NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs

Uztrauktais NATO vadītājs aicina ASV pastiprināt Krievijas savaldīšanu

77
(atjaunots 18:13 09.04.2018)
Ziemeļatlantijas alianses ģenerālais sekretārs Jens Stoltenbergs tikšanās laikā ar ASV BS Stratēģiskās vadības štāba (USSTRATCOM) pārstāvjiem pastāstīja par lielu uztraukumu sakarā ar Krievijas kodolieroču modernizāciju un paziņoja, ka NATO "nepieciešams pastiprināt nepaklausīgās valsts savaldīšana".

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs paziņoja, ka Krievijas kodolieroču iespēju izaugsme liek Ziemeļatlantijas aliansei pastiprināt savu spēju stratēģiskai noturēšanai, vēsta RIA Novosti.

"Vecas kodola lielvalstis, tostarp, Krievija, modernizē kodolieroču iespējas, un sakarā ar to ir nepieciešams, lai NATO saglabā drošas un stipras savaldīšanas iespējas. Un, protams, kodola spēki ir neatņemama drošas savaldīšanas daļa visiem sabiedrotajiem," pateica viņš.

Alianses ģenerālsekretārs atzīmēja "USSTRATCOM svarīgumu visu NATO valstu drošībai". Interesanti, ka Jensa Stoltenberga vizīte ASV BS Stratēģiskās vadības štābā kļuva par pirmo pēdējo 54 gadu laikā NATO vadītāja vizīti vadības štābā.

Divas stundas, kas mainīja pasauli

Pirmajā martā savas tradicionālās Federālās sanāksmes uzrunas ietvaros Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi prezentēja jaunos Krievijas kodolieroču veidus, kuriem pasaulē nav analogu, tostarp, principiāli jaunus hiperskaņas raķešu kompleksus.

Tostarp, Krievijas līderis pastāstīja, piemēram, par jauno hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksu "Kinžal". "(Šāda ieroča) spēks, varenība, kā saka militārie eksperti, var būt milzīgi, savukārt ātrums padara tos par neaizskaramiem mūsdienu PRO un pretgaisa aizsardzības sistēmām, jo pretraķetes, vienkāršāk sakot, tās vienkārši nepanāk," paskaidroja Vladimirs Putins.

Vēl viens principiāli jauns raķešu komplekss, kurš tika nosaukts "Avangard", pēc valsts vadītāja sacītā, varētu nodēvēt par īstu tehnoloģisku izrāvienu. "Avangard" ir aprīkots ar hiperskaņas planēšanas spārnoto bloku, kas ļauj viņam manevrēt biezajos atmosfēras slāņos un padara praktiski neaizskaramu priekš PRO.

Taču savā vēstījumā Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krievijas augošais militārais potenciāls ir miera un spēku līdzsvara saglabāšanas garants uz planētas. Un Krievija nekādā gadījumā negrasās izmantot savu jaudu pret kādu agresijas mērķos.    

77
Pēc temata
Krievijas AM: NATO plāno karaspēka ātrāku pārvešanu pie Krievijas robežām
Kāda vilka pēc: Krievija atteikusies sniegt NATO informāciju par "Iskander"
ASV aizsardzības ministrs: Eiropai jātērē vairāk naudas
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

7
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

7
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

16
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

16
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Elektromobiļa uzlādēšana, foto no arhīva

Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti

0
(atjaunots 09:52 29.09.2020)
Saskaņā ar jauno Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, visas jaunās autouzpildes stacijas Latvijā ir jābūt aprīkotām ar elektromobiļu uzlādes punktiem.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka izstrādāta Latvijas DUS aprīkošanas ar elektromobiļu uzlādes punktiem projekta mērķis ir veicināt apkārtējai videi un cilvēku veselībai drošās transporta enerģijas apriti. Turklāt šī iniciatīva palīdzēs attīstīt alternatīvās enerģijas nodrošināšanas infrastruktūru, raksta Tvnet.lv.

Šis nosacījums tiks pielietots jaunu DUS būvniecības gadījumos, kā arī pārbūvējot vecās. Iepriekš šāds noteikums jau sāka darboties autostāvvietu būvniecības gadījumos pie jaunām sabiedriskām ēkām un daudzīvokļu mājām.

Iepriekš Sputnik Latvijas rakstīja, ka valstī plānots ieviest jaunu nodokli, kurš sadārdzinās lietotu automobiļu reģistrāciju, kas ir aktuālāki Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, toties tas kļūs saudzīgs dārgu elektromobiļu pircējiem. Taču, saskaņā ar pētījumiem, elektromobiļi Latvijā joprojām nav pārāk populāri.

Jaunajā DUS likumprojektā tāpat tiek runāts par to, ka pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 tūkstošiem no 2030. gada ir jānodrošina alternatīvās enerģijas izmantošana 50% transportlīdzekļu.

0
Pēc temata
Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus