Gazprom

Gazprom: dialogs ar EK dod cerību uz antimonopola strīda atrisinājumu

32
(atjaunots 07:57 25.04.2018)
Eirokomisija 2012. gadā iniciēja antimonopola izmeklēšanu attiecībā pret Gazprom.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Gazprom un Eirokomisijas dialogs antimonopola lietā iedveš cerību strīda noregulēšanā, paziņoja Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs preses konferencē otrdien.

"Mums notiek dialogs ar Eirokomisiju. Un tas, kā tas norit, iedveš cerību, ka šī izmeklēšana tiks slēgta un noregulēta," citē viņa vārdus RIA Novosti.

Eirokomisija 2012. gadā iniciēja antimonopola izmeklēšanu attiecībā pret Gazprom. Šīs lietas ietvaros EK 2015. gadā izvirzīja Krievijas holdingam oficiālas apsūdzības par pārkāpumiem Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.

Gazprom 2016. gada beigās nosūtīja EK piedāvājumus antimonopola izmeklēšanas noregulēšanai. Kompānija piekrīt izslēgt no līgumiem aizliegumu gāzes atkārtotai pārdošanai uz ārzemēm, kā arī piesaistīt Polijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas cenu benčmarkiem (cenas etaloniem — red.), turklāt patērētāji saņems tiesības uzsākt cenas pārskatīšanas procesu, ja tā atšķirsies no benčmarka. Turklāt Ungārija, Polija un Slovākija varētu saņemt gāzi tā ienākšanas punktos Baltijas valstīs, savukārt Gazprom sola nepieprasīt kompensācijas no Bulgārijas par atteikšanos no "Dienvidu straumes".

2017. gadā EK īslaicīgi apstiprināja Gazprom piedāvājumus un pēc tam pārbaudīja tirgus reakciju. EK ieguva virkni kritisku piezīmju par šiem piedāvājumiem.

Bulgārija ar dažām piezīmēm piekrita par Gazprom piedāvāto antimonopola izmeklēšanas noregulēšanas variantu. Savukārt Polija, Lietuva un Igaunija iestājās pret mierīgu lietas iznākumu.

Lietuvas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka Gazprom piedāvājumi "nenodrošina to, ka Lietuvas uzņēmumi varēs pirkt gāzi brīvi un par taisnīgu cenu, jo situācija tirgū mainījusies".

Igaunija savā komentārā Eirokomisijai paziņoja, ka Gazprom piedāvātie piedāvājumi lietas noregulēšanai "nav proporcionāli pārkāpuma apmēriem".

Polija paziņoja, ka valsts neatbalsta šos piedāvājumus, jo tie "neatrisina Krievijas kompānijas ES konkurences likumdošanas pārkāpumus un negarantē, ka tā netiks pārkāpta nākotnē".

Šī gada februārī EK preses dienesta pārstāvis Rikardo Kardoso ziņoja, ka Eirokomisija turpina konsultācijas ar Gazprom par antimonopola lietu tehniskā līmenī. Antimonopola izmeklēšanām nav termiņu robežu. To ilgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no lietas sarežģītības, kā arī no pakāpes, kādā kompānijas sadarbojas ar EK, atgādināja viņš.    

32
Pēc temata
Grībauskaite sapņo pielikt punktu 60 gadus ilgajam Krievijas gāzes piegādes monopolam
Gazprom uzbūvēs Baltijas reģionā Nord Stream 2 gāzes attīrīšanas rūpnīcu
Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

2
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

2
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

11
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

11
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus