Nabadzība

Izsalkuši, taču brīvi: miljoniem amerikāņu trūkst naudas pārtikai

43
(atjaunots 07:55 29.05.2018)
Kamēr ASV Administrācija dažādos veidos pauž sevi Krievijas "sodīšanā" ar visiespējamākajām sankcijām, apmēram katrs astotais amerikānis joprojām cieš no bada vai pārtikas produktu trūkuma. Turklāt daudzi strādā pilnu slodzi, saņemot tik zemu algu, ka nevar pārvarēt nabadzības līmeņa robežu.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Noteikta palīdzība šādiem amerikāņiem bija un joprojām ir tā saucamo pārtikas talonu (food stamps) programma, tiek ziņots CBS News portālā, kuras parasti izsniedz mazturīgām ģimenēm un imigrantiem. Taču tās birokrātijas celšanās dēļ cilvēki arvien mazāk saņem palīdzību, savukārt programmā tiek ieguldīts arvien mazāk un mazāk līdzekļu. Iepriekšējās administrācijas ne reizi vien plānoja pilnībā likvidēt pārtikas talonu programmu, taču vienots efektīvs risinājums joprojām nav atrasts, vēsta Sputnik Igaunija.

Pirms pusgadsimta ASV šokēja dokumentālā filma par badu valstī. Toreiz CBS kanāls piefiksēja nežēlīga bada un distrofijas faktus visā Amerikā. Bērnu izsalkuma rādītāji atsevišķos rajonos drīzāk līdzinājās trešās pasaules valstu rādītājiem. Ar pārtikas jautājumiem toreiz, prezidenta Kārtera vadīšanas laikā, nodarbojās dienesti, kuri kontrolēja federālās pārtikas palīdzības programmas. Taču arī šodien, pusgadsimtam aizritot, miljoniem amerikāņu joprojām cieš badu. Maz apmaksāta darba nosacījumi nostāda daudzas ģimenes smagas izvēles priekšā: tērēt naudu ēdienam vai apmaksāt rēķinus.

Šodien minimālā alga Amerikā, ņemot vērā inflāciju, sastāda par 20% mazāk, nekā pirms 50 gadiem, tādēļ daudzi amerikāņi strādā pilnu slodzi, taču vienalga pelna nepietiekami, lai izrautos no nabadzības līmeņa. Tādēļ pārtikas taloni līdz šai dienai paliek ļoti svarīgs atbalsts cilvēkiem, kuri strādā pilnu slodzi par grašiem. Tikmēr likumdevēji apspriež un pievieno ar darbu saistītus nosacījumus dalībai federālajā pārtikas atbalsta programmā. Kā jebkurā atzarotā valsts aparātā, jaunās izmaiņas un papildinājumi vedīs pie birokrātijas izaugsmes un vēl vairāk apgrūtinās palīdzības iegūšanu tiem, kam tā patiešām ir nepieciešama.

Divas trešdaļas talonu ēdiena saņēmēji ir vecāka gadagājuma cilvēki, bērni invalīdi, imigrantu ģimenes. Situācijā, kad strādnieks zaudē darba vietu vai daļu algas, pārtikas talonu programma var īslaicīgi palīdzēt viņam noturēties virs ūdens.

Taču summa, kura aprēķināta uz vienu maltīti, sastāda vien $1,40 uz vienu cilvēku.

Talonu skaita samazināšanas vietā tiek piedāvāts ieguldīt programmā vairāk līdzekļu, jo tas beigās varētu samazināt pārtikas trūkumu miljoniem ģimeņu, jo veiktais pētījums rāda: daudziem cilvēkiem mēneša pēdējā nedēļā normāla pārtika vienkārši beidzas.    

43
Pēc temata
Eiropas mirdzums un nabadzība: tūristu iemīļoto pilsētu pretējā puse
Kā Latvijas iedzīvotāji ietaupīja aizejošajā gadā
"Visam ir robeža": psihologa vakance par 320 eiro radījusi sašutumu sociālajos tīklos
Latvijas iedzīvotāji brauc uz Kanādu cirst mežu. Alga – 40 tūkstoši
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

6
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

6
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā
Opozīcijas protesta dalībnieki Minskā, foto no arhīva

Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās

43
(atjaunots 10:38 29.10.2020)
Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nespēja pat pietuvoties mērķim, kurš, saskaņā ar metodiskajām norādēm, tika nosprausts vispārējā streikā, taču Rietumi arī turpmāk piešķirs naudu protestiem.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Streikojošos Baltkrievijas strādniekus finansē no ārzemēm, tai skaitā no Lietuvas un Polijas, paziņoja iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izgāzušā vispārējā streika fonā, ko apsolīja varasiestādēm bijusī kandidāte valsts vadītāja amatam Svetlana Tihanovska.

Šodien var jau pamatoti apgalvot, ka streiks Baltkrievijā ir izgāzies, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Maskavas pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Jau vakar kļuva skaidrs, ka absolūti visi Baltkrievijas uzņēmumi strādā, nekādu dīkstāvju nav. Uzņēmumu darbinieku vidū ir protestu dalībnieki, taču viņu skaits ir nenozīmīgs. Runa ir par marginālu parādību, kura absolūti neietekmē Baltkrievijas rūpnīcu un fabriku ražošanas ciklu. Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nesasniedza mērķi, kurš saskaņā ar metodiskajām norādēm tika nosprausts vispārējā streikā," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja, ka akcijas mērķis bija paralizēt Baltkrievijas rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, nodarīt kolosālus ekonomiskus zaudējumu valstij un novest pie varas maiņas.

"Opozīcijai neizdevās pat pietuvoties šim mērķim. Tā ir izgāšanās, un turpmākās darbības šajā virzienā ir absolūti neperspektīvas," uzsvēra Šapovalovs.

Taču naudu protestiem turpinās piešķirt, atzīmēja eksperts.

"Līdzekļus dos ne Polija un Lietuva, bet gan daudz ietekmīgākas un bagātākas valstis, kuras ir gatavas finansēt protestu darbības, lai nodarītu kaitējumu Krievijai un tās sabiedrotajiem. Savukārt Tihanovska arī tālāk informācijas piesegšanai izsludinās līdzekļu vākšanu protestētāju atbalstīšanai," piebilda Šapovalovs.

Oktobra vidū Tihanovska izvirzīja Baltkrievijas varasiestādēm virkni prasību, kuru starpā bija Lukašenko atkāpšanās, atteikšanās no spēka darbībām protestu gaitā un politieslodzīto atbrīvošana. Pretējā gadījumā draudēts uzsākt masveida protestus, streikus, autoceļu bloķēšanas un pārdošanas apjomu kritumu valsts veikalos, apsolīja Tihanovska. Noteiktajā dienā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka visi reālā ekonomikas sektora uzņēmumi strādā ierastā režīmā, streika ražošanā nav.

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

43
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām
Politologs: ES vēlas sagraut Baltkrievijas ekonomiku, lai gāztu Lukašenko
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci