Gāzes ieguves uzņēmums

Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai "padzenātu" Gazprom gāzi

80
(atjaunots 11:40 22.05.2018)
Jauno gāzesvadu celtniecība starp Eiropas valstīm nekādā veidā neietekmē iepirkumu apjomus no Gazprom, tikai Krievijai ir pietiekama pieprasījuma nodrošināšanas resursu bāze.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Baltijas valstis atlīdzinās Polijai daļu GIPL Gas Interconnection Poland-Lithuania gāzesvada celtniecības izdevumu, pagājušajā nedēļā gāzes transporta kompānijas noslēdza vienošanos par projekta īstenošanas izdevumu sadali, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Eiropas Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lēmumu, Baltijas valstis atlīdzinās Polijai 85,8 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljonus izmaksās Lietuva, 29,4 miljonus — Latvija, 1,5 miljonu — Igaunija.

Lietuvas Amber Grid, Latvijas Conexus Baltic Grid, Igaunijas Elering un Polijas Gaz-System noteikušas līgumā ACER lēmuma īstenošanai nepieciešamos principus par projekta izdevumu sadali.

Šī gada beigās plānots publicēt darbu un cauruļu iepirkuma konkursus.

Gāzesvads būs reverss. Tā garums sastādīs 534 kilometrus, no tiem 357 kilometri būs Polijas teritorijā un 177 kilometri — Lietuvā. Sākotnēja jauda no Polijas uz Lietuvu būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā, savukārt no Lietuvas uz Poliju — viens miljards kubikmetru gadā. Kā jau iepriekš ziņots, kopējā GIPL vērtība sastādīs 560 miljonus eiro.

Projekta īstenošana, saskaņā ar līgumu, tika pagarināta par divarpus gadiem — līdz 2021. gada beigām.

Eiropas Savienība tiecas palielināt ES valstu gāzes iegūšanas avotus, tostarp veidot starpvalstu savienojumus gāzes transportēšanai. Šo projektu Eirokomisija dēvē par prioritāru. "Eirokomisija iecerējusi veidot savienojumus, kuri dos iespēju nogādāt enerģiju tur, kur tā ir vairāk nepieciešama, kā arī nodrošināt katrai ES valstij piekļuvi vismaz trim enerģijas avotiem. Trūkstošo pārrobežu savienojumu izveidošana starp Baltijas jūras reģionu un pārējo ES enerģētisko tirgu ir Eirokomisijas prioritāte," — paziņoja EK.

Taču eksperti uzskata, ka gāzesvadu celtniecība Eiropā, tostarp, GIPL, kā arī Balticconnector starp Somiju un Igauniju nekādi nemazina Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Parādās plašākas iespēju iegādāties gāzi no dažādām valstīm, taču izcelsmes avotu skaits nepaplašinās.

GIPL gadījumā notiek ļoti dārgās Polijas un ļoti dārgās Lietuvas gāzes apvienošana — abām valstīm nav savu resursu, un abas saņem daļu gāzes no ASV un Norvēģijas sašķidrinātā veidā, savukārt SDG ir daudz dārgāka nekā cauruļvadu gāze, paziņoja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs sarunā ar Rubaltic.

"Polija caur habu ir savienota ar Vāciju — tas tiesa. Taču Vācija arī lieto dārgo Norvēģijas gāzi un Krievijas gāzi. Turklāt, ja Krievijas gāze nokļūst Vācijā pa "Ziemeļu straumi" un pēc tam iet atpakaļ uz Igauniju, jūs saprotat, ka nelaimīgā gāze no sākuma ceļos no austrumiem uz rietumiem liekus divus tūkstošus kilometrus, pēc tam tikpat daudz kilometrus atpakaļ. Protams, tas ietekmē cenu," — piebilda eksperts.

Pēc GIPL celtniecības, ja tā tiks pabeigta, Baltijas tirgū priekš Gazprom principiāli nekas neizmainīsies, uzskata Meževičs.

"Baidos, ka Krievijas enerģijas avoti nokļūs reģionā tāpat kā Ukrainā. Nevis pa tiešo, bet, tā sakot, "šķībi"," — paziņoja eksperts, salīdzinot situāciju ar Ukrainas lietu stāvokli.

"Slovākija pārdod Ukrainai reverso gāzi. Slovākija taču nav Kuveita, lai nodrošinātu Ukrainai gāzi. Runa ir par Krievijas gāzi, kuru turpu šurpu dzenā pa riņķi. Pēc transportēšanas tā kļūst dārgāka. Kam? Protams, pilsoņiem, kuri jau tā netiek lutināti ar milzu ienākumiem," — noslēgumā piebilda Meževičs.

80
Pēc temata
Lietuva cer sadarboties ar ASV SDG piegādēs uz Latviju un Igauniju
Eksperts: salā Latvija par Krievijas gāzi nežēlojās
"Krievijas un Vācijas sazvērestība". Polija un Ukraina zaudēja "Gazpromam" Vācijā
Vācu koncerni uzstājas pret Ukrainu un Poliju
Medicīnas darbinieces, foto no arhīva

Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves

14
(atjaunots 18:21 29.11.2020)
"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," pastāstīja Vašingtonas universitātes mediķis.

RĪGA, 28. novembris - Sputnik. Vašingtonas universitātes Medicīnas centra intensīvās terapijas nodaļas ārsts Kens Remī publicēja savā lapā Facebook video ierakstu, kurā ļoti daiļrunīgi parādīja, ko savas dzīves pēdējos mirkļos redz Covid-19 slimnieki, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka ieceri veidot tamlīdzīgu video ierakstu pamudinājusi kāda pacienta nāve – mediķis bija spiests personīgi informēt aizgājēja tuviniekus par slimnieka nāvi.

Video ieraksta sākumā Remī vairākas reizes pietuvināja un attālināja kameru no savas sejas. Viņš paskaidroja, ka tā apkārtējo redz cilvēks akūta skābekļa bada apstākļos, būdams par matu no nāves.

"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," precizēja Vašingtonas universitātes mediķis.

Pēc tam viņš parādīja elpošanas caurulīti un laringoskopu – tā mediķis imitēja pacienta intubāciju.

Ārsts aicināja: lai "neizbaudītu" līdzīgas izjūtas, visiem ir jāizmanto individuālās aizsardzības līdzekļi un jāievēro sociālā distance.

14
Tagi:
ārsts, koronavīruss
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Aploksnes, foto no arhīva

No vēža mirstoša sieviete publicējusi atklātu vēstuli ar aizkustinošiem padomiem

23
(atjaunots 15:12 29.11.2020)
"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Austrāliete Ruta Hanta pēc četrus gadus ilgas nesekmīgas cīņas ar krūts vēzi atrodas uz nāves sliekšņa. Viņa publicējusi emocionālu vēstuli sev pašai jaunībā, lai atgādinātu visiem, kas dzīvē patiešām ir svarīgs, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanālu 7NEWS.

Sievietei diagnosticēts vēzis 34 gadu vecumā. Pēc vairākām operācijām un divpadsmit mēnešiem ķīmijterapijas sākusies remisija, tomēr drīz vien audzējs atgriezies. Tā nu austrāliete nolēma publicēt vēstuli cerībā, ka viņas domas palīdzēs citiem.

"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

Hanta pieminēja galvenās mācības, ko viņai sniegusi slimība.

Mammorgāfijas iekārta. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Онучин

- Lūdz palīdzību – tas ievērojami vienkāršos dzīvi.

- Vēzis tev iemācīs, ka ģimene ir pati galvenā.

- Mazāk stresa.

"Neuztraucies, ja mazliet nokavēsi – neviens to pat neatcerēsies," raksta Hanta.

- Suņi ir burvīgi; dažkārt vienkarši apskaut savu mīluli – tas ir viens no lielākajiem priekiem dzīvē.

- Ir jāprot teikt "nē" – tā nav tava problēma, ja tas kādam nepatīk.

- Ceļo pēc iespējas vairāk un tālāk.

"Augstu vērtējiet savu ģimeni un pavadiet kopā pēc iespējas vairāk laika," rakstīja austrāliete.

Vēstules noslēgumā sieviete piezīmēja: būtu bijis labāk, ja viņa būtu zinājusi šīs mācības pirms slimības.

23
Tagi:
vēzis
Pēc temata
Eurostat: mirstība no prostatas vēža Latvijā ir visaugstākā ES
Zinātnieki noskaidrojuši, kā vecums ierobežo vēža attīstību
Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst
Vadošais vācu onkologs prognozējis vēža slimību skaitu pieaugumu pasaulē
Saldumi, kas var izraisīt vēzi

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija