Gazprom reklāmas baneris

Apmierināti, vīlušies, uz tiesu: Baltijas un Polijas reakcija uz Gazprom lietu

38
(atjaunots 14:21 26.05.2018)
Latvija pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas un Gazprom vienošanos, Polija ir vīlusies, Lietuva apdomā apstrīdēšanas jautājumu tiesā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Latvija iegūs no Krievijas Gazprom holdinga vienošanās ar Eiropas Komisiju sakarā ar antimonopola lietu, paziņoja Baltijas republikas Ekonomikas ministrijā, vēsta Baltnews.lv.

24. maijā Eiropas Komisija paziņoja, ka bez soda sankcijām noslēgusi antimonopola lietu attiecībā pret Gazprom, kas tika iniciēta 2012. gadā. Taču EK noteica Krievijas gāzes holdingam vairākus pienākumus brīvu gāzes piegāžu nodrošināšanai par konkurētspējīgām cenām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Ministrijas pārstāve Evita Urpena pateica, ka Latvija pozitīvi vērtē pārrunās ar Gazprom paveikto darbu.

"Tas ir būtisks solis, kas pamato ES vienotas enerģētikas politikas efektivitāti, un ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai veicinātu ES vienotā enerģijas tirgus tālāko attīstību un uzlabotu konkurenci ES dabasgāzes apgādes nozarē,"- pateica viņa.

Pēc viņas sacītā, vislielākā Latvijas priekšrocība būšot aktīvāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un elastīgāki nosacījumi Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem, kas ietekmēs arī Baltiju.

Iepriekš arī Lietuvas un Polijas pārstāvji izteikušies sakarā ar Eiropas Komisijas lēmumu. 

Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis neizslēdz iespēju apstrīdēt Eiropas Komisijas lēmumu nesodīt Gazprom. Pēc Lietuvas valdības vadītāja sacītā, ja tiek risināts jautājums par pārkāpumiem konkurences nozarē, tad attiecībā pret pārkāpējiem jābūt piemērotiem vienādiem kritērijiem.

"Kā esmu jau minējis, tiekoties ar komisāri (ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri — red.), šādiem lēmumiem jābūt analoģiskiem un vienādiem. Žēl, ka pieņemts tāds lēmums, tomēr to var uzskatīt par soli uz priekšu, jo šai kompānijai būs jāpiedalās tirgū caurskatāmi un saskaņā ar vispārpieņemtiem noteikumiem," — pateica Skvernelis, piebilstot, ka jautājums par apstrīdēšanu tiks izskatīts.

Polijā paziņoja, ka ir vīlušies ar Eiropas Komisijas izmeklēšanas pret Gazprom rezultātiem.

"Eiropas Komisijai ir skaidrs pienākums attiecībā uz kopējā tirgus principu aizstāvēšanu un ES patērētājiem kaitīgu negodprātīgu prakšu apņēmīgu apkarošanu. Tādēļ mēs esam vīlušies, ka daudzus gadus ilgusī izmeklēšana attiecībā pret Gazprom noslēgusies bez soda piemērošanas un zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām kompānijām," — paziņoja Polijas ĀM vadītāja vietnieks Konrads Šimaņskis.

Par ko vienojušās Gazprom un Eiropas Komisija

Eiropas Komisija uztraucās, ka Gazprom noteica teritoriālus ierobežojumus līgumos ar vairumtirgotājiem un atsevišķiem rūpniecības klientiem astoņās ES valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Šie ierobežojumi iekļāva aizliegumu eksportam, nosacījumus, kuri pieprasa izmantot iegādāto gāzi noteiktā teritorijā, kā arī citus pasākumus, kuri ierobežoja pārrobežu gāzes pārsūknēšanu, teikts Eiropas Komisijas preses paziņojumā.

Tagad Gazprom antimonopola lietas noregulēšanas ietvaros būs jāatceļ visas līguma barjeras starpvalstu gāzes atkārtotai pārdošanai attiecīgajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Turklāt runa ir par barjerām, neatkarīgi no tā, vai tās ierobežoja starptautisku tirdzniecību, vai vienkārši padarīja to par mazāk pievilcīgu finanšu ziņā, precizē EK.

Ventilis gāzes sadales stacijā
© Sputnik / Стрингер

Eiropas Komisija tāpat atzīmē, ka brīvai gāzes pārsūknēšanai visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā nepieciešama gāzes transporta infrastruktūras esamība, tostarp, interkonektori, kuri savieno nacionālos gāzes tirgus vienu ar otru.

Šāda infrastruktūra jau pastāv Ungārijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā. Taču joprojām nav pietiekami attīstīta infrastruktūra, kas savieno Bulgāriju, Latviju, Lietuvu un Igauniju ar ES kaimiņvalstīm. Tas ierobežo Gazprom klientu iespējas atkārtoti pārdot gāzi uz šīm valstīm un no tām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Gazprom klienti, kuri sākotnēji iegādājušies gāzi Ungārijas, Polijas vai Slovākijas vajadzībām, varēs lūgt Krievijas kompānijai piegādāt visu gāzes apjomu vai tā daļu uz Bulgāriju un/vai uz Baltijas valstīm.

Šāda veida apmaiņas darījumu mehānisms tiks piemērots pret līgumiem, kuru derīguma termiņš nebūs īsāks par 18 mēnešiem. Apmaiņas darījumiem ir jābūt iespējamiem abos virzienos – uz attiecīgo ES valstu izolētajiem tirgiem un no tiem, atzīmēja EK. Kā liecina preses paziņojums, Gazprom klienti varēs izmantot šo opciju nelielu gāzes apjomu piegādēm. Tiem būs jāinformē Gazprom par vēlmi izmantot šādu iespēju vismaz četrus mēnešus pirms piegāžu sākuma.

EK tāpat bija uztraukusies arī par to, ka Gazprom varēja noteikt augstākas degvielas cenas piecām ES valstīm: Bulgārijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai. Esošais EK lēmums ļaus nodrošināt konkurētspējīgas gāzes cenas šajos reģionos un sniegs iespēju nākotnē izvairīties no situācijām, kad gāzes cenas pēc naftas indeksētajos līgumos stipri atšķiras no tirgus orientieriem (benchmark) Rietumeiropas gāzes tirgos, liecina preses paziņojums.

Saskaņā ar EK lēmumu, kompānijas klienti šajās piecās valstīs, kurām ir ilgtermiņa līgumi, varēs pieprasīt cenas samazināšanu, ja viņu cena zilajai degvielai ir augstāka par noteiktiem orientieriem Rietumeiropas gāzes tirgus, tostarp, tādos habos kā TTF Nīderlandē un NCG Vācijā. Klienti varēs izmantot šīs tiesības divas reizes gadā. Zemākajai, jaunajai cenai ir jābūt piemērotai kopš pieteikuma iesniegšanas gāzes cenas pārskatīšanai.

Ja Gazprom un tā klients nespēs vienoties 120 dienu laikā par jaunu cenu, strīds var tikt nodots arbitrāžā ES teritorijā. Eiropas Komisija varēs iejaukties šajā lietā kā konsultants.

Turklāt Gazprom nepieprasīs kompensāciju no Bulgārijas par "Dienvidu straumes" gāzesvada projekta atcelšanu, teikts EK paziņojumā.

Saistības, ko noteikusi Eiropas Komisija Gazprom antimonopola lietas ietvaros, būs spēkā astoņu gadu garumā. Pienākums nepieprasīt no Bulgārijas kompensācijas sakarā ar "Dienvidu straumes" projekta slēgšanu būs spēkā 15 gadus.

Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs paziņoja, ka kompānija ir apmierināta ar EK lēmumu. Gazprom ir pārliecināts, ka šodien pieņemtais lēmums ir vispieņemamākais izmeklēšanas iznākums Eiropas gāzes tirgus darbam kopumā.

Gazprom vienmēr ir ievērojis ES konkurences tiesību piemēroto nolikumu prasības un apstiprina savu apņēmību to ievērošanai arī nākotnē, piebilda viņš.

38
Pēc temata
Vācija atdevusi Ukrainu "Gazprom" žēlastībai
Gazprom: iespējams, būvēsim "Ziemeļu straumi 3"
Gazprom: dialogs ar EK dod cerību uz antimonopola strīda atrisinājumu
"Gazprom" atteicies par "pa lēto" pārdot Latvijai tā GTS operatora akcijas
Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi
Protesti un grautiņi Amerikā

Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā

1
(atjaunots 09:30 02.06.2020)
Protesti un grautiņi Amerikā izraisīja diskusijas Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – nonāca līdz savstarpējiem aizvainojumiem, melno sarakstu sastādīšanai un bloķēšanai.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

1
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

4
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

4
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai