Bens Hodžess. Foto no arhīva

Politico: kādēļ ASV nav jāizvieto sava militārā bāze Polijā

51
(atjaunots 13:16 05.06.2018)
Ģenerālleitnants Bens Hodžess skaidro, kādēļ ASV nebūtu jāizvieto militārā bāze Polijā, un raksta beigās izdara negaidītu secinājumu – tā vietā nepieciešams vairāk NATO bataljonu visā austrumu flangā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Bijušais ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pastāstīja Politico portāla rakstā, kādēļ ASV nevajadzētu izvietot pastāvīgu militāro bāzi Polijā.

NATO ir veiksmīgākā militārā savienība vēsturē pateicoties visu tās dalībnieku saliedētībai. Jebkādai politikai, kura pakļauj šo saliedētību riskam, jābūt pakļautai stingram kritiskam vērtējumam.

ASV pastāvīgā militārā klātbūtne Polijā, par kuru vairākkārt lūgusi Polijas valdība, ir tieši šāds gadījums. Šāds solis varētu tikt sperts tikai gadījumā, ka visi ASV sabiedrotie piekritīs tam, ka tas stiprinās savaldīšanu un uzlabos NATO drošību.

Tas diez vai notiks — un ir skaidrs, kādēļ.

Sarežģīti un nevajadzīgi

Pirmkārt, daudzi ASV sabiedrotie uzskatīs pastāvīgas militārās bāzes izvietošanu Polijā — vai kaut kur citus Austrumeiropā vai Centrāleiropā — par bezjēdzīgu provokāciju. Tas Maskavai dos iespēju paziņot, ka NATO ir agresors, un atbildēt uz šo soli, lai pasargātu savu suverenitāti.

Atšķirībā no spēkā esošās militāro spēku rotācijas programmas, kuri pavada bāzēšanās valstī ierobežotu laika posmu, un pēc tam atgriežas ASV bāzē, pastāvīga bāze prasīs izveidot apstākļus ģimeņu dzīvošanai, jāuzbūvē skolas, veikalus un citu nepieciešamo infrastruktūru. Tas varētu tikt uztverts kā 1997. gada Pamatakta Krievija — NATO pārkāpums. Maskava visticamāk uztver to tieši tā.

Es neuzskatu to par akta pārkāpumu, taču es nedomāju, ka būtu prātīgi virzīt politiku, kura izraisīs Krievijas bailes, pamatotas vai nē. Šis solis, tostarp, varētu izraisīt papildus spriedzi starp sabiedrotajiem, kuri jau tā strīdas viens ar otru Vašingtonas atteikšanās dēļ no kodola darījuma ar Irānu un tikko ieviesto tērauda un alumīnija nodevām.

Otrkārt, bāze Austrumeiropā nevienam nav vajadzīga. Spēkā esošā militāro mācību programma un citi pasākumi, tostarp, aprīkojuma izvietošana, kas nepieciešams bruņutanku brigādei, sagatavotajās noliktavās ir daļa no centieniem adekvātai iespējamo Krievijas draudu savaldīšanai. NATO adaptācijas iniciatīva, kurai jāsniedz aliansei vēl vairāk iespēju elastīgai reaģēšanai, tiks, visticamāk, pieņemta jūlijā NATO samitā Briselē.

NATO bataljonu izvietošana Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2017. gadā parādīja alianses uzticību savaldīšanas politikai. Ātrums, kādā tika izvietoti šie bataljoni, demonstrē NATO apņēmību, savukārt to multinacionālais sastāvs atspoguļo alianses sadarbību.

Īpaši svarīgs bija Vācijas lēmums uzņemties Lietuvas bataljona komandēšanu. Vācija pirmā apņēmās un pirmā izvietoja savus militāros spēkus. Tas bija signāls gan Krievijai, gan citiem NATO sabiedrotajiem. Kanādas atgriešanās Eiropā, kura uzņēmās bataljona vadīšanu Latvijā, bija vēl viens vēstījums par pienākumu pildīšanu.

Pastāvīgie bataljonu darba uzlabojumi veicinājuši to efektivitāti, savukārt mācības Saber Strike 2018, kuras notiks četrās valstīs ar Vācijas militāro spēku un no jauna ieradušās bruņutanku brigādes piedalīšanos, stiprinās tos vēl vairāk.

Treškārt, no praktiskā viedokļa izvietot bruņutanku brigādi Austrumeiropā uz pastāvīga pamata vienkārši ir neiedomājami. Tas prasīs ASV bruņoto spēku palielināšanu, kura diez vai notiks. Pretējā gadījumā nāksies pārvietot esošo savienību no Teksasa, Kanzasas vai Kolorado, kas notiks ar nopietnu šo štatu senatoru pretošanos. Savukārt, pateicoties pirms sešiem gadiem pieņemtajam lēmumam, Vācijā vairs nav tanku brigādes, kuru varētu pārvietot tālāk uz austrumiem.

Un visbeidzot, ASV armija un it sevišķi Sauszemes spēki Eiropā iegūst no tā, ka militārie spēki Austrumeiropā tiek izvietoti pēc rotācijas principa. Viņi dodas no savas mājas bāzes ar vilcienu uz Bomontu, Teksasas štatā, ar kuģi ceļo uz Eiropas ostu, kur atkal pārsēžas vilcienā un brauc militārā konvojā uz Polijas rietumiem. Tieši tā viņiem arī būs jārīkojas īstas krīzes laikā, tādēļ tā ir nenovērtējama prakse.

Turklāt militārie spēki pavada līdz pat deviņiem mēnešiem kaujas apstākļos vai pārvietojoties starp poligoniem caur robežām, tādējādi gūstot divreiz vairāk šaušanas sagatavošanas, nekā gada laikā ASV. Ikdienas sadarbība ar NATO sabiedrotajiem arī ir ļoti svarīga pieredze.

Bataljoni bāzes vietā

Un tomēr austrumu sabiedrotie uzskata,  ka ASV pastāvīgās bāzes klātbūtne ievērojami pastiprinās savaldīšanas efektu, jo, pēc viņu domām, Krievija nekad neuzbruks, ka pastāv tiešas konfrontācijas risks ar ASV militārajiem spēkiem.

Taču ir veidi kā panākt šo stratēģisko efektu, neapdraudot alianses saliedētību. Bataljonus ir jāizvieto visās austrumu flanga valstīs — no Igaunijas līdz Bulgārijai, tostarp, Ukrainā un Gruzijā. Šajās valstīs patiešām ir nepieciešamas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī militārā policija, izlūkošanas un sakaru eksperti. Lielāko daļu šādu speciālistu var atrast rezervistu vidū vai Nacionālajā gvardē.

Es ieteiktu palielināt Austrumeiropas loģistikas un transporta iespējas, lai veicinātu NATO spēku reaģēšanas ātrumu. Tāpat es ieteiktu izvietot šajās valstīs pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pasargātu militāro infrastruktūru.

Nacionālajā gvardē jau ir partneru programmas ar visām minētajām Austrumeiropas valstīm, tādēļ pastāv arī iebūvētas iespējas ASV militārās klātbūtnes pastiprināšanai.    

51
Pēc temata
Zaharova pastāstīja, kāpēc Krievija demonstrē savu bruņojumu
Lietuva atļāvusi NATO karavīriem desantēties jebkurā vietā valsts teritorijā
"Vācu monstrs" pret Krieviju. Vācija atjauno vērmahta tradīcijas?
Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu
Covid-19

Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam

20
(atjaunots 08:29 02.03.2021)
Vienīgais veids, kā pasaules mērogā panākt kolektīvo imunitāti, ir vakcinācija, uzsver eksperti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.

​"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.

Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.

Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.

Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.

20
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 izplatās Latvijas lielākajās pilsētās
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
Čehijas prezidents Milošs Zēmans, foto no arhīva

Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans

45
(atjaunots 16:05 01.03.2021)
Koronavīrusa britu paveida izplatība un pirmie Dienvidāfrikas paveida infekcijas gadījumi radījuši smagu situāciju Čehijā. Valsts prezidents Milošs Zēmans paziņoja, ka valsts reģistrēs "Sputnik V", negaidot ES lēmumu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.

Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.

Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.

Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.

Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.

Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.

Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.

To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.

29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.

45
Tagi:
Milošs Zēmans, Putins, Sputnik V, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Lancet publicējis "Sputnik V" pētījumu trešās fāzes rezultātus

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

0
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

0
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju