Militārās mācības Saber Strike 2017

Militārie izdevumi: Āzijā un Eiropā pieaug, Krievijā samazinās

64
(atjaunots 22:08 02.05.2018)
Saūda Arābija pārspējusi Krieviju pēc militārajiem izdevumiem, NATO valstis palielina savus aizsardzības budžetus.

RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Saskaņā ar pēdējo Stokholmas Starptautiskā miera problēmu izpētes institūta (SIPRI) atskaiti, pasaules militārie izdevumi 2017. gadā sastādīja astronomisku summu 1,739 triljonu dolāru apmērā, un gada laikā palielinājās par 1,6%, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēc samērā nemainīgiem izdevumiem periodā no 2012. līdz 2016. gadam kopējie globālie militārie izdevumi atkal pieauguši 2017. gadā, tiek atzīmēts pētījumā.

"Augsto militāro izdevumu tendence izraisa nopietnas raizes. Tas iedragā mierīgo konflikta risinājumu meklējumu iespējas visā pasaulē," — komentēja datus SIPRI Vadītāju padomes priekšsēdētājs Jans Eliasons.

2017. gadā militārie izdevumi sastādīja 2,2% no iekšējā kopprodukta (IKP) pasaulē, jeb 230 ASV dolārus uz katru cilvēku. Izdevumu palielinājums skaidrojams ar ievērojamu Āzijas un Okeānijas un Tuvo Austrumu valstu, tādu kā Ķīna, Indija un Saūda Arābija izdevumu palielinājumu.

Āzija apbruņojas un pārbruņojas

Ķīna, kurai ir otrs lielākais militārais budžets pēc ASV, 2017. gadā palielinājusi savus izdevumus par 5,6% līdz 228 miljardiem dolāru, tādējādi saglabājot pēdējo desmitgažu tendenci. Ķīnas izdevumi pasaules militāro izdevumu daļā pieauguši no 5,8% 2008. gadā līdz 13% 2017. gadā.

Indija iztērēja militārām budžetam 63,9 miljardus dolāru, palielinot to gada laikā par 5,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu, bet Dienvidkorejas izdevumi palielinājušies par 1,7% — līdz 39,2 miljardiem dolāru.

Saūda Arābija krasi palielināja militāros izdevumus – līdz 69,4 miljardiem dolāru, kas padarīja to par trešo militārā budžeta ziņā Stokholmas Starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta reitingā, pastumjot Krieviju uz ceturto vietu.

Krievija samazina militāros izdevumus, NATO valstis tos palielina

2017. gadā Krievija, tieši pretēji, samazinājusi savus militāros izdevumus, pirmo reizi kopš 1998. gada – līdz 66,3 miljardiem. Saskaņā ar SIPRI datiem tas ir par 20% mazāk nekā 2016. gadā. Komentējot skaitļus, centra eksperts Simons Vezemans atzīmēja, ka "militārā modernizācija paliek par Krievijas prioritāti, taču militāro budžetu ierobežo ekonomiskās problēmas, ar kurām valsts saskaras kopš 2014. gada".

Krievijas fonā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis rīkojas tieši pretēji – aktīvi palielina militāros budžetus. Centrāleiropā šis pieaugums sastādījis 12%, Austrumeiropā – 1,7%. "Daudzas šo reģionu valstis ietilpst Ziemeļatlantijas NATO blokā un piekrita militāro izdevumu palielināšanai," — atgādināja Centrā.

Kopumā 2017. gada laikā NATO dalībvalstis iztērēja militārajiem izdevumiem 900 miljardus dolāru, kas pārsniedza 52% no visiem pasaules izdevumiem.

64
Pēc temata
Eiropas caurumainais vairogs: Igaunija uzstāda rekordus militāro izdevumu ziņā
NATO izstrādās nacionālos plānus aizsardzības izdevumu palielināšanai
Igaunijas prezidente aicinājusi ES palielināt izdevumus Baltijas aizsardzībai
NATO valstu ministri Briselē apspriedīs aizsardzības izdevumus
The Intercept: kādi ir ASV militārie izdevumi
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Ballistiskās raķetes Trident II D5 palaišana

"Vajag vismaz papūlēties": eksperts uzskata, ka pārrunas par NEW START ir iespējamas

2
(atjaunots 17:46 20.10.2020)
Iespējams, Vašingtonā tomēr ir politiķi, ar ko iespējams diskutēt par līguma NEW START pagarināšanu.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Kremlis, komentējot ASV politiķu izteikumus par līguma NEW START pagarināšanu, atzīmēja, ka sarunas ar Vašingtonu stratēģiskās stabilitātes jautājumos turpināsies, neskatoties uz Baltā nama atteikšanos no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma pagarināt līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu uz vienu gadu, paziņoja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Mēs ceram, ka jebkurā gadījumā tiks turpināti kontakti ar ASV. Protams, kopumā, kā jau teica prezidents, līguma pagarināšana dotu mums laiku, dotu šos 12 mēnešus substantīvām un nopietnām pārrunām bruņojuma kontroles jautājumos," Peskova teikto citēja RIA Novosti.

Viņš akcentēja, ka būtu sagaidāmas visai bēdīgas sekas, ja visai pasaulei tiktu atņemts šis "visas pasaules stabilitātes un drošības stūrakmens".

"Tāpēc, protams, mēs vēlētos tomēr izdzirdēt, ka mūsu partneri ASV ir gatavi pagarināt šo dokumentu," atzīmēja prezidenta preses sekretārs.

Pagaidām, pēc viņa vārdiem, vēlamais progress nav redzams. Tomēr tāda situācija nenozīmē, ka "visi kontakti ir pilnībā jāaptur".

Krievijas Zinātņu akadēmijas Drošības problēmu pētījumu centra vadošais zinātniskais darbinieks, amerikānists, politologs Konstantins Blohins radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka līguma liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas uzvarēs gaidāmajās prezidenta vēlēšanās ASV.

"Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps, pirmkārt, ienīst Ķīnu un saista NEW START ar Ķīnu. Otrkārt, Republikāņu partija tradicionāli cenšas sagraut bruņojuma kontroli. Atgādināšu, ka Džordža Buša, jaunākā administrācijas laikā amerikāņi izstājās no PRA līguma, pats Tramps izstājās no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm un Atklāto debesu līguma. Ja viņš uzvarēs vēlēšanās, izstāšanās no NEW START ir ļoti iespējama," uzskata Konstantins Blohins.

Ja uzvarēs demokrātu pārstāvis Džo Baidens, pēc politologa domām, pastāv izredzes pagarināt līgumu.

"Demokrātiskā partija tradicionāli atbalsta dialogu ar krieviem par stratēģisko stabilitāti. Atgādināšu, ka tieši Obamas administrācija kopā ar Medvedevu pagarināja tagadējo līgumu. Tomēr, lai kas uzvarētu, ir gandrīz neiespējami noslēgt jaunu līgumu dažu mēnešu laikā. Tāpēc vismaz jāpapūlas pagarināt esošo līgumu, lai gada laikā noslēgtu jaunu. Šī ideja tomēr ir interesanta," atzīmēja politologs.

Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp Krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.

2
Tagi:
NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pagarināt NEW START uz gadu bez jebkādiem noteikumiem
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START