ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers. Foto no arhīva

Volkers: Krievija varētu atdot Krimu Ukrainai tāpāt neatkarību Baltijas valstīm

58
(atjaunots 10:21 10.05.2018)
ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers tomēr atzina, ka sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā nav ietekmējušas Maskavas politiku.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. KF varētu atdot Krimu Ukrainai līdzīgi tam, kā atdeva neatkarību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, lai gan ilgu laiku tās bija padomju republikas, uzskata ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers, ziņo aģentūra "Ukrinform".

"Viņi (krievi — red.) teiks vienas lietas (par Krimas atgriešanos — red.), mēs — citas, taču redzēsim, kas notiks nākotnē. Desmitiem gadu Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis, taču rezultātā viss mainījās," — teica Volkers, uzstājoties Vašingtonā.

Viņš atzīmēja, ka ar "lielu entuziasmu" skatās uz saviem priekštečiem, kuri īstenoja Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politiku.

Tomēr Volkers atzina, ka sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā nav ietekmējušas Maskavas politiku.

"Nedomāju, ka varētu savaldīt uzvedību — Krievija darīs to, ko ieplānojusi," — viņš teica un atgādināja, ka pat pēc sankciju noteikšanas Krievija nav atdevusi Krimu Ukrainai un "izvedusi savus spēkus no Ukrainas teritorijas" (Maskava noliedz apsūdzības par iejaukšanos Ukrainas iekšējā konfliktā — red.).

"Tāda dramatiskā efekta nebija. Bet, manuprāt, (sankcijas — red.) ietekmējušas to, kā Krievija veido ikdienas attiecības ar pasauli, it īpaši ar Eiropas Savienību,"- piebilda Volkers.

Viņaprāt, Krievija cenšas sašķelt ES valstis un vienlaikus uzlabot biznesa attiecības ar atsevišķām Eiropas valstīm.

ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju 2014. gadā sakarā ar domstarpībām par situāciju Ukrainā, Krievija atbildēja ar kontrsankcijām.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gadā. Marta plebiscītā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem likumiem un ANO Nolikumam, nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju. Kremlis vairākkārt uzsvēris, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

Igaunija, Latvija un Lietuva kļuva par padomju republikām 1940. gadā, pēc valdību maiņas un propadomju spēku nākšanas pie varas. Dažas Rietumu valstis gadu desmitiem atteicās atzīt to pievienošanos PSRS. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas trīs neatkarīgo Baltijas valstu valdības oficiāli sāka saukt padomju periodu par "okupāciju".    

58
Pēc temata
Spokainā pussala: Krima pazudusi no Ukrainas kartes
ASV Valsts departaments reaģēja uz Putina paziņojumu Krimā
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

21
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

21
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

9
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

9
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

0
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

0
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās