Bens Hodžess. Foto no arhīva

Politico: kādēļ ASV nav jāizvieto sava militārā bāze Polijā

51
(atjaunots 13:16 05.06.2018)
Ģenerālleitnants Bens Hodžess skaidro, kādēļ ASV nebūtu jāizvieto militārā bāze Polijā, un raksta beigās izdara negaidītu secinājumu – tā vietā nepieciešams vairāk NATO bataljonu visā austrumu flangā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Bijušais ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pastāstīja Politico portāla rakstā, kādēļ ASV nevajadzētu izvietot pastāvīgu militāro bāzi Polijā.

NATO ir veiksmīgākā militārā savienība vēsturē pateicoties visu tās dalībnieku saliedētībai. Jebkādai politikai, kura pakļauj šo saliedētību riskam, jābūt pakļautai stingram kritiskam vērtējumam.

ASV pastāvīgā militārā klātbūtne Polijā, par kuru vairākkārt lūgusi Polijas valdība, ir tieši šāds gadījums. Šāds solis varētu tikt sperts tikai gadījumā, ka visi ASV sabiedrotie piekritīs tam, ka tas stiprinās savaldīšanu un uzlabos NATO drošību.

Tas diez vai notiks — un ir skaidrs, kādēļ.

Sarežģīti un nevajadzīgi

Pirmkārt, daudzi ASV sabiedrotie uzskatīs pastāvīgas militārās bāzes izvietošanu Polijā — vai kaut kur citus Austrumeiropā vai Centrāleiropā — par bezjēdzīgu provokāciju. Tas Maskavai dos iespēju paziņot, ka NATO ir agresors, un atbildēt uz šo soli, lai pasargātu savu suverenitāti.

Atšķirībā no spēkā esošās militāro spēku rotācijas programmas, kuri pavada bāzēšanās valstī ierobežotu laika posmu, un pēc tam atgriežas ASV bāzē, pastāvīga bāze prasīs izveidot apstākļus ģimeņu dzīvošanai, jāuzbūvē skolas, veikalus un citu nepieciešamo infrastruktūru. Tas varētu tikt uztverts kā 1997. gada Pamatakta Krievija — NATO pārkāpums. Maskava visticamāk uztver to tieši tā.

Es neuzskatu to par akta pārkāpumu, taču es nedomāju, ka būtu prātīgi virzīt politiku, kura izraisīs Krievijas bailes, pamatotas vai nē. Šis solis, tostarp, varētu izraisīt papildus spriedzi starp sabiedrotajiem, kuri jau tā strīdas viens ar otru Vašingtonas atteikšanās dēļ no kodola darījuma ar Irānu un tikko ieviesto tērauda un alumīnija nodevām.

Otrkārt, bāze Austrumeiropā nevienam nav vajadzīga. Spēkā esošā militāro mācību programma un citi pasākumi, tostarp, aprīkojuma izvietošana, kas nepieciešams bruņutanku brigādei, sagatavotajās noliktavās ir daļa no centieniem adekvātai iespējamo Krievijas draudu savaldīšanai. NATO adaptācijas iniciatīva, kurai jāsniedz aliansei vēl vairāk iespēju elastīgai reaģēšanai, tiks, visticamāk, pieņemta jūlijā NATO samitā Briselē.

NATO bataljonu izvietošana Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2017. gadā parādīja alianses uzticību savaldīšanas politikai. Ātrums, kādā tika izvietoti šie bataljoni, demonstrē NATO apņēmību, savukārt to multinacionālais sastāvs atspoguļo alianses sadarbību.

Īpaši svarīgs bija Vācijas lēmums uzņemties Lietuvas bataljona komandēšanu. Vācija pirmā apņēmās un pirmā izvietoja savus militāros spēkus. Tas bija signāls gan Krievijai, gan citiem NATO sabiedrotajiem. Kanādas atgriešanās Eiropā, kura uzņēmās bataljona vadīšanu Latvijā, bija vēl viens vēstījums par pienākumu pildīšanu.

Pastāvīgie bataljonu darba uzlabojumi veicinājuši to efektivitāti, savukārt mācības Saber Strike 2018, kuras notiks četrās valstīs ar Vācijas militāro spēku un no jauna ieradušās bruņutanku brigādes piedalīšanos, stiprinās tos vēl vairāk.

Treškārt, no praktiskā viedokļa izvietot bruņutanku brigādi Austrumeiropā uz pastāvīga pamata vienkārši ir neiedomājami. Tas prasīs ASV bruņoto spēku palielināšanu, kura diez vai notiks. Pretējā gadījumā nāksies pārvietot esošo savienību no Teksasa, Kanzasas vai Kolorado, kas notiks ar nopietnu šo štatu senatoru pretošanos. Savukārt, pateicoties pirms sešiem gadiem pieņemtajam lēmumam, Vācijā vairs nav tanku brigādes, kuru varētu pārvietot tālāk uz austrumiem.

Un visbeidzot, ASV armija un it sevišķi Sauszemes spēki Eiropā iegūst no tā, ka militārie spēki Austrumeiropā tiek izvietoti pēc rotācijas principa. Viņi dodas no savas mājas bāzes ar vilcienu uz Bomontu, Teksasas štatā, ar kuģi ceļo uz Eiropas ostu, kur atkal pārsēžas vilcienā un brauc militārā konvojā uz Polijas rietumiem. Tieši tā viņiem arī būs jārīkojas īstas krīzes laikā, tādēļ tā ir nenovērtējama prakse.

Turklāt militārie spēki pavada līdz pat deviņiem mēnešiem kaujas apstākļos vai pārvietojoties starp poligoniem caur robežām, tādējādi gūstot divreiz vairāk šaušanas sagatavošanas, nekā gada laikā ASV. Ikdienas sadarbība ar NATO sabiedrotajiem arī ir ļoti svarīga pieredze.

Bataljoni bāzes vietā

Un tomēr austrumu sabiedrotie uzskata,  ka ASV pastāvīgās bāzes klātbūtne ievērojami pastiprinās savaldīšanas efektu, jo, pēc viņu domām, Krievija nekad neuzbruks, ka pastāv tiešas konfrontācijas risks ar ASV militārajiem spēkiem.

Taču ir veidi kā panākt šo stratēģisko efektu, neapdraudot alianses saliedētību. Bataljonus ir jāizvieto visās austrumu flanga valstīs — no Igaunijas līdz Bulgārijai, tostarp, Ukrainā un Gruzijā. Šajās valstīs patiešām ir nepieciešamas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī militārā policija, izlūkošanas un sakaru eksperti. Lielāko daļu šādu speciālistu var atrast rezervistu vidū vai Nacionālajā gvardē.

Es ieteiktu palielināt Austrumeiropas loģistikas un transporta iespējas, lai veicinātu NATO spēku reaģēšanas ātrumu. Tāpat es ieteiktu izvietot šajās valstīs pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pasargātu militāro infrastruktūru.

Nacionālajā gvardē jau ir partneru programmas ar visām minētajām Austrumeiropas valstīm, tādēļ pastāv arī iebūvētas iespējas ASV militārās klātbūtnes pastiprināšanai.    

51
Pēc temata
Zaharova pastāstīja, kāpēc Krievija demonstrē savu bruņojumu
Lietuva atļāvusi NATO karavīriem desantēties jebkurā vietā valsts teritorijā
"Vācu monstrs" pret Krieviju. Vācija atjauno vērmahta tradīcijas?
Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

37
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

37
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

19
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

19
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

0
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

0
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic