Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš

Gribas ieliet ūdeni aiz apkakles: Latvijas vēstnieks par "citu realitāti" Krievijā

100
(atjaunots 14:37 09.04.2018)
Diskusijas Krievijā bieži vien ir tālu no tā, kā Krieviju redz pasaule un kā vēlas veidot attiecības ar to, uzskata Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Krievijas un Rietumi, laikam, pārdzīvo grūtāko posmu kopš PSRS sabrukuma, uzskata Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, Krievijā cilvēki tic, ka Rietumos Krievijai pastāv draudi, turklāt daudzas diskusijas ir "nošķirtas no reālās dzīves, no tā, kā pasaule redz Krieviju un kā vēlas veidot attiecības ar viņu", uzskata Latvijas diplomāts.

"Viena daļa sabiedrības ir noticējusi bubulim, ka Krievijai Rietumos ir draudi, ka Rietumi ar to vien nodarbojas, ka pazemo Krieviju, un domā, kā pazemot, izolēt un pat iznīcināt Krieviju… Tā vietā, lai kritiski paraudzītos uz savu rīcību, rietumu politika tiek klasificēta kā rusofobija," pateica riekstiņš avīzes Diena intervijā.

Taču Latvijas politiķis uzskata, ka Rietumi vēlas izveidot ar Krieviju pavisam citas attiecības

"Ir vairākas lietas, par kurām es joprojām pēc tik ilga laika dienestā esmu pārsteigts. Skatoties Krievijas valsts finansiāli atbalstītos raidījumus televīzijā un lasot avīzes, diskusijas ir ne tikai ļoti emocionālas, bet arī atrautas no reālās dzīves, kā pasaule redz Krieviju un vēlas veidot attiecības ar Krieviju," paziņoja Riekstiņš.

Kā piemēru viņš minējas iespējamā Krievijas un Rietumu kara tematu, kā arī diskusiju sakarā ar to, kā pusē tādā hipotētiskā konfliktā nostātos Turcija.

"skatoties šo raidījumu, šķiet, ka kāds ienāks studijā un uzlies ūdeni iekarsušajiem cilvēkiem aiz apkakles, sakot — beidziet, tam nav saistības ar realitāti. Bet tas nenotiek. Tas tiešām mani pārsteidz," atzīmēja Riekstiņš.

Atzīmēsim, ka Krievijas Aizsardzības ministrija nekad nav stādījusi priekšā nekādus iespējamus "kara modeļus" ar NATO, Maskavā ne reizi vien paziņojuši, ka  nav ieinteresēti konfrontācijas kurināšanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, un viņi vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Savukārt Rietumu eksperti vairākkārt prezentējuši dažādus iespējamā Krievijas un NATO konflikta scenārijus. 2016. gadā Rand Corporation analītiķi modelēja hipotētisku Krievijas uzbrukuma situāciju Baltijas valstīm un nonāca pie secinājuma, ka Krievija pārspētu NATO pēc karaspēku skaita, pēc ieroču šaušanas attāluma un tā jaudas. Turklāt ASV un viņu militārā bloka sabiedrotie nespētu pietiekami ātri reaģēt uz situāciju infrastruktūras problēmu dēļ kopumā — ar loģistiku, komandēšanas iespējām un citās nozarēs.

Februārī ziņojumu sakarā ar iespējamu Krievijas un NATO konfliktu klajā laida Zviedrijas aizsardzības pētījumu institūts (FOI).

Pētnieki sarīkoja militāro spēli, saskaņā ar kuras scenāriju Krievija raida triecienu, lai izraisītu militāro un politisko sagruvumu kaimiņu Latvijā.

"Šāda operācija nekļūs krieviem par vieglu militāro pastaigu, jo ANTO pastiprinājusi Baltijas valstu aizsardzību. taču jau pēc divām dienām Krievijas karaspēki izrādīsies uz Rīgas sliekšņa," teikts FOI ziņojumā.

Ar "modelēšanu" un bruņojuma aprēķiniem abās pusēs nodarbojas ne tikai oficiālās struktūras, bet arī bijušās un esošās Rietumu militārpersonas. 2017. gadā pensionējies ASV Jūras MS kapteinis Džerijs Hendrikss National Review lappusēs paziņoja, ka Krievijas un NATO konflikta gadījumā, kurš, kā uzskata autors, sāksies Baltijas valstīs, amerikāņiem nāksies pārvest tehniku un karaspēkus uz Eiropu pāri Atlantijas okeānam. Ideāla vieta spēku dislocēšanai varētu kļūt Gdaņskas osta, kas atrodas tuvu "Baltijas frontei". Taču pastāv viena problēma — ar esošajiem apstākļiem ASV armija nevarēs nokļūt līdz Polijai, apgalvo Hendrikss. Iemesls — Kaļiņingradā izvietotie mūsdienu S-400 kompleksi un "Iskander".

"Ja NATO un Savienotās Valstis grasās veiksmīgi atspēkot Krievijas iebrukumu, viņiem ir jāizstrādā plāns, lai uzspridzinātu šo pārvietošanos ierobežojošo burbuli, kas koncentrējas Kaļiņingradā," uzskata Hendrikss.

Šī gada janvārī Polijas militārie eksperti, kuri piedalījās telekanāla TVN24 raidījumā, nonāca pie secinājuma, ka Krievija zaudētu tiešā karā ar NATO, tādēļ pušu pretestība, visticamāk, attīstīsies jauna aukstā kara garā. Krievijas stratēģi, drīzāk, cenšas sakompromitēt NATO, "izraujot" no alianses, piemēram, Latviju, un tad pārējie locekļi pārstās ticēt šai militārajai savienībai,  uzskata poļu militārpersonas.     

100
Pēc temata
Konvertoplāni Baltijā. Ko ASV specvienības dara pie Krievijas robežas
Ceļi, ceļi, kas tie ceļi. ES pārvērtīs savas šosejas par kara taku
Lietuvā aicina gatavot veselības aprūpi iespējamajam karam
Kāpēc ASV un Eiropa paslēpušās no Krievijas aiz "dzelzs aizkara"
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

12
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

12
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

7
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

7
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas