Ziemeļu straume 2

Vācu ekologi mēģina pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus

30
(atjaunots 17:01 12.05.2018)
Lubminas pilsētā Vācijā sākta būvlaukuma celtniecība gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izvešanai krastā, informēja Nord Stream 2 AG pārstāvis.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vācijas Dabas aizsardzības savienības (Naturschutzbund Deutschland, NABU) pārstāvji cenšas panākt steidzamu tiesas lēmumu, lai novērstu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību Greisvaldes līcī, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz vācu telekanālu NDR.

Marta sākumā Augstākā administratīvā tiesa Greisvaldē (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālā zeme) pieņēma NABU sūdzību par Štrālzundes pilsētas kalnu resora lēmumu, kurā apstiprināta gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecība un ekspluatācija Vācijas teritoriālajos ūdeņos.

NABU ir nobažījusies par to, ka lēmumu tiesa var pieņemt pēc būvdarbu sākuma, kuri, pēc organizācijas rīcībā esošās informācijas, sāksies 15. maijā un nodarīšot "ievērojamu ekoloģisko kaitējumu" apkārtējai videi reģionā.

Janvārī Štrālzundes pilsētas kalnu resors deva atļauju gāzesvada celtniecībai un ekspluatācijai Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Aprīlī atbilstošo atļauju izsniedza Somija. Pārējās atļaujas (no Zviedrijas, Krievijas un Dānijas) "Gazprom plāno saņemt pirmā pusgada laikā.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam gāzesvadam "Ziemeļu straume".

Pret projekta īstenošanu iebilst virkne valstu, piemēram, Ukraina, kura bīstas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kam ir ambiciozi plāni eksportēt uz Eiropu savu sašķidrināto dabasgāzi.    

30
Pēc temata
Vācu medijs: "Ziemeļu straume 2" ir savienojošais posms starp Rietumiem un Austrumiem
Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"
Somijas ekologu secinājumi apgāž bailes par "Ziemeļu straumi 2"
Nosalt, lai iezāģētu Krievijai: Polija biedē Eiropu ar "Ziemeļu straumi - 2"
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

4
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

4
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Laboratorijā. Foto no arhīva

Virusoloģe novērtēja buboņu mēra izplatības risku

8
(atjaunots 14:53 08.07.2020)
Dabiskie mēra perēkļi ir atrodami gandrīz visā pasaulē. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar slimu dzīvnieku vai blusas koduma gadījumā, pastāstīja virusoloģe.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Buboņu mēra pāriešana no viena cilvēka pie otra ir iespējama tikai personīga kontakta laikā, turklāt ārpus susliku dzīves areāla robežām šī slimība izplatās ļoti reti, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Somova Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta Eksperimentālās virusoloģijas vadošā zinātniskā līdzstrādniece Gaļina Kompaņeca, komentējot ziņas par to, ka lopkopim Bajanas-Nūras pilsētā Iekšējā Mongolijā (Ķīna), kā arī diviem cilvēkiem Mongolijas rietumu daļā, reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku, diagnosticēts buboņu mēris.

"Dabiskie mēra perēkļi ir atrodami gandrīz visā pasaulē. Viens no perēkļiem Eirāzijā atrodams Ķīnas ziemeļos, tāpat arī Iekšējā Mongolija un pierobežas teritorija. Tā pārnēsātāji ir susliki. Mēra ierosinātājs starp viņiem tiek nodots gan tieša kontakta laikā, gan ar blusas kodumu. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar slimu dzīvnieku vai blusas koduma gadījumā," pastāstīja virusoloģe.

Viņa piezīmēja, ka pēdējā gadījumā fiksēts kontakts ar slimu dzīvnieku – susliks noķerts un nodīrāts.

"Beigts vai dzīvs – tam nav nozīmes. Baktērijas dzīvo asinīs un izdalījumos pietiekami ilgi. Patogēns ir ļoti kontagiozs – lai inficētos, pietiek ar dažām mikroba šūnām, tāpēc mēris tiek uzskatīts par īpaši bīstamu infekciju. Tālākā buboņu mēra nodošana starp cilvēkiem iespējama tikai tiešā kontaktā ar slimnieku, vai jau smagākā slimības formā, piemēram, plaušu mēra gadījumā," teica speciāliste.

Viņa piebilda, ka ar buboņu mēri var saslimt mediķi, kuri strādā ar pacientu, taču, piemēram, slimnieka kaimiņi gaisa-pilienu ceļā neinficēties.

Virusoloģe paskaidroja, ka baktērija iekļūst asinīs caur ādas ievainojumu un nonāk līdz limfātiskajam mezglam – tas ir pirmais šķērslis patogēna ceļā. Limfātiskajā mezglā patogēns sāk vairoties, mezgls iekaist un palielinās – tas ir bubonis, tik liels, ka saskatāms zem ādas.

"Laba veselības stāvokļa gadījumā baktērijai  nevajadzētu nonākt tālāk, šajā līmenī infekcija lokalizējas. Taču, ja tā nokļūs tālāk asinīs, plaušās, var veidoties plaušu forma, un tas jau ir bīstami. Tā var izplatīties gaisa-pilienu ceļā," skaidroja Kompaņeca.

Viņa atzīmēja, ka lokāli buboņu mēra gadījumi laiku pa laikam tiek fiksēti Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Ķīnā – cilvēki medī suslikus un lieto tos uzturā.

"Agrāk Vladivostokā risku radīja žurkas, kas var pārnēsāt mēra patogenu. Lielās ostas pilsētās tika veidotas pretmēra stacijas, jo žurkas kuģos varēja atnes mēri. Vladivostokā ir pretmēra stacija, tās darbinieki ķer žurkas un izmeklē – vai nav atrodams mēra ierosinātājs," pastāstīja Kompaņeca

Viņa uzsvēra, ka infekcijas dabiskajos perēkļos tā attīstās pati par sevi, neatkarīgi no cilvēka.

"Susliki skraida, slimo un, kamēr cilvēks ar tiem nesaskarsies, viņš nesaslims. Agrākajos gadsimtos, kad savvaļas grauzēji sastapās ar žurkām un tās ienesa infekciju pilsētā, bija uzliesmojumi, tostarp arī plaušu mēra uzliesmojumi. Taču pēc tam parādījās antibiotikas, un tagad mēs varam kontrolēt šo slimību – buboņu mēri tās ārstē. Tomēr pilnībā no tā atbrīvoties mēs nevaram," paskaidroja virusoloģe.

Viņa atgādināja, ka susliki nav migrējoša suga un nevar izplatīt slimību lielā teritorijā. Risks rodas gadījumā, ja susliki ir spiesti mainīt dzīves vietu kritisku apstākļu – plūdu vai zemestrīces dēļ. Taču parasti to areālu tik un tā ierobežos uztura bāze, klimats un citas sugas.

"Tāpat retumis gadās, ka tūristi mēģina ievest no ārzemēm eksotiskos dzīvniekus, nezinot, ka tie varētu būt pārnēsātāji. Tie ir atsevišķi gadījumi. Dabisko perēkļu teritorijām tuvējos rajonos, uz robežas ar Ķīnas ziemeļu rajoniem pastāvīgi rit kontrole, tur kontrolē mēri, dažkārt atrod dzīvniekus ar pozitīvu analīzi," noslēgumā piezīmēja speciāliste.

 

8
Tagi:
Ķīna, mēris
Pēc temata
Nekādu katastrofu, mēra, bada un nāvju: zinātniece grauj planētu parādes teorijas
Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām
Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu