Opozicionāra Alekseja Navaļnija piekritēju protesta akcija Maskavā

EP ģenerālsekretārs paudis bažas par nesenajām demonstrācijām Krievijā

30
(atjaunots 22:41 08.05.2018)
Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrija informēja, ka lielākajā daļā pilsētu akciju dalībnieku skaits nebija liels un to norises gaitā nav pieļauti būtiski sabiedriskās kārtības pārkāpumi, lai arī daudzi pasākumi nebija saskaņoti ar vietējām varasiestādēm.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paudis bažas par nesenajām demonstrācijām Krievijā, vēsta RIA Novosti.

Svētdien tika saņemta informācija par to, ka Turbjorns Jaglands piedāvājis Krievijai EP palīdzību, lai pilnveidotu likumdošanu sapulču brīvības jomā.

"Mani satrauc paziņojumi par vardarbību un masveida arestiem opozīcijas demonstrāciju laikā vakar Krievijā, – skaidroja EP ģenerālsekretārs. – Aizturētie miermīlīgie demonstranti ir jāatbrīvo."

"Sapulču brīvība ir pamata tiesība, ko aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencija," – atzīmēja EP ģenerālsekretārs.

"Diemžēl demonstrāciju organizatoriem un varasiestādēm neizdevās vienoties par demonstrāciju norises vietām, — piebilda politiķis. – Demokrātiskās sabiedrībās tamlīdzīgi jautājumi jārisina miermīlīgi un jāpanāk vienprātība saskaņā ar Konvenciju un Strasbūras tiesas precedentu normām," – teikts paziņojumā.

"Eiropas Padome gatava palīdzēt savam loceklim – Krievijai uzlabot likumdošanu sapulču brīvības jomā," – atzīmēja EP ģenerālsekretārs.

Sestdien Krievijas lielākajās pilsētās notika opozicionāra Alekseja Navaļnija piekritēju protesta akcijas. To starpā dažas bija saskaņotas ar vietējām varasiestādēm, taču daudzas noritēja nesankcionēti. Nesaskaņoto akciju organizatori pārsvarā atteicās no kompromisa ar vietējām varasiestādēm, kuras piedāvāja izvēlēties citu vietu mītiņam un gājienam, ja pieteiktais laukums bija aizņemts.

Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrija informēja, ka lielākajā daļā pilsētu akciju dalībnieku skaits nebija liels un to norises gaitā nav pieļauti būtiski sabiedriskās kārtības pārkāpumi, lai arī daudzi pasākumi nebija saskaņoti ar vietējām varasiestādēm.

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Валерий Мельников

Piemēram, Maskavas mērija ierosināja organizēt akciju 5. maijā Saharova prospektā, taču Navaļnijs aicināja savus piekritējus iziet nesankcionētā gājienā pa Tveras ielu. Mērija šos aicinājumus nosauca par provokāciju un norādīja, ka rīkosies atbilstoši likumdošanai. Maskavas prokuratūra brīdināja Navaļniju, ka likumpārkāpumi ir nepieļaujami, turklāt bērnu tiesībsardze Anna Kuzņecova aicināja pārtraukt manipulācijas ar bērniem, kuri tiek iesaistīti protesta akcijās.

Sestdien Iekšlietu ministrijas pārvalde Maskavā paziņoja, ka nesankcionētajā akcijā pilsētas centrā piedalījušies aptuveni 1500 cilvēki. Aizturēti aptuveni 300 likumpārkāpēji, tostarp arī Aleksejs Navaļnijs. Vēlāk viņš atbrīvots līdz tiesas sēdei. Pēc profilaktiskām pārrunām nesaskaņoto akciju nepilngadīgie dalībnieki nodoti vecākiem.

Maskavas Reģionālās drošības un korupcijas apkarošanas departamenta vadītājs Vladimirs Čerņikovs informēja, ka policijas un Krievijas gvardes darbības galvaspilsētā bija precīzas un nevainojamas.

30
Pēc temata
Maskavā aizturēti nesankcionētas akcijas dalībnieki
Lavrovs komentējis Rietumu reakciju par nesankcionētām akcijām Krievijā
ASV Valsts departaments nosodīja nesankcionētas akcijas dalībnieku aizturēšanu Krievijā
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

1
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

1
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

13
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

13
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija