Gazprom reklāmas baneris

Apmierināti, vīlušies, uz tiesu: Baltijas un Polijas reakcija uz Gazprom lietu

38
(atjaunots 14:21 26.05.2018)
Latvija pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas un Gazprom vienošanos, Polija ir vīlusies, Lietuva apdomā apstrīdēšanas jautājumu tiesā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Latvija iegūs no Krievijas Gazprom holdinga vienošanās ar Eiropas Komisiju sakarā ar antimonopola lietu, paziņoja Baltijas republikas Ekonomikas ministrijā, vēsta Baltnews.lv.

24. maijā Eiropas Komisija paziņoja, ka bez soda sankcijām noslēgusi antimonopola lietu attiecībā pret Gazprom, kas tika iniciēta 2012. gadā. Taču EK noteica Krievijas gāzes holdingam vairākus pienākumus brīvu gāzes piegāžu nodrošināšanai par konkurētspējīgām cenām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Ministrijas pārstāve Evita Urpena pateica, ka Latvija pozitīvi vērtē pārrunās ar Gazprom paveikto darbu.

"Tas ir būtisks solis, kas pamato ES vienotas enerģētikas politikas efektivitāti, un ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai veicinātu ES vienotā enerģijas tirgus tālāko attīstību un uzlabotu konkurenci ES dabasgāzes apgādes nozarē,"- pateica viņa.

Pēc viņas sacītā, vislielākā Latvijas priekšrocība būšot aktīvāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un elastīgāki nosacījumi Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem, kas ietekmēs arī Baltiju.

Iepriekš arī Lietuvas un Polijas pārstāvji izteikušies sakarā ar Eiropas Komisijas lēmumu. 

Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis neizslēdz iespēju apstrīdēt Eiropas Komisijas lēmumu nesodīt Gazprom. Pēc Lietuvas valdības vadītāja sacītā, ja tiek risināts jautājums par pārkāpumiem konkurences nozarē, tad attiecībā pret pārkāpējiem jābūt piemērotiem vienādiem kritērijiem.

"Kā esmu jau minējis, tiekoties ar komisāri (ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri — red.), šādiem lēmumiem jābūt analoģiskiem un vienādiem. Žēl, ka pieņemts tāds lēmums, tomēr to var uzskatīt par soli uz priekšu, jo šai kompānijai būs jāpiedalās tirgū caurskatāmi un saskaņā ar vispārpieņemtiem noteikumiem," — pateica Skvernelis, piebilstot, ka jautājums par apstrīdēšanu tiks izskatīts.

Polijā paziņoja, ka ir vīlušies ar Eiropas Komisijas izmeklēšanas pret Gazprom rezultātiem.

"Eiropas Komisijai ir skaidrs pienākums attiecībā uz kopējā tirgus principu aizstāvēšanu un ES patērētājiem kaitīgu negodprātīgu prakšu apņēmīgu apkarošanu. Tādēļ mēs esam vīlušies, ka daudzus gadus ilgusī izmeklēšana attiecībā pret Gazprom noslēgusies bez soda piemērošanas un zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām kompānijām," — paziņoja Polijas ĀM vadītāja vietnieks Konrads Šimaņskis.

Par ko vienojušās Gazprom un Eiropas Komisija

Eiropas Komisija uztraucās, ka Gazprom noteica teritoriālus ierobežojumus līgumos ar vairumtirgotājiem un atsevišķiem rūpniecības klientiem astoņās ES valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Šie ierobežojumi iekļāva aizliegumu eksportam, nosacījumus, kuri pieprasa izmantot iegādāto gāzi noteiktā teritorijā, kā arī citus pasākumus, kuri ierobežoja pārrobežu gāzes pārsūknēšanu, teikts Eiropas Komisijas preses paziņojumā.

Tagad Gazprom antimonopola lietas noregulēšanas ietvaros būs jāatceļ visas līguma barjeras starpvalstu gāzes atkārtotai pārdošanai attiecīgajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Turklāt runa ir par barjerām, neatkarīgi no tā, vai tās ierobežoja starptautisku tirdzniecību, vai vienkārši padarīja to par mazāk pievilcīgu finanšu ziņā, precizē EK.

Ventilis gāzes sadales stacijā
© Sputnik / Стрингер

Eiropas Komisija tāpat atzīmē, ka brīvai gāzes pārsūknēšanai visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā nepieciešama gāzes transporta infrastruktūras esamība, tostarp, interkonektori, kuri savieno nacionālos gāzes tirgus vienu ar otru.

Šāda infrastruktūra jau pastāv Ungārijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā. Taču joprojām nav pietiekami attīstīta infrastruktūra, kas savieno Bulgāriju, Latviju, Lietuvu un Igauniju ar ES kaimiņvalstīm. Tas ierobežo Gazprom klientu iespējas atkārtoti pārdot gāzi uz šīm valstīm un no tām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Gazprom klienti, kuri sākotnēji iegādājušies gāzi Ungārijas, Polijas vai Slovākijas vajadzībām, varēs lūgt Krievijas kompānijai piegādāt visu gāzes apjomu vai tā daļu uz Bulgāriju un/vai uz Baltijas valstīm.

Šāda veida apmaiņas darījumu mehānisms tiks piemērots pret līgumiem, kuru derīguma termiņš nebūs īsāks par 18 mēnešiem. Apmaiņas darījumiem ir jābūt iespējamiem abos virzienos – uz attiecīgo ES valstu izolētajiem tirgiem un no tiem, atzīmēja EK. Kā liecina preses paziņojums, Gazprom klienti varēs izmantot šo opciju nelielu gāzes apjomu piegādēm. Tiem būs jāinformē Gazprom par vēlmi izmantot šādu iespēju vismaz četrus mēnešus pirms piegāžu sākuma.

EK tāpat bija uztraukusies arī par to, ka Gazprom varēja noteikt augstākas degvielas cenas piecām ES valstīm: Bulgārijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai. Esošais EK lēmums ļaus nodrošināt konkurētspējīgas gāzes cenas šajos reģionos un sniegs iespēju nākotnē izvairīties no situācijām, kad gāzes cenas pēc naftas indeksētajos līgumos stipri atšķiras no tirgus orientieriem (benchmark) Rietumeiropas gāzes tirgos, liecina preses paziņojums.

Saskaņā ar EK lēmumu, kompānijas klienti šajās piecās valstīs, kurām ir ilgtermiņa līgumi, varēs pieprasīt cenas samazināšanu, ja viņu cena zilajai degvielai ir augstāka par noteiktiem orientieriem Rietumeiropas gāzes tirgus, tostarp, tādos habos kā TTF Nīderlandē un NCG Vācijā. Klienti varēs izmantot šīs tiesības divas reizes gadā. Zemākajai, jaunajai cenai ir jābūt piemērotai kopš pieteikuma iesniegšanas gāzes cenas pārskatīšanai.

Ja Gazprom un tā klients nespēs vienoties 120 dienu laikā par jaunu cenu, strīds var tikt nodots arbitrāžā ES teritorijā. Eiropas Komisija varēs iejaukties šajā lietā kā konsultants.

Turklāt Gazprom nepieprasīs kompensāciju no Bulgārijas par "Dienvidu straumes" gāzesvada projekta atcelšanu, teikts EK paziņojumā.

Saistības, ko noteikusi Eiropas Komisija Gazprom antimonopola lietas ietvaros, būs spēkā astoņu gadu garumā. Pienākums nepieprasīt no Bulgārijas kompensācijas sakarā ar "Dienvidu straumes" projekta slēgšanu būs spēkā 15 gadus.

Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs paziņoja, ka kompānija ir apmierināta ar EK lēmumu. Gazprom ir pārliecināts, ka šodien pieņemtais lēmums ir vispieņemamākais izmeklēšanas iznākums Eiropas gāzes tirgus darbam kopumā.

Gazprom vienmēr ir ievērojis ES konkurences tiesību piemēroto nolikumu prasības un apstiprina savu apņēmību to ievērošanai arī nākotnē, piebilda viņš.

38
Pēc temata
Vācija atdevusi Ukrainu "Gazprom" žēlastībai
Gazprom: iespējams, būvēsim "Ziemeļu straumi 3"
Gazprom: dialogs ar EK dod cerību uz antimonopola strīda atrisinājumu
"Gazprom" atteicies par "pa lēto" pārdot Latvijai tā GTS operatora akcijas
Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi
Opozīcijas protesta dalībnieki Minskā, foto no arhīva

Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās

24
(atjaunots 10:38 29.10.2020)
Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nespēja pat pietuvoties mērķim, kurš, saskaņā ar metodiskajām norādēm, tika nosprausts vispārējā streikā, taču Rietumi arī turpmāk piešķirs naudu protestiem.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Streikojošos Baltkrievijas strādniekus finansē no ārzemēm, tai skaitā no Lietuvas un Polijas, paziņoja iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izgāzušā vispārējā streika fonā, ko apsolīja varasiestādēm bijusī kandidāte valsts vadītāja amatam Svetlana Tihanovska.

Šodien var jau pamatoti apgalvot, ka streiks Baltkrievijā ir izgāzies, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Maskavas pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Jau vakar kļuva skaidrs, ka absolūti visi Baltkrievijas uzņēmumi strādā, nekādu dīkstāvju nav. Uzņēmumu darbinieku vidū ir protestu dalībnieki, taču viņu skaits ir nenozīmīgs. Runa ir par marginālu parādību, kura absolūti neietekmē Baltkrievijas rūpnīcu un fabriku ražošanas ciklu. Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nesasniedza mērķi, kurš saskaņā ar metodiskajām norādēm tika nosprausts vispārējā streikā," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja, ka akcijas mērķis bija paralizēt Baltkrievijas rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, nodarīt kolosālus ekonomiskus zaudējumu valstij un novest pie varas maiņas.

"Opozīcijai neizdevās pat pietuvoties šim mērķim. Tā ir izgāšanās, un turpmākās darbības šajā virzienā ir absolūti neperspektīvas," uzsvēra Šapovalovs.

Taču naudu protestiem turpinās piešķirt, atzīmēja eksperts.

"Līdzekļus dos ne Polija un Lietuva, bet gan daudz ietekmīgākas un bagātākas valstis, kuras ir gatavas finansēt protestu darbības, lai nodarītu kaitējumu Krievijai un tās sabiedrotajiem. Savukārt Tihanovska arī tālāk informācijas piesegšanai izsludinās līdzekļu vākšanu protestētāju atbalstīšanai," piebilda Šapovalovs.

Oktobra vidū Tihanovska izvirzīja Baltkrievijas varasiestādēm virkni prasību, kuru starpā bija Lukašenko atkāpšanās, atteikšanās no spēka darbībām protestu gaitā un politieslodzīto atbrīvošana. Pretējā gadījumā draudēts uzsākt masveida protestus, streikus, autoceļu bloķēšanas un pārdošanas apjomu kritumu valsts veikalos, apsolīja Tihanovska. Noteiktajā dienā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka visi reālā ekonomikas sektora uzņēmumi strādā ierastā režīmā, streika ražošanā nav.

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

24
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām
Politologs: ES vēlas sagraut Baltkrievijas ekonomiku, lai gāztu Lukašenko
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

39
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

39
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Beness Aijo, foto no arhīva

Beness Aijo saņēmis patvērumu Krievijā

0
(atjaunots 13:30 29.10.2020)
Beness Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai".

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas zemessargs, Latvijas pilsonis Beness Aijo paziņoja, ka ir saņēmis pagaidu patvērumu Krievijā.

Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai", bet gan piešķīra legālas tiesības dzīvot Krievijā un nodarboties ar politisko darbību.

Viņš atzīmēja, ka pateicoties izmaiņām Krievijas likumdošanā migrācijas jomā viņš varēs iesniegt pieteikumu Krievijas pilsonības piešķiršanai bez prasības iesniegšanas par atteikšanos no jau esošās.

"Man tas ir ļoti laikā, jo kad es saņemšu Krievijas pilsonību, es varēšu saglabāt arī DTR un Latvijas pases. Tie ir visnotaļ svarīgi politiskie instrumenti, pateicoties kuriem es spēšu aktīvāk darboties vienlaikus vairākos punktos pēcpadomju telpā. Tostarp Latvijā es atbalstu pazīstamo partiju "PCTVL" (iepriekšējais Latvijas Krievu savienības nosaukums – red.), kura cīnās par krievu skolām, strādājošo tiesībām un par pilsonības piešķiršanu visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt DTR es esmu DTR kompartijas loceklis, kura pārstāv KFKP apakšvienību Donbasā," paskaidroja Aijo.

© Sputnik
Apliecība par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā

Tāpat Aijo pateicās juristiem un biedriem no "Cita Krievija", DTR kompartijas un KFKP, kuri sniedza viņam palīdzību.

Pret Benesu Aijo, kurš saņēma pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas pasi, Latvijā ir ierosinātas divas krimināllietas. Viena, sena, – par aicinājumu gāzt valsts varu. Otra, svaigāka, – par nelikumīgu dalību karadarbībās ārpus Latvijas robežām. Maksimālais sods, ko paredz šis pants, ir 10 gadi cietumsoda.

2019. gada novembrī Latvija izsludināja Aijo starptautiskā meklēšanā. 2020. gada februārī Aijo, kurš atradās Arhangeļskas apgabalā, aizturēja policija kā personu, kura atrodas starptautiskā meklēšanā.

"Taču pēc Latvijas puses sniegtās prasības Arhangeļskas apgabala Ļenas rajona prokuratūras pārstāvjiem nešķita iespējams izdarīt secinājumu par man, Aijo B. inkriminēto darbību sodāmību pēc Krievijas likumdošanas, līdz ar ko es nevarēju tikt ieslodzīts ar deportācijas mērķi, un tiku atbrīvots," paskaidroja pats Aijo.

Aijo pēc atbrīvošanas devās uz Maskavu, lai legalizētu uzturēšanos Krievijas teritorijā un saņemtu politisko patvērumu.

0
Tagi:
Beness Aijo, Krievija
Pēc temata
Donbasa zemessargs Beness Aijo plāno lūgt patvērumu Krievijā
Latvijai ir garas rokas: pret Benesu Aijo ierosinātas trīs jaunas krimināllietas
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija