ISIS infrastruktūras objektu masveida apšaude Sīrijā

Bijušais NATO komandieris pastāstīja, kādēļ neviens ģenerālis nevēlas karot ar Krieviju

180
(atjaunots 14:23 23.05.2018)
Miera garants ir spēks un kaujas gatavība, savukārt šodien NATO "pieklibo" armiju saderība, koordinēt alianses locekļu darbības būšot ļoti grūti, paziņoja amerikāņu ģenerālis Filips Brīdlovs.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Nav neviena ģenerāļa, kurš no rīta mostos ar vārdiem "es vēlos sākt karu ar Krieviju", paziņoja bijušais NATO bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs poļu izdevumam Onet. Materiālu pārtulkojis un pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.

Viņš norādīja, ka Krievijas armija lieliski adaptējas un likvidē trūkumus, liela nozīme efektīvas rīcības apgūšanai bijusi bruņoto spēku operācijai Sīrijā.

"Mēs ar izbrīnu sekojām līdzi tam, kā Krievija palaida raķetes Sīrijas virzienā no Kaspijas jūras. (…) Es uzskatu, ka Maskava sniedz skaidru signālu visām Eiropas galvaspilsētām: mūsu raķetes spēj aizlidot no Kaspijas jūras līdz Sīrijai, tātad, ja būs nepieciešams, tās aizlidos arī līdz jums. Krievi uzlabojuši aviācijas stāvokli, pilnveidojuši "zeme-zeme" klases raķetes, apguvuši šaušanas precizitāti," — skaidroja Brīdlovs.

Pēc viņa sacītā, šodien NATO nodarbojas ar kaujas gatavības paaugstināšanu, taču operatīvā saderība pagaidām vēl nav pietiekami laba.

"Vakar es runāju ar dažiem ģenerāļiem, kuri pateica man, ka vēl nesen reakcijai mums bija nepieciešamas 30 — 40 dienas. Šobrīd mēs esam samazinājuši šo termiņu līdz piecām dienām. Tempus mazināt nedrīkst, jāturpina ieguldīt nauda un jāapmāca kadri. Jo kāda jēga no armijas, kura nespēj nekavējoties pacelt gaisā lidmašīnas, iesaistīt kuģus, pulcēt karavīrus?" — apgalvoja Brīdlovs.

Taču viņš atzīmēja, ka daži NATO partneri panākuši lielāku savas armijas saderību, nekā atsevišķi alianses locekļi. Un šī situācija ir jālabo.

"Es nezinu, cik ilgi mums izdosies noturēties ar optimisma palīdzību. Es domāju, jāpieņem uzmanīgi lēmumi, kuri attiecas uz budžeta līdzekļu izmantošanu un NATO dalībvalstu aizsardzības programmu integrāciju. Mums nav vajadzīgi sapņi un prezentācijas programmā Power Point, bet gan konkrēti modernizācijas veikšanas termiņi, kuros tiks ņemts vērā, kas notiek apkārt. Vissarežģītākais ir koordinēt visu alianses locekļu darbības," — uzsvēra ģenerālis.

Brīdlovs nepiekrīt viedoklim, ka Krievija šodien pārspēj NATO kaujas gatavības līmeņa un operatīvo iespēju ziņā.

NATO mācības
© Sputnik / Сергей Степанов

"Mēs neatpaliekam no Maskavas. Ja mēs palūkosimies uz Krieviju, mēs ieraudzīsim, ka tur ir autoceļu un dzelzceļu sistēma, kura ļauj ātri pārsviest un koncentrēt spēkus. Ja jūs vaicāsiet, vai krievi spēj ātri sapulcēt karaspēkus, es atbildēšu, ka jā. Taču es nedomāju, ka viņi pārspēj NATO operatīvajā saderībā, sagatavošanās līmenī, potenciālā," — teica amerikāņu ģenerālis.

Iepriekš Brīdlovs ziņoja, ka ASV ir ieinteresētas "plašākās" pārrunās ar Krieviju, taču nevar tās veikt, ņemot vērā notikumus pasaules arēnā.

Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti starptautisko spēku bataljoni. Ievērojami palielinājies militāro mācību skaits pie Krievijas robežām.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tāpat vienojušies izveidot kaut ko līdzīgu "militārajai Šengenai" Ziemeļatlantijas alianses Eiropas robežās. NATO aizsardzības iestāžu vadītāji februāra vidū atbalstīja spēku un līdzekļu pārvietošanas komandas štāba izveidošanu Eiropā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā trieciena grupējumu — 10 tūkstošus karavīru. Pēc viņa sacītā, ievērojams NATO militārās jaudas palielinājums pie Krievijas robežām, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus nepieciešamā līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

180
Pēc temata
Nevēlas karot ar Krieviju: Bundesvēra militārie piloti raksta atlūgumus
Vladimirs Žirinovskis: Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām
Putins par NATO izdevumu palielināšanu: pret ko karot taisāties?
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

1
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

1
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

19
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

19
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?