Krievijas žurnālists un publicists Arkādijs Babčenko

Krievijas žurnālistu slepkavības un aresti Ukrainā. Vai būs jauni upuri?

18
(atjaunots 17:23 30.05.2018)
Žurnālista Arkadija Babčenko slepkavība atkal liek grimt pārdomās par Ukrainā strādājošo žurnālistu drošību.

Kijevā otrdienas vakarā nogalināts pazīstams Krievijas žurnālists un publicists Arkādijs Babčenko — viņš atgriezās mājās no veikala, taču uz dzīvokļa sliekšņa viņš tika nošauts. Mediķiem neizdevās glābt žurnālistu — Babčenko mira ātrās palīdzības mašīnā, raksta Sputnik Igaunija.

Diemžēl līdz šim Ukrainā jau vairākkārt notikušas Krievijas žurnālistu slepkavības un uzbrukumi. Kļūst skaidrs: Krievijas mediju līdzstrādnieki, pat bijušie, šajā valstī nevar justies drošībā — jebkurā mirklī var notikt uzbrukums vai Kijevas varasiestāžu mēģinājumi ierobežot darbību.

Ko apsūdzēs par Babčenko bojāeju?

Uz žurnālista bojāeju nekavējoties reaģēja gan Krievija, gan Ukraina: Babčenko bija labi pazīstams ar saviem materiāliem un reportāžām. Rodas jautājums: kam vajadzēja nogalināt reportieri? Ukraiņu varasiestādēm nevienu neizdevās aizturēt "uz kartsām pēdām", tika sastādīts tikai uzbrucēja fotorobots. Versijas par slepkavības iemesliem vēl netiek minētas, taču, pēc daudz ekspertu domām, vainu par traģēdiju, iespējams, centīsies uzvelt Krievijai.

Krievijas žurnālists Arkādijs Babčenko
© Sputnik / Руслан Кривобок

Otrdienas vakarā Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja norādīja, ka "iespējams pieņemt — Ukrainas varasiestādes apsūdzēs Krieviju par žurnālista Arkādija Babčenko slepkavību, tā jau ir gadījies". Līdzīgu viedokli pauž arī vairāki Krievijas politiķi: Ukrainai būtu ērti izmantot šo gadījumu kā ieganstu valstu attiecību saraušanai. Vienlaikus joprojām ir aktuāls jautājums par Krievijas žurnālistu bojāejas izmeklēšanu.

"Ukrainā nogalina neatkarīgos un opozīcijas žurnālistus, taču noziegumi netiek izmeklēti," — konstatēja Krievijas pārstāvis ANO.

Krievija jau ir paudusi gatavību piedalīties Babčenko slepkavības izmeklēšanā. Piemēram, Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes eksperti ir gatavi palīdzēt noskaidrot visus traģēdijas apstākļus, tostarp arī ar EDSO starpniecību.

Šeremets. Izmeklēšana ilgst…

Vēl joprojām nav izmeklētas vairākas Krievijas žurnālistu slepkavības Ukrainas teritorijā. Viens no skandalozākajiem incidentiem ir Krievijas telekanāla "Pirmais kanāls" bijušā līdzstrādnieka Pāvela Šeremeta slepkavība — mašīnas sprādziens Kijevas centrā 2016. gadā.

Izmeklēšana šajā lietā turpinās, Ukrainas varasiestādes savus slēdzienus nepublicē. Nav nekādu ziņu par to, kad tiks noslēgta izmeklēšana.

Slepkavības netiek izmeklētas Kijevā

Ukrainā cietuši arī teležurnālisti. 2014. gada vasarā apšaudē gāja bojā "Pirmā kanāla" operators Anatolijs Kļans. Viņa kolēģi stāstīja, ka Kļans uzņēmis kauju, pat būdams ievainots, kamēr vien varējis noturēt rokās kameru. Krievijā viņš pēc nāves apbalvos ar Vīrišķības ordeni.

Pēc Kļara bojāejas Ukraina neziņoja par izmeklēšanu. Viss tika "norakstīts" uz karadarbības rēķina. Krimināllietu par slepkavību Ukrainas teritorijā ierosināja Krievijas Izmeklešanas komiteja. Šī gada februārī KF IK izvirzīja apsūdzības Ukrainas Bruņoto spēku Doņeckas zenītraķešu divīzijas gaisa pulka "Centrs" komandierim apakšpulkvedim Nikolajam Malomenam. Izmeklētāji turpina darbu.

Tā paša gada basarā Donbasā gāja bojā Krievijas Valsts televīzijas un radio korporācijas žurnālisti Igors Korņeļuks un Antons Vološins. Lietu izmeklēja KF IK. Par reportieru slepkavību notiesāta Nadežda Savčenko, kuru vēlāk apmainīja pret Ukrainas teritorijā aizturētiem Krievijas pilsoņiem. Izmeklēšana turpinās, KF IK vairākkārt pieprasījusi informāciju Ukrainā, taču tā tikai ziņoja, ka notiek "pārbaudes par žurnālistu bojāejas faktiem".

2014. gada vasarā kaujasdarbībās gāja bojā arī starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" fotokorespondents Andrejs Steņins. Sakari ar viņu tika zaudēti augusta sākumā, taču mirstīgās atliekas tika atrastas vēlāk. Arī šo lietu izmeklē Krievija, nevis Ukraina. Izmeklēšanas versija liecina, ka fotokorespondents gājis bojā Ukrainas bruņoto spēku veiktā bēgļu kolonnas apšaudē.

Vajāšana, aresti, izsūtīšana

Daudzi Krievijas žurnālisti Ukrainā tiek vajāti. Piemēram, šopavasar aizturēts portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītājs Kirils Višinskis. Viņam izvirzīta apsūdzība valsts nodevībā tikai tāpēc, ka žurnālists pildīja savu profesionālo pienākumu. Starp pierādījumiem — pie viņa atrastās Georga lentītes. Kratīšanas notikušas arī pie citiem aģentūras darbiniekiem, taču pagaidām neviens no viņiem nav aizturēts.

Maijā Ukrainas varasiestādes izraidīja no valsts divas žurnālistes no Krievijas. Pēc Kijevas domām, kanālu "Rossija" un "Pervij kanal" žurnālistes Valentīna Solovjova un Olga Jurjeva, kuras gatavoja Uzvaras dienas svētkiem veltītus sižetus, esot izplatījušas "melīgu informāciju" un "diskreditējušas" valdību.

Žurnālistu vajāšana Ukrainā vērojama bieži. Gandrīz ik mēnesi reportieri nokļūst UDD uzmanības centrā vai pat ir spiesti pamets valsti. Daudzi norāda: nav nekādas pārliecības par to, ka jau nākamajā dienā nekļūs par upuri. Starptautisko organizāciju salīdzinoši piesardzīgie komentāri par traģēdijām un žurnālistu vajāšanu vēl nav piespieduši Ukrainas valdību nodrošināt mediju darbinieku drošību.     

18
Pēc temata
UDD darbinieki ielaužas RIA Novosti Ukraina birojā Kijevā
Krievija un Ukraina pārtraukušas sadarbību informācijas jomā
Simonjana nosaukusi Rietumu reakciju uz Višinska arestu par pārsteidzošu
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

2
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

2
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Aleksejs Puškovs

Krievijas politiķis atbildējis uz aicinājumu noteikt sankcijas KF par Baltkrieviju

2
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā Twitter komentēja Eiropas Parlamenta deputāta no Polijas Jaceka Sariuša-Voļska ieteikumu ieviest sankcijas pret Krieviju sakarā ar protestiem Baltkrievijā, vēsta RIA Novosti.

"No Polijas ar naidu. Šis aicinājums ir absurds, tomēr norāda, ka Krievijai naidīgi noskaņotā Eiropas elite refleksu līmenī apsūdz Krieviju it visā ar jebkādu ieganstu vai vispār bez iegansta," uzskata Puškovs.

Politiķis atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

"Pagaidām tas ir tukšs šāviens. Taču tas apzīmē kārtējā uzbrukumu Krievijai virzienu," secināja Puškovs.

Protesti Baltkrievijā

Pēc 9. augustā aizritējušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plašas protesta akcijas. Centrālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka vēlēšanās uzvaru izcīnījis Aleksandrs Lukašenko ar 80,08% balsu. Viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska saņēmusi 10,09% balsu.

Pilsoņi paziņoja, ka nepiekrīt balsošanas organizācijai un rezultātiem. Likumsargi stingri ierobežo nesankcionētās akcijas. Kārtības sargi izmanto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas un gumijas lodes. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, divi cilvēki ir gājuši bojā.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, sankcijas, Krievija, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

0
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

0
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija