Bens Hodžess. Foto no arhīva

Politico: kādēļ ASV nav jāizvieto sava militārā bāze Polijā

51
(atjaunots 13:16 05.06.2018)
Ģenerālleitnants Bens Hodžess skaidro, kādēļ ASV nebūtu jāizvieto militārā bāze Polijā, un raksta beigās izdara negaidītu secinājumu – tā vietā nepieciešams vairāk NATO bataljonu visā austrumu flangā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Bijušais ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pastāstīja Politico portāla rakstā, kādēļ ASV nevajadzētu izvietot pastāvīgu militāro bāzi Polijā.

NATO ir veiksmīgākā militārā savienība vēsturē pateicoties visu tās dalībnieku saliedētībai. Jebkādai politikai, kura pakļauj šo saliedētību riskam, jābūt pakļautai stingram kritiskam vērtējumam.

ASV pastāvīgā militārā klātbūtne Polijā, par kuru vairākkārt lūgusi Polijas valdība, ir tieši šāds gadījums. Šāds solis varētu tikt sperts tikai gadījumā, ka visi ASV sabiedrotie piekritīs tam, ka tas stiprinās savaldīšanu un uzlabos NATO drošību.

Tas diez vai notiks — un ir skaidrs, kādēļ.

Sarežģīti un nevajadzīgi

Pirmkārt, daudzi ASV sabiedrotie uzskatīs pastāvīgas militārās bāzes izvietošanu Polijā — vai kaut kur citus Austrumeiropā vai Centrāleiropā — par bezjēdzīgu provokāciju. Tas Maskavai dos iespēju paziņot, ka NATO ir agresors, un atbildēt uz šo soli, lai pasargātu savu suverenitāti.

Atšķirībā no spēkā esošās militāro spēku rotācijas programmas, kuri pavada bāzēšanās valstī ierobežotu laika posmu, un pēc tam atgriežas ASV bāzē, pastāvīga bāze prasīs izveidot apstākļus ģimeņu dzīvošanai, jāuzbūvē skolas, veikalus un citu nepieciešamo infrastruktūru. Tas varētu tikt uztverts kā 1997. gada Pamatakta Krievija — NATO pārkāpums. Maskava visticamāk uztver to tieši tā.

Es neuzskatu to par akta pārkāpumu, taču es nedomāju, ka būtu prātīgi virzīt politiku, kura izraisīs Krievijas bailes, pamatotas vai nē. Šis solis, tostarp, varētu izraisīt papildus spriedzi starp sabiedrotajiem, kuri jau tā strīdas viens ar otru Vašingtonas atteikšanās dēļ no kodola darījuma ar Irānu un tikko ieviesto tērauda un alumīnija nodevām.

Otrkārt, bāze Austrumeiropā nevienam nav vajadzīga. Spēkā esošā militāro mācību programma un citi pasākumi, tostarp, aprīkojuma izvietošana, kas nepieciešams bruņutanku brigādei, sagatavotajās noliktavās ir daļa no centieniem adekvātai iespējamo Krievijas draudu savaldīšanai. NATO adaptācijas iniciatīva, kurai jāsniedz aliansei vēl vairāk iespēju elastīgai reaģēšanai, tiks, visticamāk, pieņemta jūlijā NATO samitā Briselē.

NATO bataljonu izvietošana Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2017. gadā parādīja alianses uzticību savaldīšanas politikai. Ātrums, kādā tika izvietoti šie bataljoni, demonstrē NATO apņēmību, savukārt to multinacionālais sastāvs atspoguļo alianses sadarbību.

Īpaši svarīgs bija Vācijas lēmums uzņemties Lietuvas bataljona komandēšanu. Vācija pirmā apņēmās un pirmā izvietoja savus militāros spēkus. Tas bija signāls gan Krievijai, gan citiem NATO sabiedrotajiem. Kanādas atgriešanās Eiropā, kura uzņēmās bataljona vadīšanu Latvijā, bija vēl viens vēstījums par pienākumu pildīšanu.

Pastāvīgie bataljonu darba uzlabojumi veicinājuši to efektivitāti, savukārt mācības Saber Strike 2018, kuras notiks četrās valstīs ar Vācijas militāro spēku un no jauna ieradušās bruņutanku brigādes piedalīšanos, stiprinās tos vēl vairāk.

Treškārt, no praktiskā viedokļa izvietot bruņutanku brigādi Austrumeiropā uz pastāvīga pamata vienkārši ir neiedomājami. Tas prasīs ASV bruņoto spēku palielināšanu, kura diez vai notiks. Pretējā gadījumā nāksies pārvietot esošo savienību no Teksasa, Kanzasas vai Kolorado, kas notiks ar nopietnu šo štatu senatoru pretošanos. Savukārt, pateicoties pirms sešiem gadiem pieņemtajam lēmumam, Vācijā vairs nav tanku brigādes, kuru varētu pārvietot tālāk uz austrumiem.

Un visbeidzot, ASV armija un it sevišķi Sauszemes spēki Eiropā iegūst no tā, ka militārie spēki Austrumeiropā tiek izvietoti pēc rotācijas principa. Viņi dodas no savas mājas bāzes ar vilcienu uz Bomontu, Teksasas štatā, ar kuģi ceļo uz Eiropas ostu, kur atkal pārsēžas vilcienā un brauc militārā konvojā uz Polijas rietumiem. Tieši tā viņiem arī būs jārīkojas īstas krīzes laikā, tādēļ tā ir nenovērtējama prakse.

Turklāt militārie spēki pavada līdz pat deviņiem mēnešiem kaujas apstākļos vai pārvietojoties starp poligoniem caur robežām, tādējādi gūstot divreiz vairāk šaušanas sagatavošanas, nekā gada laikā ASV. Ikdienas sadarbība ar NATO sabiedrotajiem arī ir ļoti svarīga pieredze.

Bataljoni bāzes vietā

Un tomēr austrumu sabiedrotie uzskata,  ka ASV pastāvīgās bāzes klātbūtne ievērojami pastiprinās savaldīšanas efektu, jo, pēc viņu domām, Krievija nekad neuzbruks, ka pastāv tiešas konfrontācijas risks ar ASV militārajiem spēkiem.

Taču ir veidi kā panākt šo stratēģisko efektu, neapdraudot alianses saliedētību. Bataljonus ir jāizvieto visās austrumu flanga valstīs — no Igaunijas līdz Bulgārijai, tostarp, Ukrainā un Gruzijā. Šajās valstīs patiešām ir nepieciešamas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī militārā policija, izlūkošanas un sakaru eksperti. Lielāko daļu šādu speciālistu var atrast rezervistu vidū vai Nacionālajā gvardē.

Es ieteiktu palielināt Austrumeiropas loģistikas un transporta iespējas, lai veicinātu NATO spēku reaģēšanas ātrumu. Tāpat es ieteiktu izvietot šajās valstīs pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pasargātu militāro infrastruktūru.

Nacionālajā gvardē jau ir partneru programmas ar visām minētajām Austrumeiropas valstīm, tādēļ pastāv arī iebūvētas iespējas ASV militārās klātbūtnes pastiprināšanai.    

51
Pēc temata
Zaharova pastāstīja, kāpēc Krievija demonstrē savu bruņojumu
Lietuva atļāvusi NATO karavīriem desantēties jebkurā vietā valsts teritorijā
"Vācu monstrs" pret Krieviju. Vācija atjauno vērmahta tradīcijas?
Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

12
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

12
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

7
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

7
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas