Ziemeļu straume 2

Vācu ekologi mēģina pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus

30
(atjaunots 17:01 12.05.2018)
Lubminas pilsētā Vācijā sākta būvlaukuma celtniecība gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izvešanai krastā, informēja Nord Stream 2 AG pārstāvis.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vācijas Dabas aizsardzības savienības (Naturschutzbund Deutschland, NABU) pārstāvji cenšas panākt steidzamu tiesas lēmumu, lai novērstu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību Greisvaldes līcī, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz vācu telekanālu NDR.

Marta sākumā Augstākā administratīvā tiesa Greisvaldē (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālā zeme) pieņēma NABU sūdzību par Štrālzundes pilsētas kalnu resora lēmumu, kurā apstiprināta gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecība un ekspluatācija Vācijas teritoriālajos ūdeņos.

NABU ir nobažījusies par to, ka lēmumu tiesa var pieņemt pēc būvdarbu sākuma, kuri, pēc organizācijas rīcībā esošās informācijas, sāksies 15. maijā un nodarīšot "ievērojamu ekoloģisko kaitējumu" apkārtējai videi reģionā.

Janvārī Štrālzundes pilsētas kalnu resors deva atļauju gāzesvada celtniecībai un ekspluatācijai Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Aprīlī atbilstošo atļauju izsniedza Somija. Pārējās atļaujas (no Zviedrijas, Krievijas un Dānijas) "Gazprom plāno saņemt pirmā pusgada laikā.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam gāzesvadam "Ziemeļu straume".

Pret projekta īstenošanu iebilst virkne valstu, piemēram, Ukraina, kura bīstas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kam ir ambiciozi plāni eksportēt uz Eiropu savu sašķidrināto dabasgāzi.    

30
Pēc temata
Vācu medijs: "Ziemeļu straume 2" ir savienojošais posms starp Rietumiem un Austrumiem
Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"
Somijas ekologu secinājumi apgāž bailes par "Ziemeļu straumi 2"
Nosalt, lai iezāģētu Krievijai: Polija biedē Eiropu ar "Ziemeļu straumi - 2"
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

22
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

22
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

20
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

20
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Egils Levits

Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem

0
(atjaunots 10:04 30.09.2020)
Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās imidžu, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Valstij ir jāprot pārvaldīt riski, nevis izvairīties no tiem, banku pakalpojumiem nākotnē jākļūst pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem, paziņoja prezidents Egils Levits konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti", vēsta Mixnews.

Valsts vadītājs atzīmēja, ka bankas vienmēr ir spēlējušas svarīgu lomu Latvijas labklājības celšanā. Banku kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē.

Lai gan Latvijas banku sektors ir piedzīvojis vairākas krīzes, tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās. "Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, valstij ir jāprot veiksmīgi pārvaldīt riski, nevis jāizvairās no tiem.

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda pārliecību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms, kurš pilnībā izslēdz "netīrās" naudas apgrozījumu. Prokurors piebilda, ka bez finanšu aprites Latvijas ekonomika nav iespējama.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka piekrīt prezidenta domām par to, ka banku pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem, taču šobrīd, viņasprāt, par aizdomīgiem uzskata visus klientus.

"Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," sacīja Šteinbuka.

Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.

2018. gada augustā Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas komisijas Moneyval eksperti sniedza kritisku vērtējumu Latvijas iestāžu spējām novērst šādas pretlikumīgas darbības un ierobežot personu darbību, kuri finansē masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Pret Latviju tika piemērots pastiprināts pastiprinātas kontroles režīms, jo valsts saņēma zemu un vidēju vērtējumu virknē kritēriju.

Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.

2020. gada janvārī Moneyval novērtēja progresu, kuru sasniegušas Latvijas varasiestādes, izpildot 11 rekomendācijas, taču saglabāja Latvijai īpašas uzraudzības statusu. Februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevās izbēgt no iekļaušanas finanšu ziņā nedrošo valstu "pelēkajā sarakstā".

0
Tagi:
bankas, Egils Levits
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām