Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Baltijas valstis atlīdzinās Polijai daļu GIPL Gas Interconnection Poland-Lithuania gāzesvada celtniecības izdevumu, pagājušajā nedēļā gāzes transporta kompānijas noslēdza vienošanos par projekta īstenošanas izdevumu sadali, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Eiropas Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lēmumu, Baltijas valstis atlīdzinās Polijai 85,8 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljonus izmaksās Lietuva, 29,4 miljonus — Latvija, 1,5 miljonu — Igaunija.

Lietuvas Amber Grid, Latvijas Conexus Baltic Grid, Igaunijas Elering un Polijas Gaz-System noteikušas līgumā ACER lēmuma īstenošanai nepieciešamos principus par projekta izdevumu sadali.

Šī gada beigās plānots publicēt darbu un cauruļu iepirkuma konkursus.

CC0 / pixabay

Stratēģiskā utopija: Eiropa nespēj atteikties no Krievijas gāzes

Gāzesvads būs reverss. Tā garums sastādīs 534 kilometrus, no tiem 357 kilometri būs Polijas teritorijā un 177 kilometri — Lietuvā. Sākotnēja jauda no Polijas uz Lietuvu būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā, savukārt no Lietuvas uz Poliju — viens miljards kubikmetru gadā. Kā jau iepriekš ziņots, kopējā GIPL vērtība sastādīs 560 miljonus eiro.

Projekta īstenošana, saskaņā ar līgumu, tika pagarināta par divarpus gadiem — līdz 2021. gada beigām.

Eiropas Savienība tiecas palielināt ES valstu gāzes iegūšanas avotus, tostarp veidot starpvalstu savienojumus gāzes transportēšanai. Šo projektu Eirokomisija dēvē par prioritāru. "Eirokomisija iecerējusi veidot savienojumus, kuri dos iespēju nogādāt enerģiju tur, kur tā ir vairāk nepieciešama, kā arī nodrošināt katrai ES valstij piekļuvi vismaz trim enerģijas avotiem. Trūkstošo pārrobežu savienojumu izveidošana starp Baltijas jūras reģionu un pārējo ES enerģētisko tirgu ir Eirokomisijas prioritāte," — paziņoja EK.

Taču eksperti uzskata, ka gāzesvadu celtniecība Eiropā, tostarp, GIPL, kā arī Balticconnector starp Somiju un Igauniju nekādi nemazina Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Parādās plašākas iespēju iegādāties gāzi no dažādām valstīm, taču izcelsmes avotu skaits nepaplašinās.

GIPL gadījumā notiek ļoti dārgās Polijas un ļoti dārgās Lietuvas gāzes apvienošana — abām valstīm nav savu resursu, un abas saņem daļu gāzes no ASV un Norvēģijas sašķidrinātā veidā, savukārt SDG ir daudz dārgāka nekā cauruļvadu gāze, paziņoja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs sarunā ar Rubaltic.

"Polija caur habu ir savienota ar Vāciju — tas tiesa. Taču Vācija arī lieto dārgo Norvēģijas gāzi un Krievijas gāzi. Turklāt, ja Krievijas gāze nokļūst Vācijā pa "Ziemeļu straumi" un pēc tam iet atpakaļ uz Igauniju, jūs saprotat, ka nelaimīgā gāze no sākuma ceļos no austrumiem uz rietumiem liekus divus tūkstošus kilometrus, pēc tam tikpat daudz kilometrus atpakaļ. Protams, tas ietekmē cenu," — piebilda eksperts.

Pēc GIPL celtniecības, ja tā tiks pabeigta, Baltijas tirgū priekš Gazprom principiāli nekas neizmainīsies, uzskata Meževičs.

"Baidos, ka Krievijas enerģijas avoti nokļūs reģionā tāpat kā Ukrainā. Nevis pa tiešo, bet, tā sakot, "šķībi"," — paziņoja eksperts, salīdzinot situāciju ar Ukrainas lietu stāvokli.

"Slovākija pārdod Ukrainai reverso gāzi. Slovākija taču nav Kuveita, lai nodrošinātu Ukrainai gāzi. Runa ir par Krievijas gāzi, kuru turpu šurpu dzenā pa riņķi. Pēc transportēšanas tā kļūst dārgāka. Kam? Protams, pilsoņiem, kuri jau tā netiek lutināti ar milzu ienākumiem," — noslēgumā piebilda Meževičs.