Gazprom

Gazprom: dialogs ar EK dod cerību uz antimonopola strīda atrisinājumu

31
(atjaunots 07:57 25.04.2018)
Eirokomisija 2012. gadā iniciēja antimonopola izmeklēšanu attiecībā pret Gazprom.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Gazprom un Eirokomisijas dialogs antimonopola lietā iedveš cerību strīda noregulēšanā, paziņoja Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs preses konferencē otrdien.

"Mums notiek dialogs ar Eirokomisiju. Un tas, kā tas norit, iedveš cerību, ka šī izmeklēšana tiks slēgta un noregulēta," citē viņa vārdus RIA Novosti.

Eirokomisija 2012. gadā iniciēja antimonopola izmeklēšanu attiecībā pret Gazprom. Šīs lietas ietvaros EK 2015. gadā izvirzīja Krievijas holdingam oficiālas apsūdzības par pārkāpumiem Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.

Gazprom 2016. gada beigās nosūtīja EK piedāvājumus antimonopola izmeklēšanas noregulēšanai. Kompānija piekrīt izslēgt no līgumiem aizliegumu gāzes atkārtotai pārdošanai uz ārzemēm, kā arī piesaistīt Polijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas cenu benčmarkiem (cenas etaloniem — red.), turklāt patērētāji saņems tiesības uzsākt cenas pārskatīšanas procesu, ja tā atšķirsies no benčmarka. Turklāt Ungārija, Polija un Slovākija varētu saņemt gāzi tā ienākšanas punktos Baltijas valstīs, savukārt Gazprom sola nepieprasīt kompensācijas no Bulgārijas par atteikšanos no "Dienvidu straumes".

2017. gadā EK īslaicīgi apstiprināja Gazprom piedāvājumus un pēc tam pārbaudīja tirgus reakciju. EK ieguva virkni kritisku piezīmju par šiem piedāvājumiem.

Bulgārija ar dažām piezīmēm piekrita par Gazprom piedāvāto antimonopola izmeklēšanas noregulēšanas variantu. Savukārt Polija, Lietuva un Igaunija iestājās pret mierīgu lietas iznākumu.

Lietuvas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka Gazprom piedāvājumi "nenodrošina to, ka Lietuvas uzņēmumi varēs pirkt gāzi brīvi un par taisnīgu cenu, jo situācija tirgū mainījusies".

Igaunija savā komentārā Eirokomisijai paziņoja, ka Gazprom piedāvātie piedāvājumi lietas noregulēšanai "nav proporcionāli pārkāpuma apmēriem".

Polija paziņoja, ka valsts neatbalsta šos piedāvājumus, jo tie "neatrisina Krievijas kompānijas ES konkurences likumdošanas pārkāpumus un negarantē, ka tā netiks pārkāpta nākotnē".

Šī gada februārī EK preses dienesta pārstāvis Rikardo Kardoso ziņoja, ka Eirokomisija turpina konsultācijas ar Gazprom par antimonopola lietu tehniskā līmenī. Antimonopola izmeklēšanām nav termiņu robežu. To ilgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no lietas sarežģītības, kā arī no pakāpes, kādā kompānijas sadarbojas ar EK, atgādināja viņš.    

31
Pēc temata
Grībauskaite sapņo pielikt punktu 60 gadus ilgajam Krievijas gāzes piegādes monopolam
Gazprom uzbūvēs Baltijas reģionā Nord Stream 2 gāzes attīrīšanas rūpnīcu
Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
Protesti un grautiņi Amerikā

Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā

3
(atjaunots 09:30 02.06.2020)
Protesti un grautiņi Amerikā izraisīja diskusijas Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – nonāca līdz savstarpējiem aizvainojumiem, melno sarakstu sastādīšanai un bloķēšanai.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

3
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

7
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

7
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
Covid-19

Salīdziniet Latviju un Maskavu: ko uzrādījuši Covid-19 antivielu testi

0
(atjaunots 09:57 02.06.2020)
Latvijā koronavīruss guvis nelielu izplatību, spriežot pēc antivielu analīzēm, par kolektīvās imunitātes veidošanos nenākas runāt.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 antivielu testu Latvijā nodevuši aptuveni 1500 cilvēku, un tikai 40 no tiem izrādījās pozitīvi (2,67%). Tādējādi par kolektīvās imunitātes veidošanos nevar būt ne runas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Pagaidām plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam ir pieejami tikai maksas koronavīrusa antivielu testi. Tos veic privātas laboratorijas – "Centrālā laboratorija" un "E. Gulbja laboratorija". Turklāt Austrumu slimnīcas laboratorija pārbaudīja antivielas nesaslimušajiem sociālo centru iemītniekiem un darbiniekiem, kur tika atklāts koronavīruss.

No vairāk nekā 1000 personām ar iepriekš neapstiprinātu koronavīrusu, kuri nodeva analīzes "E. Gulbja laboratorijā" intereses pēc, antivielas tika atklātas tikai trim cilvēkiem. Visi šie cilvēki nesen bijuši ārzemēs, vienam no viņiem bijuši saslimšanas simptomi, taču koronavīrusa testu viņš nav veicis.

Tomēr pastāv šaubas attiecībā uz šo testu ticamību. Pēc "E. Gulbja laboratorijas" pārstāvju sacītā, šo testu precizitāte tika pārbaudīta uz vietas uz pacientiem, kuri jau ir izārstējušies no vīrusa. Dažu testu precizitāte bija vien 20-30%. Beidzot, laboratorijā parādījies tests, kura precizitāte sasniedz 96-97%. Noskaidrojās, ka pacientiem atšķiras gan antivielu veidošanās ātrums, gan to saturs asinīs. Vidēji imūnās atbildes šūnas sāka izstrādāties 10-14 dienā. Pagaidām vēl nav skaidrs, cik ilgi tās saglabājas izslimojušā cilvēka asinīs.

"Centrālā laboratorija" veica 633 testus – 19 rezultāti izrādījās pozitīvi.

Par valsts līdzekļiem Austrumu slimnīcas laboratorija ņēma analīzes patversmes "Zilais krusts" darbiniekiem un iemītniekiem un Sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" darbiniekiem. "Zilajā krustā", kur bija inficējušies 63 cilvēki, no 40 nesaslimušajiem antivielas atklājās pusei. No 18 sociālā centra "Gaiļezers" darbiniekiem antivielas tika atrastas diviem.

Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka rudenī varētu būt veikta arī plašāka izmeklēšana. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka par pietiekami kolektīvās imunitātes līmeni, kurš pasargātu Latviju no jauniem saslimšanas uzliesmojumiem, nevar būt ne runas. Tādēļ aktuāli turpinās būt citi vīrusa ierobežošanas pasākumi.

Par to, ka kolektīvā imunitāte tika ātri neparādās, liecina arī Zviedrijas pieredze, kur netika ieviesti stingri ierobežojumi. Plaši pētījumi liecina, ka Stokholmā Covid-19 antivielas tika atklātas tikai 7,3% asins paraugu.

Analoģisku testēšanu uzsāka Maskavā. Saskaņā ar 28. maija datiem, maskaviešu skrīnings uz Covid-19 antivielām atklāja 14% cilvēku, kuriem ir koronavīrusa zīmes. "Skrīninga testēšanas, kuras mēs veicam Maskavā, šobrīd atklājuši 14%, tie būtībā ir gadījumi uz visu populāciju, visiem maskaviešiem, 14% cilvēku, kuriem ir koronavīrusa zīmes, lielākoties, kas jau ir saņēmuši antivielas. Tas vienalga ir liels procents," sacīja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 6,3 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 377 tūkstoši ir miruši, 2,9 miljoni – izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Covid-19 informatīvais tālrunis maina darba laiku: tā pieprasījums krīt
Ne tikai ar lietotnes palīdzību: kā Latvijā apzina Covid-19 slimnieka kontaktpersonas