Nodarbība

NATO komentēja mazākumtautību skolu reformu Ukrainā

19
(atjaunots 10:46 29.05.2018)
NATO cieši sadarbojas ar Ungārijas un Ukrainas valdībām, lai noregulētu abu valstu nesaskaņas valodas jautājumā, paziņoja Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka apspriedis ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu mazākumtautību skolu reformu Ukrainā. Uzdevums — līdzsvarot viedokļus, norādīja Stoltenbergs NATO Parlamentārās asamblejas sesijā Varšavā.

"Mēs zinām, ka valodu jautājumā valda domstarpības. Esmu to iepriekš apspriedis ar Ungārijas premjerministru un Ukrainas prezidentu, mums izveidojusies cieša saikne," — Stoltenberga teikto citēja RIA Novosti.

Viņš pauda cerību, ka domstarpības "izdosies atrisināt pēc iespējas ātrāk".

"Uzdevums ir līdzsvarot viedokļus, atrast risinājumu starp mazākumtautību tiesību nodrošināšanas nozīmi normatīvo aktu līmenī un valsts valodas statusu," — viņš piebilda un paziņoja, ka pirmdien Briselē ieplānota NATO un Ukrainas komisijas sēde vēstnieku līmenī, kur tiks apspriests šis jautājums.

Iepriekš Ukrainai un NATO neizdevās organizēt kopīgās komisijas sēdi ministru līmenī, jo Ungārija to bloķē, ņemot vērā domstarpības ar Kijevu valodu jautājumos. 2017. gada septembra nogalē Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstīja izglītības likumu, kas būtiski samazina iespējas iegūt izglītību mazākumtautu valodās. Likums stājās spēkā 28. septembrī un tiks ieviests pakāpeniski — līdz 2020. gadam.

Likums paredz, ka no 2018. gada 1. septembra mazākumtautību pārstāvju bērni bērnudārzos un sākumskolā apgūs priekšmetus dzimtajā valodā un paralēli apgūs ukraiņu valodu. No 5. klases bērni sāks mācīties ukraiņu valodā, un dzimtā valoda kļūs par atsevišķu priekšmetu. Pie tam pieļaujamas viena vai vairāku priekšmetu mācības ES valstu valodās. No 2020. gada 1. septembra valstī būs pieejama izglītība tikai ukraiņu valodā.

Virkne valstu, tostarp Ungārija un Rumānija paziņoja, ka likums pārkāpj mazākumtautību tiesības Ukrainā. Arī Maskava uzskata, ka izglītības likums pārkāpj konstitūciju un Kijevas starptautiskās skaistības. Iepriekš Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto paziņoja, ka šī likuma dēļ Budapešta iniciēs Ukrainas un ES asociācijas vienošanās pārskatīšanu.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans
© Sputnik / Сергей Гунеев

Konfliktsituācijas noregulēšanai Ukraina vērsusies Venēcijas komisijā. Viens no organizācijas ieteikumiem skāra atklātu dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem apmācību valodu normu ieviešanas jautājumā.

Ukrainas Izglītības ministrija vēsta, ka Venēcijas komisijas ieteikumos norādīts: Ukrainai nav jāmaija izglītības likuma pants, kas attiecas uz mācību valodu. Ukrainai ieteikts "pilnā mērā izmantot panta elastību", to ieviešot, palielināt izglītības reformas īstenošanas termiņus un atbrīvot privātskolas no ierobežojumiem, kas skar mācības mazākumtautību valodās. Pie tam komisija uzskata, ka "jaunais likums nepiedāvā risinājumus valodām, kas nav iekļautas ES oficiālo valodu sarakstā, piemēram, krievu valodai, kas ir visplašāk lietojamā valoda bez valsts valodas statusa", kas var liecināt par tās diskrimināciju.

2017. gada rudenī parlamenta partija "Opozīcijas bloks" iesniedza Konstitucionālajā tiesā prasību atcelt jauno izglītības likumu.    

19
Pēc temata
Krievija aicina UNESCO novērtēt situāciju valodu jomā Latvijā un Ukrainā
Krievija ierosinājusi EDSO jautājumu par krievu tiesību pārkāpumiem Ukrainā un Baltijā
Par krievu skolām: izšķirošā cīņa
Krievijas Valsts dome – Kijevai: ja jau okupācija, tad atdodiet pusi Ukrainas