Gazprom reklāmas baneris

Apmierināti, vīlušies, uz tiesu: Baltijas un Polijas reakcija uz Gazprom lietu

38
(atjaunots 14:21 26.05.2018)
Latvija pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas un Gazprom vienošanos, Polija ir vīlusies, Lietuva apdomā apstrīdēšanas jautājumu tiesā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Latvija iegūs no Krievijas Gazprom holdinga vienošanās ar Eiropas Komisiju sakarā ar antimonopola lietu, paziņoja Baltijas republikas Ekonomikas ministrijā, vēsta Baltnews.lv.

24. maijā Eiropas Komisija paziņoja, ka bez soda sankcijām noslēgusi antimonopola lietu attiecībā pret Gazprom, kas tika iniciēta 2012. gadā. Taču EK noteica Krievijas gāzes holdingam vairākus pienākumus brīvu gāzes piegāžu nodrošināšanai par konkurētspējīgām cenām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Ministrijas pārstāve Evita Urpena pateica, ka Latvija pozitīvi vērtē pārrunās ar Gazprom paveikto darbu.

"Tas ir būtisks solis, kas pamato ES vienotas enerģētikas politikas efektivitāti, un ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai veicinātu ES vienotā enerģijas tirgus tālāko attīstību un uzlabotu konkurenci ES dabasgāzes apgādes nozarē,"- pateica viņa.

Pēc viņas sacītā, vislielākā Latvijas priekšrocība būšot aktīvāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un elastīgāki nosacījumi Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem, kas ietekmēs arī Baltiju.

Iepriekš arī Lietuvas un Polijas pārstāvji izteikušies sakarā ar Eiropas Komisijas lēmumu. 

Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis neizslēdz iespēju apstrīdēt Eiropas Komisijas lēmumu nesodīt Gazprom. Pēc Lietuvas valdības vadītāja sacītā, ja tiek risināts jautājums par pārkāpumiem konkurences nozarē, tad attiecībā pret pārkāpējiem jābūt piemērotiem vienādiem kritērijiem.

"Kā esmu jau minējis, tiekoties ar komisāri (ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri — red.), šādiem lēmumiem jābūt analoģiskiem un vienādiem. Žēl, ka pieņemts tāds lēmums, tomēr to var uzskatīt par soli uz priekšu, jo šai kompānijai būs jāpiedalās tirgū caurskatāmi un saskaņā ar vispārpieņemtiem noteikumiem," — pateica Skvernelis, piebilstot, ka jautājums par apstrīdēšanu tiks izskatīts.

Polijā paziņoja, ka ir vīlušies ar Eiropas Komisijas izmeklēšanas pret Gazprom rezultātiem.

"Eiropas Komisijai ir skaidrs pienākums attiecībā uz kopējā tirgus principu aizstāvēšanu un ES patērētājiem kaitīgu negodprātīgu prakšu apņēmīgu apkarošanu. Tādēļ mēs esam vīlušies, ka daudzus gadus ilgusī izmeklēšana attiecībā pret Gazprom noslēgusies bez soda piemērošanas un zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām kompānijām," — paziņoja Polijas ĀM vadītāja vietnieks Konrads Šimaņskis.

Par ko vienojušās Gazprom un Eiropas Komisija

Eiropas Komisija uztraucās, ka Gazprom noteica teritoriālus ierobežojumus līgumos ar vairumtirgotājiem un atsevišķiem rūpniecības klientiem astoņās ES valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Šie ierobežojumi iekļāva aizliegumu eksportam, nosacījumus, kuri pieprasa izmantot iegādāto gāzi noteiktā teritorijā, kā arī citus pasākumus, kuri ierobežoja pārrobežu gāzes pārsūknēšanu, teikts Eiropas Komisijas preses paziņojumā.

Tagad Gazprom antimonopola lietas noregulēšanas ietvaros būs jāatceļ visas līguma barjeras starpvalstu gāzes atkārtotai pārdošanai attiecīgajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Turklāt runa ir par barjerām, neatkarīgi no tā, vai tās ierobežoja starptautisku tirdzniecību, vai vienkārši padarīja to par mazāk pievilcīgu finanšu ziņā, precizē EK.

Ventilis gāzes sadales stacijā
© Sputnik / Стрингер

Eiropas Komisija tāpat atzīmē, ka brīvai gāzes pārsūknēšanai visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā nepieciešama gāzes transporta infrastruktūras esamība, tostarp, interkonektori, kuri savieno nacionālos gāzes tirgus vienu ar otru.

Šāda infrastruktūra jau pastāv Ungārijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā. Taču joprojām nav pietiekami attīstīta infrastruktūra, kas savieno Bulgāriju, Latviju, Lietuvu un Igauniju ar ES kaimiņvalstīm. Tas ierobežo Gazprom klientu iespējas atkārtoti pārdot gāzi uz šīm valstīm un no tām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Gazprom klienti, kuri sākotnēji iegādājušies gāzi Ungārijas, Polijas vai Slovākijas vajadzībām, varēs lūgt Krievijas kompānijai piegādāt visu gāzes apjomu vai tā daļu uz Bulgāriju un/vai uz Baltijas valstīm.

Šāda veida apmaiņas darījumu mehānisms tiks piemērots pret līgumiem, kuru derīguma termiņš nebūs īsāks par 18 mēnešiem. Apmaiņas darījumiem ir jābūt iespējamiem abos virzienos – uz attiecīgo ES valstu izolētajiem tirgiem un no tiem, atzīmēja EK. Kā liecina preses paziņojums, Gazprom klienti varēs izmantot šo opciju nelielu gāzes apjomu piegādēm. Tiem būs jāinformē Gazprom par vēlmi izmantot šādu iespēju vismaz četrus mēnešus pirms piegāžu sākuma.

EK tāpat bija uztraukusies arī par to, ka Gazprom varēja noteikt augstākas degvielas cenas piecām ES valstīm: Bulgārijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai. Esošais EK lēmums ļaus nodrošināt konkurētspējīgas gāzes cenas šajos reģionos un sniegs iespēju nākotnē izvairīties no situācijām, kad gāzes cenas pēc naftas indeksētajos līgumos stipri atšķiras no tirgus orientieriem (benchmark) Rietumeiropas gāzes tirgos, liecina preses paziņojums.

Saskaņā ar EK lēmumu, kompānijas klienti šajās piecās valstīs, kurām ir ilgtermiņa līgumi, varēs pieprasīt cenas samazināšanu, ja viņu cena zilajai degvielai ir augstāka par noteiktiem orientieriem Rietumeiropas gāzes tirgus, tostarp, tādos habos kā TTF Nīderlandē un NCG Vācijā. Klienti varēs izmantot šīs tiesības divas reizes gadā. Zemākajai, jaunajai cenai ir jābūt piemērotai kopš pieteikuma iesniegšanas gāzes cenas pārskatīšanai.

Ja Gazprom un tā klients nespēs vienoties 120 dienu laikā par jaunu cenu, strīds var tikt nodots arbitrāžā ES teritorijā. Eiropas Komisija varēs iejaukties šajā lietā kā konsultants.

Turklāt Gazprom nepieprasīs kompensāciju no Bulgārijas par "Dienvidu straumes" gāzesvada projekta atcelšanu, teikts EK paziņojumā.

Saistības, ko noteikusi Eiropas Komisija Gazprom antimonopola lietas ietvaros, būs spēkā astoņu gadu garumā. Pienākums nepieprasīt no Bulgārijas kompensācijas sakarā ar "Dienvidu straumes" projekta slēgšanu būs spēkā 15 gadus.

Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs paziņoja, ka kompānija ir apmierināta ar EK lēmumu. Gazprom ir pārliecināts, ka šodien pieņemtais lēmums ir vispieņemamākais izmeklēšanas iznākums Eiropas gāzes tirgus darbam kopumā.

Gazprom vienmēr ir ievērojis ES konkurences tiesību piemēroto nolikumu prasības un apstiprina savu apņēmību to ievērošanai arī nākotnē, piebilda viņš.

38
Pēc temata
Vācija atdevusi Ukrainu "Gazprom" žēlastībai
Gazprom: iespējams, būvēsim "Ziemeļu straumi 3"
Gazprom: dialogs ar EK dod cerību uz antimonopola strīda atrisinājumu
"Gazprom" atteicies par "pa lēto" pārdot Latvijai tā GTS operatora akcijas
Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

28
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

28
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā