Gāzes ieguves uzņēmums

Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai "padzenātu" Gazprom gāzi

80
(atjaunots 11:40 22.05.2018)
Jauno gāzesvadu celtniecība starp Eiropas valstīm nekādā veidā neietekmē iepirkumu apjomus no Gazprom, tikai Krievijai ir pietiekama pieprasījuma nodrošināšanas resursu bāze.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Baltijas valstis atlīdzinās Polijai daļu GIPL Gas Interconnection Poland-Lithuania gāzesvada celtniecības izdevumu, pagājušajā nedēļā gāzes transporta kompānijas noslēdza vienošanos par projekta īstenošanas izdevumu sadali, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Eiropas Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lēmumu, Baltijas valstis atlīdzinās Polijai 85,8 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljonus izmaksās Lietuva, 29,4 miljonus — Latvija, 1,5 miljonu — Igaunija.

Lietuvas Amber Grid, Latvijas Conexus Baltic Grid, Igaunijas Elering un Polijas Gaz-System noteikušas līgumā ACER lēmuma īstenošanai nepieciešamos principus par projekta izdevumu sadali.

Šī gada beigās plānots publicēt darbu un cauruļu iepirkuma konkursus.

Gāzesvads būs reverss. Tā garums sastādīs 534 kilometrus, no tiem 357 kilometri būs Polijas teritorijā un 177 kilometri — Lietuvā. Sākotnēja jauda no Polijas uz Lietuvu būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā, savukārt no Lietuvas uz Poliju — viens miljards kubikmetru gadā. Kā jau iepriekš ziņots, kopējā GIPL vērtība sastādīs 560 miljonus eiro.

Projekta īstenošana, saskaņā ar līgumu, tika pagarināta par divarpus gadiem — līdz 2021. gada beigām.

Eiropas Savienība tiecas palielināt ES valstu gāzes iegūšanas avotus, tostarp veidot starpvalstu savienojumus gāzes transportēšanai. Šo projektu Eirokomisija dēvē par prioritāru. "Eirokomisija iecerējusi veidot savienojumus, kuri dos iespēju nogādāt enerģiju tur, kur tā ir vairāk nepieciešama, kā arī nodrošināt katrai ES valstij piekļuvi vismaz trim enerģijas avotiem. Trūkstošo pārrobežu savienojumu izveidošana starp Baltijas jūras reģionu un pārējo ES enerģētisko tirgu ir Eirokomisijas prioritāte," — paziņoja EK.

Taču eksperti uzskata, ka gāzesvadu celtniecība Eiropā, tostarp, GIPL, kā arī Balticconnector starp Somiju un Igauniju nekādi nemazina Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Parādās plašākas iespēju iegādāties gāzi no dažādām valstīm, taču izcelsmes avotu skaits nepaplašinās.

GIPL gadījumā notiek ļoti dārgās Polijas un ļoti dārgās Lietuvas gāzes apvienošana — abām valstīm nav savu resursu, un abas saņem daļu gāzes no ASV un Norvēģijas sašķidrinātā veidā, savukārt SDG ir daudz dārgāka nekā cauruļvadu gāze, paziņoja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs sarunā ar Rubaltic.

"Polija caur habu ir savienota ar Vāciju — tas tiesa. Taču Vācija arī lieto dārgo Norvēģijas gāzi un Krievijas gāzi. Turklāt, ja Krievijas gāze nokļūst Vācijā pa "Ziemeļu straumi" un pēc tam iet atpakaļ uz Igauniju, jūs saprotat, ka nelaimīgā gāze no sākuma ceļos no austrumiem uz rietumiem liekus divus tūkstošus kilometrus, pēc tam tikpat daudz kilometrus atpakaļ. Protams, tas ietekmē cenu," — piebilda eksperts.

Pēc GIPL celtniecības, ja tā tiks pabeigta, Baltijas tirgū priekš Gazprom principiāli nekas neizmainīsies, uzskata Meževičs.

"Baidos, ka Krievijas enerģijas avoti nokļūs reģionā tāpat kā Ukrainā. Nevis pa tiešo, bet, tā sakot, "šķībi"," — paziņoja eksperts, salīdzinot situāciju ar Ukrainas lietu stāvokli.

"Slovākija pārdod Ukrainai reverso gāzi. Slovākija taču nav Kuveita, lai nodrošinātu Ukrainai gāzi. Runa ir par Krievijas gāzi, kuru turpu šurpu dzenā pa riņķi. Pēc transportēšanas tā kļūst dārgāka. Kam? Protams, pilsoņiem, kuri jau tā netiek lutināti ar milzu ienākumiem," — noslēgumā piebilda Meževičs.

80
Pēc temata
Lietuva cer sadarboties ar ASV SDG piegādēs uz Latviju un Igauniju
Eksperts: salā Latvija par Krievijas gāzi nežēlojās
"Krievijas un Vācijas sazvērestība". Polija un Ukraina zaudēja "Gazpromam" Vācijā
Vācu koncerni uzstājas pret Ukrainu un Poliju
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

11
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

11
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla

Neticami! Ceļotājs, kurš basām kājām apstaigājis pusi pasaules

15
(atjaunots 15:50 07.03.2021)
Ceļotājs Vladimirs Nesins apstaigājis kājām vairāk nekā pusi pasaules un sapņo par laikiem, kad uz Zemes nebūs robežu.

Intervijā RIA Novosti žurnālistei Olgai Cinskai ceļotājs pastāstīja, kāpēc staigā pa pasauli basām kājām, kā dzīvot dažādās valstīs par vienu dolāru dienā un par to, kā iepazinies ar savu dzīvesbiedri – indiāņu cilts vadoņa mazmeitu.

- Kad aizgāju pensijā, nolēmu doties ceļojumā – kājām, pie tam basām kājām.

1999. gadā saņēmu "Pasaules pilsoņa" pasi un gribu pastāstīt par piedzīvoto jaunajai paaudzei.

Tāda ideja man ienāca prātā jau sen, traucēja tikai "dzelzs priekškars".

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Nācās aprobežoties ar braucieniem pa Savienības republikām. Kad priekškars krita, ļoti nopriecājos, jo nu arī vienkāršs mirstīgais varēja pabūt arī citās valstīs. Taču diemžēl uzreiz radās jaunas robežas – starp bijušajām republikām.

Laikam jau cilvēce nav tiktāl pieaugusi, lai tās vispār nojauktu. Žēl gan! Ar saviem ceļojumiem es gribētu šo laiku tuvināt.

Patlaban esmu kājām apstaigājis 151 valsti.

33 valstīs mani pavadīja jaunākais dēls Ņikita. 57 valstīs - mana pēdējā sieva – indiāņu cilts virsaiša mazmeita Mērija Veronika Olimptku. Viņu satiku ceļā. Viņa mani uzņēma savā mašīnā pa ceļam uz Aļasku, tā mēs iepazināmies. Pirms viņas biju precējies divas reizes, tomēr mēs pašķīrāmies, jo es dievināju ceļojumus, taču pie tam saglabājām ļoti labas attiecības.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Man ir četri bērni.Vecākā meita dzīvo Vācijā, otrā – Ukrainā, trešā – Sahalīnā. Jaunākais dēls Ņikita tagad ir Kanādā. Ar visiem sazinos pa internetu. Tiekamies reti, jo dzīvojam dažādos zemeslodes stūrīšos. Pagaidām man ir seši mazbērni.

Kāpēc es staigāju basām kājām? Vienkārši man tā patīk. Pirmo gadu vispār staigāju tikai kājām – principa pēc.

Pēc tam gan sapratu, ka dažkārt no tā nekā laba nav. Tāpēc tur, kur uz ceļiem redzamas tikai automašīnas, ceļoju ar autostopu.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Protams, dažviet bez apaviem klājas grūti. Dienvidu valstīs, piemēram, asfalts vienkārši apsvilina kājas. Tāpēc cenšos lielāko svelmi nogaidīt ēnā, lai nebūtu apdegumu. Īpaši smagi manām kājām klājās Sahāras smiltīs.

Āfrikā bieži gadījās uzmīt visādiem dzelkšņiem.

Lielos, teiksim, akācijas dzelkšņus uzreiz jāizvelk: tie var nolūzt un sapūžņot. Mazajiem var pat nepievērst uzmanību. Austrālijas aborigēni tos pat vispār nevelk laukā, līdz uz pēdām rodas gluži vai pazole.

Iet basām kājām, turklāt vēl ar smagu mugursomu pa akmeņainiem kalnu ceļiem ir sāpīgi.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā

Dažkārt pēdas apdauzītas līdz asinīm. Nākas dot komandu – domās! – lai āda ataug ātrāk. Ceļā nekādas ārstnieciskas ziedes nelietoju. Arī zāles nedzeru, tikai īpašos gadījumos, piemēram, malārijas laikā.

Ziemā staigāju basām kājām līdz -5 grādiem.

Patiesībā jau var arī līdz -40, tikai nelielos attālumos. Lielā attālumā gan ziemeļos es nemaz nestaigāju – esmu jau 12 reizes šķērsojis ekvatoru, lai vienmēr būtu "vasarā".

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā

Mans rekords ir 54 kilometri pa šķēršļotu apvidu. Mana norma ir 25-30 kilometri, lai kas gadītos, tāpēc dažkārt nākas nosoļot 12-14 stundas.

Lai ceļotu, liela nauda nav vajadzīga.

Mana pensija ir 15 tūkstoši rubļu (170 eiro), ar to pilnīgi pietiek. Gandrīz katrā valstī var iztikt ar vienu dolāru dienā. Vienkārši bagātajās valstīs iztika būs ierobežota, teiksim, tikai rīsi vai maize. Es vienmēr cenšos iekļauties šajā summā, lai neizleptu. Jā, kad sieva nāk līdzi, izdevumi pieaug līdz trim dolāriem cilvēkam. Viņai ir daudz traumu, laiku pa laikam vajadzīgi medikamenti.

  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Bolivijā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Bolivijā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
1 / 13
© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū

Prīmusu līdzi nenēsāju, gatavoju uz ugunskura – malku vienmēr var sameklēt, gan tuksnesī, gan Eiropā. Es varu iekurt ugunskuru pat spēcīgās lietavās.

Runāju krieviski, angliski un spāniski. Mazliet – portugāliski.

Ceļojumu gados esmu sastapis daudzus neparastus cilvēkus. Reiz es iepazinos ar gruzīnu Džamberu Ležavu. Toreiz viņš bija 72 gadus vecs. 50 gadu vecumā viņam diagnosticēja vēzi un izgrieza pusotru metru zarnu. Viņš nolēma uzvarēt slimību ar ceļojumu un sporta palīdzību. Viņam tas izdevās! Vēl joprojām neviens nav pārspējis viņa rekordu atspiešanās skaita ziņā – 138 reizes minūtē, četri tūkstoši stundā un 44 tūkstoši diennaktī! Šaoliņas klosterī redzēju cilvēkus, kuri, piemēram, var stāvēt uz viena rokas pirksta.

"Pagaidām pat prātā nenāk apstāties. Vēl ir daudz taciņu, ko neesmu izstaigājis."

 

 

15
Tagi:
tūrisms