Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi
(atjaunots 11:40 22.05.2018)
Jauno gāzesvadu celtniecība starp Eiropas valstīm nekādā veidā neietekmē iepirkumu apjomus no Gazprom, tikai Krievijai ir pietiekama pieprasījuma nodrošināšanas resursu bāze.RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Baltijas valstis atlīdzinās Polijai daļu GIPL Gas Interconnection Poland-Lithuania gāzesvada celtniecības izdevumu, pagājušajā nedēļā gāzes transporta kompānijas noslēdza vienošanos par projekta īstenošanas izdevumu sadali, vēsta Baltic Course.
Saskaņā ar Eiropas Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lēmumu, Baltijas valstis atlīdzinās Polijai 85,8 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljonus izmaksās Lietuva, 29,4 miljonus — Latvija, 1,5 miljonu — Igaunija.
Lietuvas Amber Grid, Latvijas Conexus Baltic Grid, Igaunijas Elering un Polijas Gaz-System noteikušas līgumā ACER lēmuma īstenošanai nepieciešamos principus par projekta izdevumu sadali.
Šī gada beigās plānots publicēt darbu un cauruļu iepirkuma konkursus.
Gāzesvads būs reverss. Tā garums sastādīs 534 kilometrus, no tiem 357 kilometri būs Polijas teritorijā un 177 kilometri — Lietuvā. Sākotnēja jauda no Polijas uz Lietuvu būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā, savukārt no Lietuvas uz Poliju — viens miljards kubikmetru gadā. Kā jau iepriekš ziņots, kopējā GIPL vērtība sastādīs 560 miljonus eiro.
Projekta īstenošana, saskaņā ar līgumu, tika pagarināta par divarpus gadiem — līdz 2021. gada beigām.
Eiropas Savienība tiecas palielināt ES valstu gāzes iegūšanas avotus, tostarp veidot starpvalstu savienojumus gāzes transportēšanai. Šo projektu Eirokomisija dēvē par prioritāru. "Eirokomisija iecerējusi veidot savienojumus, kuri dos iespēju nogādāt enerģiju tur, kur tā ir vairāk nepieciešama, kā arī nodrošināt katrai ES valstij piekļuvi vismaz trim enerģijas avotiem. Trūkstošo pārrobežu savienojumu izveidošana starp Baltijas jūras reģionu un pārējo ES enerģētisko tirgu ir Eirokomisijas prioritāte," — paziņoja EK.
Taču eksperti uzskata, ka gāzesvadu celtniecība Eiropā, tostarp, GIPL, kā arī Balticconnector starp Somiju un Igauniju nekādi nemazina Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Parādās plašākas iespēju iegādāties gāzi no dažādām valstīm, taču izcelsmes avotu skaits nepaplašinās.
GIPL gadījumā notiek ļoti dārgās Polijas un ļoti dārgās Lietuvas gāzes apvienošana — abām valstīm nav savu resursu, un abas saņem daļu gāzes no ASV un Norvēģijas sašķidrinātā veidā, savukārt SDG ir daudz dārgāka nekā cauruļvadu gāze, paziņoja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs sarunā ar Rubaltic.
"Polija caur habu ir savienota ar Vāciju — tas tiesa. Taču Vācija arī lieto dārgo Norvēģijas gāzi un Krievijas gāzi. Turklāt, ja Krievijas gāze nokļūst Vācijā pa "Ziemeļu straumi" un pēc tam iet atpakaļ uz Igauniju, jūs saprotat, ka nelaimīgā gāze no sākuma ceļos no austrumiem uz rietumiem liekus divus tūkstošus kilometrus, pēc tam tikpat daudz kilometrus atpakaļ. Protams, tas ietekmē cenu," — piebilda eksperts.
Pēc GIPL celtniecības, ja tā tiks pabeigta, Baltijas tirgū priekš Gazprom principiāli nekas neizmainīsies, uzskata Meževičs.
"Baidos, ka Krievijas enerģijas avoti nokļūs reģionā tāpat kā Ukrainā. Nevis pa tiešo, bet, tā sakot, "šķībi"," — paziņoja eksperts, salīdzinot situāciju ar Ukrainas lietu stāvokli.
"Slovākija pārdod Ukrainai reverso gāzi. Slovākija taču nav Kuveita, lai nodrošinātu Ukrainai gāzi. Runa ir par Krievijas gāzi, kuru turpu šurpu dzenā pa riņķi. Pēc transportēšanas tā kļūst dārgāka. Kam? Protams, pilsoņiem, kuri jau tā netiek lutināti ar milzu ienākumiem," — noslēgumā piebilda Meževičs.
Pentagona vadītājs atskaitījās par Krievijas sekmīgu "savaldīšanu"
(atjaunots 09:18 13.07.2020)
Marks Espers atskaitījās par Pentagona sekmīgo darbu, kopš viņš ieņem aizsardzības ministra posteni. RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Pentagona vadītājs Marks Espers atskaitījies par sekmīgu Krievijas "savaldīšanu" gada laikā, kopš viņš ieņēmis šo amatu, vēsta RIA Novosti.
"Aizvadītajā gadā (aizsardzības – red.) ministrija (...) apturējusi agresīvās darbības, ko veic atstumtās valstis, tādas kā Ziemeļkoreja un Irāna, kā arī tuvie konkurenti – Krievija un Ķīna," viņš paziņoja video ierakstā, ko publicēja resors.
Lai ilustrētu gūtos panākumus, viņš minēja kontrteroristisko operāciju organizāciju vai atbalstu, kuru rezultātā "no cīņas lauka aizvākti desmitiem svarīgu teroristu", kā arī kuģošanas un tirdzniecības brīvības saglabāšanu strīdīgos ūdeņos – Persijas līcī un Dienvidķīnas jūrā.
Marks Espers ieņēma aizsardzības ministra posteni pērnā gada 23. jūlijā. Iepriekš viņš ieņēma ASV armijas ministra posteni.
Turcija izmēģina S-400 pret amerikāņu lidmašīnām
RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Turcijas bruņotie spēki sākuši Krievijā iegādāto zenītraķešu kompleksu S-400 jaunos izmēģinājumus pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 un F-4 Murtedas aviobāzē netālu no Ankaras, informēja Fighter Jets World.
Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka testi sākušies 4. jūlijā un ilgs līdz 26. novembrim.
Pie tam Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām, vēsta RIA Novosti.
Министерство обороны РФ
Fighter Jets World publicēja Turcijas provinces varasiestāžu sniegto informāciju – tās ziņo, ka iznīcinātāji lidos dažādā augstumā.
Pērnā gada rudenī turku karavīri jau izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem, kuri pārvietojās virs Ankaras dažādā augstumā, bet sistēmas kontrolēja debesis virs Turcijas galvaspilsētas.
Krievijas ZRS S-400 iegāde izprovocēja krīzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Sistēmas piegādes sākās pērnā gada vasarā, tomēr amerikāņu varasiestādes pieprasīja Turcijai atteikties no darījuma un iegādāties kompleksus Patriot. Pretējā gadījumā ASV draudēja aizturēt vai pat atcelt iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai un ieviest sankcijas, tomēr Ankara atteicās piekāpties.
Krievija izpildīja pirmo kontraktu, kas paredzēja četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par kopsummu 2,5 miljardu dolāru apmērā. Pēc tam puses vienojās par otras partijas iegādi.
Tagi:
Krievijā noslēgta pirmo lietu izmeklēšana par nacistu uzņēmumiem "Nemirstīgajā pulkā"
(atjaunots 09:24 13.07.2020)
Izmeklēšanā saņemtā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, otrs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu.RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja gatavo nodošanai tiesā pirmās lietas par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks" ietvaros – noslēgta divu lietu izmeklēšana, informēja Krievijas IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko, vēsta Sputnik Lietuva.
"Noslēgta krimināllietu izmeklēšana par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ietvaros pret 19 gadus veco Permas iedzīvotāju Daņiilu Simanovu un 23 gadus veco Uļjanovskas iedzīvotāju Vjačeslavu Kruglovu," pastāstīja Petrenko.
©
Sputnik / Алексей Никольский
Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, Kruglovs noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, bet Simanovs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu. Izmeklēšanas gaitā abi atzina savu vainu.
Izmeklēšanas komiteja informēja, ka Simanovs savu rīcību pamatojis ar to, ka centies "attaisnot nacistu līdzskrējēja Vlasova nodevību" un "padarīt viņu par varoni".
"Savukārt Kruglovs apgalvoja, ka rīkojies ļauna joka dēļ. Pie tam zinot, ka ar starptautiskā kara tribunāla spriedumu Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vadošais sastāvs, tostarp arī Hitlers, atzīti par kara noziedzniekiem," Petrenko teikto citēja RIA Novosti.
Krimināllietas nodotas Krievijas Ģenerālprokuratūrai apsūdzoša slēdziena apstiprināšanai. Pēc tam materiāli tiks nodoti tiesai izskatīšanai pēc būtības.