ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers. Foto no arhīva

Volkers: Krievija varētu atdot Krimu Ukrainai tāpāt neatkarību Baltijas valstīm

34
(atjaunots 10:21 10.05.2018)
ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers tomēr atzina, ka sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā nav ietekmējušas Maskavas politiku.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. KF varētu atdot Krimu Ukrainai līdzīgi tam, kā atdeva neatkarību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, lai gan ilgu laiku tās bija padomju republikas, uzskata ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers, ziņo aģentūra "Ukrinform".

"Viņi (krievi — red.) teiks vienas lietas (par Krimas atgriešanos — red.), mēs — citas, taču redzēsim, kas notiks nākotnē. Desmitiem gadu Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis, taču rezultātā viss mainījās," — teica Volkers, uzstājoties Vašingtonā.

Viņš atzīmēja, ka ar "lielu entuziasmu" skatās uz saviem priekštečiem, kuri īstenoja Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politiku.

Tomēr Volkers atzina, ka sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā nav ietekmējušas Maskavas politiku.

"Nedomāju, ka varētu savaldīt uzvedību — Krievija darīs to, ko ieplānojusi," — viņš teica un atgādināja, ka pat pēc sankciju noteikšanas Krievija nav atdevusi Krimu Ukrainai un "izvedusi savus spēkus no Ukrainas teritorijas" (Maskava noliedz apsūdzības par iejaukšanos Ukrainas iekšējā konfliktā — red.).

"Tāda dramatiskā efekta nebija. Bet, manuprāt, (sankcijas — red.) ietekmējušas to, kā Krievija veido ikdienas attiecības ar pasauli, it īpaši ar Eiropas Savienību,"- piebilda Volkers.

Viņaprāt, Krievija cenšas sašķelt ES valstis un vienlaikus uzlabot biznesa attiecības ar atsevišķām Eiropas valstīm.

ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju 2014. gadā sakarā ar domstarpībām par situāciju Ukrainā, Krievija atbildēja ar kontrsankcijām.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gadā. Marta plebiscītā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem likumiem un ANO Nolikumam, nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju. Kremlis vairākkārt uzsvēris, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

Igaunija, Latvija un Lietuva kļuva par padomju republikām 1940. gadā, pēc valdību maiņas un propadomju spēku nākšanas pie varas. Dažas Rietumu valstis gadu desmitiem atteicās atzīt to pievienošanos PSRS. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas trīs neatkarīgo Baltijas valstu valdības oficiāli sāka saukt padomju periodu par "okupāciju".    

34
Pēc temata
Spokainā pussala: Krima pazudusi no Ukrainas kartes
ASV Valsts departaments reaģēja uz Putina paziņojumu Krimā
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei