Gazprom reklāmas baneris

Apmierināti, vīlušies, uz tiesu: Baltijas un Polijas reakcija uz Gazprom lietu

38
(atjaunots 14:21 26.05.2018)
Latvija pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas un Gazprom vienošanos, Polija ir vīlusies, Lietuva apdomā apstrīdēšanas jautājumu tiesā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Latvija iegūs no Krievijas Gazprom holdinga vienošanās ar Eiropas Komisiju sakarā ar antimonopola lietu, paziņoja Baltijas republikas Ekonomikas ministrijā, vēsta Baltnews.lv.

24. maijā Eiropas Komisija paziņoja, ka bez soda sankcijām noslēgusi antimonopola lietu attiecībā pret Gazprom, kas tika iniciēta 2012. gadā. Taču EK noteica Krievijas gāzes holdingam vairākus pienākumus brīvu gāzes piegāžu nodrošināšanai par konkurētspējīgām cenām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Ministrijas pārstāve Evita Urpena pateica, ka Latvija pozitīvi vērtē pārrunās ar Gazprom paveikto darbu.

"Tas ir būtisks solis, kas pamato ES vienotas enerģētikas politikas efektivitāti, un ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai veicinātu ES vienotā enerģijas tirgus tālāko attīstību un uzlabotu konkurenci ES dabasgāzes apgādes nozarē,"- pateica viņa.

Pēc viņas sacītā, vislielākā Latvijas priekšrocība būšot aktīvāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un elastīgāki nosacījumi Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem, kas ietekmēs arī Baltiju.

Iepriekš arī Lietuvas un Polijas pārstāvji izteikušies sakarā ar Eiropas Komisijas lēmumu. 

Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis neizslēdz iespēju apstrīdēt Eiropas Komisijas lēmumu nesodīt Gazprom. Pēc Lietuvas valdības vadītāja sacītā, ja tiek risināts jautājums par pārkāpumiem konkurences nozarē, tad attiecībā pret pārkāpējiem jābūt piemērotiem vienādiem kritērijiem.

"Kā esmu jau minējis, tiekoties ar komisāri (ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri — red.), šādiem lēmumiem jābūt analoģiskiem un vienādiem. Žēl, ka pieņemts tāds lēmums, tomēr to var uzskatīt par soli uz priekšu, jo šai kompānijai būs jāpiedalās tirgū caurskatāmi un saskaņā ar vispārpieņemtiem noteikumiem," — pateica Skvernelis, piebilstot, ka jautājums par apstrīdēšanu tiks izskatīts.

Polijā paziņoja, ka ir vīlušies ar Eiropas Komisijas izmeklēšanas pret Gazprom rezultātiem.

"Eiropas Komisijai ir skaidrs pienākums attiecībā uz kopējā tirgus principu aizstāvēšanu un ES patērētājiem kaitīgu negodprātīgu prakšu apņēmīgu apkarošanu. Tādēļ mēs esam vīlušies, ka daudzus gadus ilgusī izmeklēšana attiecībā pret Gazprom noslēgusies bez soda piemērošanas un zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām kompānijām," — paziņoja Polijas ĀM vadītāja vietnieks Konrads Šimaņskis.

Par ko vienojušās Gazprom un Eiropas Komisija

Eiropas Komisija uztraucās, ka Gazprom noteica teritoriālus ierobežojumus līgumos ar vairumtirgotājiem un atsevišķiem rūpniecības klientiem astoņās ES valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Šie ierobežojumi iekļāva aizliegumu eksportam, nosacījumus, kuri pieprasa izmantot iegādāto gāzi noteiktā teritorijā, kā arī citus pasākumus, kuri ierobežoja pārrobežu gāzes pārsūknēšanu, teikts Eiropas Komisijas preses paziņojumā.

Tagad Gazprom antimonopola lietas noregulēšanas ietvaros būs jāatceļ visas līguma barjeras starpvalstu gāzes atkārtotai pārdošanai attiecīgajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Turklāt runa ir par barjerām, neatkarīgi no tā, vai tās ierobežoja starptautisku tirdzniecību, vai vienkārši padarīja to par mazāk pievilcīgu finanšu ziņā, precizē EK.

Ventilis gāzes sadales stacijā
© Sputnik / Стрингер

Eiropas Komisija tāpat atzīmē, ka brīvai gāzes pārsūknēšanai visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā nepieciešama gāzes transporta infrastruktūras esamība, tostarp, interkonektori, kuri savieno nacionālos gāzes tirgus vienu ar otru.

Šāda infrastruktūra jau pastāv Ungārijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā. Taču joprojām nav pietiekami attīstīta infrastruktūra, kas savieno Bulgāriju, Latviju, Lietuvu un Igauniju ar ES kaimiņvalstīm. Tas ierobežo Gazprom klientu iespējas atkārtoti pārdot gāzi uz šīm valstīm un no tām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Gazprom klienti, kuri sākotnēji iegādājušies gāzi Ungārijas, Polijas vai Slovākijas vajadzībām, varēs lūgt Krievijas kompānijai piegādāt visu gāzes apjomu vai tā daļu uz Bulgāriju un/vai uz Baltijas valstīm.

Šāda veida apmaiņas darījumu mehānisms tiks piemērots pret līgumiem, kuru derīguma termiņš nebūs īsāks par 18 mēnešiem. Apmaiņas darījumiem ir jābūt iespējamiem abos virzienos – uz attiecīgo ES valstu izolētajiem tirgiem un no tiem, atzīmēja EK. Kā liecina preses paziņojums, Gazprom klienti varēs izmantot šo opciju nelielu gāzes apjomu piegādēm. Tiem būs jāinformē Gazprom par vēlmi izmantot šādu iespēju vismaz četrus mēnešus pirms piegāžu sākuma.

EK tāpat bija uztraukusies arī par to, ka Gazprom varēja noteikt augstākas degvielas cenas piecām ES valstīm: Bulgārijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai. Esošais EK lēmums ļaus nodrošināt konkurētspējīgas gāzes cenas šajos reģionos un sniegs iespēju nākotnē izvairīties no situācijām, kad gāzes cenas pēc naftas indeksētajos līgumos stipri atšķiras no tirgus orientieriem (benchmark) Rietumeiropas gāzes tirgos, liecina preses paziņojums.

Saskaņā ar EK lēmumu, kompānijas klienti šajās piecās valstīs, kurām ir ilgtermiņa līgumi, varēs pieprasīt cenas samazināšanu, ja viņu cena zilajai degvielai ir augstāka par noteiktiem orientieriem Rietumeiropas gāzes tirgus, tostarp, tādos habos kā TTF Nīderlandē un NCG Vācijā. Klienti varēs izmantot šīs tiesības divas reizes gadā. Zemākajai, jaunajai cenai ir jābūt piemērotai kopš pieteikuma iesniegšanas gāzes cenas pārskatīšanai.

Ja Gazprom un tā klients nespēs vienoties 120 dienu laikā par jaunu cenu, strīds var tikt nodots arbitrāžā ES teritorijā. Eiropas Komisija varēs iejaukties šajā lietā kā konsultants.

Turklāt Gazprom nepieprasīs kompensāciju no Bulgārijas par "Dienvidu straumes" gāzesvada projekta atcelšanu, teikts EK paziņojumā.

Saistības, ko noteikusi Eiropas Komisija Gazprom antimonopola lietas ietvaros, būs spēkā astoņu gadu garumā. Pienākums nepieprasīt no Bulgārijas kompensācijas sakarā ar "Dienvidu straumes" projekta slēgšanu būs spēkā 15 gadus.

Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs paziņoja, ka kompānija ir apmierināta ar EK lēmumu. Gazprom ir pārliecināts, ka šodien pieņemtais lēmums ir vispieņemamākais izmeklēšanas iznākums Eiropas gāzes tirgus darbam kopumā.

Gazprom vienmēr ir ievērojis ES konkurences tiesību piemēroto nolikumu prasības un apstiprina savu apņēmību to ievērošanai arī nākotnē, piebilda viņš.

38
Pēc temata
Vācija atdevusi Ukrainu "Gazprom" žēlastībai
Gazprom: iespējams, būvēsim "Ziemeļu straumi 3"
Gazprom: dialogs ar EK dod cerību uz antimonopola strīda atrisinājumu
"Gazprom" atteicies par "pa lēto" pārdot Latvijai tā GTS operatora akcijas
Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

14
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

14
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Preču vilciens, foto no arhīva

Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas

30
(atjaunots 20:16 23.11.2020)
Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Baltkrievija vēlas uzturēt drošu tranzītu caur Lietuvu un Polija, taču, ja Minska redzēs partneru nedrošumu, tiks sperti atbilstoši soļi. Jau šodien rit darbs pie Krievijas ostu izmantošanas Baltkrievijas preču eksportam, paziņoja ĀM vadītājs Vladimirs Makejs intervijā telekanālam "Belarus 1".

Makejs atzīmēja Lietuvas un Polijas politiķu nedraudzīgos paziņojumus pēc prezidenta vēlēšanām, kuri atspoguļo dubultos standartus.

"Pie tam, tiek izteikti ne vien paziņojumi, bet arī veikti konkrēti soļi, kas saistīti ar absolūtu, acīmredzamu iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās. Piemēram, tie pašie Telegram kanālu norādījumi attiecībā uz teju diversiju sarīkošanas uz dzelzceļiem un tā tālāk un tamlīdzīgi," atzīmēja Makejs.

ĀM vadītājs piebilda, ka Minska grasās piesaistīt uzmanību šim jautājumam, tostarp starptautiskās platformās.

Pēc ministra sacītā, šāda kaimiņvalstu politika tiks ņemta vērā, kad Minska plānos savu preču loģistiku.

"Vēlreiz atkārtošos: mēs uzskatām, ka tie ir mūsu kaimiņi. (…) Mēs gribētu, lai mums ir drošs tranzīts caur šīm valstīm. Esam ieinteresēti mūsu gan importa, gan eksporta piegāžu diversifikācijā caur šīm valstīm. Bet ja mēs redzēsim mūsu partneru, kaimiņu nedrošumu, tad, protams, mēs spersim atbilstošus soļus," sacīja Makejs.

Ministrs atzīmēja, ka baltkrievu eksportētāji jau šobrīd veic soļus "konkrētā pasākumu īstenošanā mūsu produkcijas piegādēs caur Krievijas ostu".

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Protam, mēs skatīsimies, vai tas mums ir vai nav izdevīgi. Mēs pieņemsim galīgo lēmumu, vadoties pēc šāda lēmuma izdevīguma Baltkrievijai. Bet jebkurā gadījumā diversifikācijas jautājums ir mūsu dienas darba kārtībā, un, protams, mēs ņemsim vērā mūsu rietumu kaimiņu uzvedību šajā jomā," sacīja ministrs.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot arī Baltkrievijas kravu tranzīta novirzīšanu uz Krieviju.

30
Tagi:
Baltija, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Eksperts: Minskai ir divi varianti, kā apturēt tranzītu no Lietuvas
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši