas, veikalus un citu nepieciešamo infrastruktūru. Tas varētu tikt uztverts kā 1997. gada Pamatakta Krievija — NATO pārkāpums. Maskava visticamāk uztver to tieši tā.

Es neuzskatu to par akta pārkāpumu, taču es nedomāju, ka būtu prātīgi virzīt politiku, kura izraisīs Krievijas bailes, pamatotas vai nē. Šis solis, tostarp, varētu izraisīt papildus spriedzi starp sabiedrotajiem, kuri jau tā strīdas viens ar otru Vašingtonas atteikšanās dēļ no kodola darījuma ar Irānu un tikko ieviesto tērauda un alumīnija nodevām.

Otrkārt, bāze Austrumeiropā nevienam nav vajadzīga. Spēkā esošā militāro mācību programma un citi pasākumi, tostarp, aprīkojuma izvietošana, kas nepieciešams bruņutanku brigādei, sagatavotajās noliktavās ir daļa no centieniem adekvātai iespējamo Krievijas draudu savaldīšanai. NATO adaptācijas iniciatīva, kurai jāsniedz aliansei vēl vairāk iespēju elastīgai reaģēšanai, tiks, visticamāk, pieņemta jūlijā NATO samitā Briselē.

NATO bataljonu izvietošana Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2017. gadā parādīja alianses uzticību savaldīšanas politikai. Ātrums, kādā tika izvietoti šie bataljoni, demonstrē NATO apņēmību, savukārt to multinacionālais sastāvs atspoguļo alianses sadarbību.

Īpaši svarīgs bija Vācijas lēmums uzņemties Lietuvas bataljona komandēšanu. Vācija pirmā apņēmās un pirmā izvietoja savus militāros spēkus. Tas bija signāls gan Krievijai, gan citiem NATO sabiedrotajiem. Kanādas atgriešanās Eiropā, kura uzņēmās bataljona vadīšanu Latvijā, bija vēl viens vēstījums par pienākumu pildīšanu.

Pastāvīgie bataljonu darba uzlabojumi veicinājuši to efektivitāti, savukārt mācības Saber Strike 2018, kuras notiks četrās valstīs ar Vācijas militāro spēku un no jauna ieradušās bruņutanku brigādes piedalīšanos, stiprinās tos vēl vairāk.

Treškārt, no praktiskā viedokļa izvietot bruņutanku brigādi Austrumeiropā uz pastāvīga pamata vienkārši ir neiedomājami. Tas prasīs ASV bruņoto spēku palielināšanu, kura diez vai notiks. Pretējā gadījumā nāksies pārvietot esošo savienību no Teksasa, Kanzasas vai Kolorado, kas notiks ar nopietnu šo štatu senatoru pretošanos. Savukārt, pateicoties pirms sešiem gadiem pieņemtajam lēmumam, Vācijā vairs nav tanku brigādes, kuru varētu pārvietot tālāk uz austrumiem.

Un visbeidzot, ASV armija un it sevišķi Sauszemes spēki Eiropā iegūst no tā, ka militārie spēki Austrumeiropā tiek izvietoti pēc rotācijas principa. Viņi dodas no savas mājas bāzes ar vilcienu uz Bomontu, Teksasas štatā, ar kuģi ceļo uz Eiropas ostu, kur atkal pārsēžas vilcienā un brauc militārā konvojā uz Polijas rietumiem. Tieši tā viņiem arī būs jārīkojas īstas krīzes laikā, tādēļ tā ir nenovērtējama prakse.

Turklāt militārie spēki pavada līdz pat deviņiem mēnešiem kaujas apstākļos vai pārvietojoties starp poligoniem caur robežām, tādējādi gūstot divreiz vairāk šaušanas sagatavošanas, nekā gada laikā ASV. Ikdienas sadarbība ar NATO sabiedrotajiem arī ir ļoti svarīga pieredze.

Bataljoni bāzes vietā

Un tomēr austrumu sabiedrotie uzskata,  ka ASV pastāvīgās bāzes klātbūtne ievērojami pastiprinās savaldīšanas efektu, jo, pēc viņu domām, Krievija nekad neuzbruks, ka pastāv tiešas konfrontācijas risks ar ASV militārajiem spēkiem.

Taču ir veidi kā panākt šo stratēģisko efektu, neapdraudot alianses saliedētību. Bataljonus ir jāizvieto visās austrumu flanga valstīs — no Igaunijas līdz Bulgārijai, tostarp, Ukrainā un Gruzijā. Šajās valstīs patiešām ir nepieciešamas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī militārā policija, izlūkošanas un sakaru eksperti. Lielāko daļu šādu speciālistu var atrast rezervistu vidū vai Nacionālajā gvardē.

Es ieteiktu palielināt Austrumeiropas loģistikas un transporta iespējas, lai veicinātu NATO spēku reaģēšanas ātrumu. Tāpat es ieteiktu izvietot šajās valstīs pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pasargātu militāro infrastruktūru.

Nacionālajā gvardē jau ir partneru programmas ar visām minētajām Austrumeiropas valstīm, tādēļ pastāv arī iebūvētas iespējas ASV militārās klātbūtnes pastiprināšanai.    

51
Pēc temata
Zaharova pastāstīja, kāpēc Krievija demonstrē savu bruņojumu
Lietuva atļāvusi NATO karavīriem desantēties jebkurā vietā valsts teritorijā
"Vācu monstrs" pret Krieviju. Vācija atjauno vērmahta tradīcijas?
Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

22
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

22
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

23
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

23
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda