Ziemeļu straume 2

Vācu medijs: "Ziemeļu straume 2" ir savienojošais posms starp Rietumiem un Austrumiem

20
(atjaunots 10:28 09.04.2018)
Krievija un Eiropas Savienība nevar vienmēr iet pa atsvešināšanās ceļu, tādēļ "Ziemeļu straume 2" ir viens no iespējamajiem veidiem savienot Austrumus un Rietumus.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Krievijas un ES attiecību zemākajā punktā svarīgi panākt pārmaiņas ar tirdzniecības palīdzību, raksta vācu izdevums Handelsblatt. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

No skaļiem paziņojumiem Ukrainas prezidents Petro Porošenko atturas reti. Visskaļākais ieplānotā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" pretinieks kritizē "gadsimta projekta" atbalstītājus, dēvējot viņus par "Krievijas līdzdalībniekiem tās hibrīdajos karos".

Piecdesmit divus gadus vecais prezidents neko nevēlas tik stipri kā to, lai Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšana Solsberijā neatgriezeniski izjauktu gāzesvada celtniecības plānus no Krievijas uz Vāciju.

Porošenko motīvi ir caurspīdīgi. Jo Ukrainai līdz ar "Ziemeļu straumes 2" celtniecību draud ne vien savu pozīciju zaudēšana kā "kakliņam" Centrāleiropas gāzes nodrošināšanā, bet arī divu miljardu eiro zaudēšana ikgadējos tranzīta ienākumos. Ar 1,2 tūkstošu kilometru gara gāzesvada palīdzību nākotnē uz Vāciju un citām Centrāleiropas valstīm būs jāpiegādā papildus 55 miljardus kubikmetru gāzes.

Nodevīgā Skripaļa noindēšana un savstarpēja diplomātu izsūtīšana atmetusi Krieviju un ES valstis pie jauna zemākā punkta. Pēkšņi atkal atdzīvojas atmiņas par auksto karu. Klusēšana un saprašanas trūkums abās pusēs sasnieguši sen neredzētu mērogu.

Tieši šajā spiediena un draudu fāzē ir jāatskatās atpakaļ. Tā bija Egona Bara formulētā un Villija Branta īstenotā politika attiecībā pret Krieviju ar izmaiņu paradigmu uz satuvināšanās rēķina, kura savulaik radīja pamatu aukstā kara beigām starp Austrumiem un Rietumiem. Gandrīz pēc pusgadsimta Eiropai nepieciešama jauna toreizējās sociāli-liberālās koalīcijas ārpolitiskās doktrīnas interpretācija.

Izolācija un atsvešināšanās neatrisinās problēmu

Izolācijas un atsvešināšanās spirāle starp ES un Krieviju nedrīkst griezt bezgalīgi. Tā vietā ekonomiski stiprajai ES ir jāizdara likme uz pārmaiņām ar tirdzniecības nozares palīdzību. Tieši šī iemesla dēļ gāzesvada projekts no Krievijas uz Vāciju nav vienkārši svarīgs enerģētisks projekts. "Ziemeļu straume 2", Krievijas lielākā koncerna Gazprom un vairāku Rietumeiropas koncernu, tādu kā Wintershall, Uniper, OMV, Engie projekts, ir savienojošs elements, kuram jānāk par labu Rietumiem un Austrumiem.

Krievija līdz ar "Ziemeļu straumi 2" saņems vēl vienu drošu gāzes piegādes ceļu uz Centrāleiropu. Galu galā, tur atrodas svarīgākie Gazprom klienti. ES nevar diversificēt savas piegādes un panāks vēl lielāku Austrumu un rietumu ekonomiku sapīšanu kopā.

Acīmredzami, ka agresīvā gāzes eksportētāja ASV nav priecīga par šādu notikumu attīstību. ASV vēlas nākotnē pārdot Eiropas Savienībai pēc iespējas vairāk SDG. Tas ir pareizi un labi, ja arī cenas ir labas.

"Ziemeļu straumes" reputācija, neapšaubāmi, ir cietusi. Sekojot bijušajam kanclerim Gerhardam Šrēderam, projektu kopš nesena laika lobē arī bijušais Austrijas finanšu ministrs Hans Jorgs Šelings. Turklāt iesaistītā Gazprom "meita" iekārtojusies Šveices nodokļu paradīzē. Tas viss neizraisa īpašas simpātijas pret desmit miljardu eiro vērtu projektu.

Taču imidža zaudējumiem nedrīkst vest malā no fakta, ka gāzesvads ir attiecību padziļināšanas projekts starp Krieviju un ES. ES vēsturisko kļūdu vidū bija sekojošā: pēc "dzelzs priekškara" krišanas netika veikti centieni, lai stiprāk piesietu Krieviju sev.

Bīstama spēlēšana ar muskuļiem konstruktīvu attiecību vietā

Konstruktīvu attiecību vietā jau gandrīz trīsdesmit gadu garumā pēc aukstā kara beigām vērojama spēlēšana ar muskuļiem. Tā izpaužas ne tikai pilsoņu karā Ukrainā vai Krievijas okupētajā Krimā par spīti starptautiskā likuma normām, bet arī atsevišķu nelielu valstu ignorēšanā, tādas kā, piemēram, nemierīgais Piedņestras reģions ar tā "iesaldēto konfliktu".

Pārvēlētā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagrieziens "iluzoro demokrātiju", tādu kā Turcija vai Irāna, virzienā, rāda, ka Krievija atrod jaunus draugus ārpus ES robežām, kuriem enerģētikas politikas nozarē piemīt ievērojams spēks.

ES steidzami ir jāpārvar savu histēriju, kuru izraisījusi dubultā aģenta Skripaļa noindēšana un sasteigtās diplomātiskās sekas. Antikrieviskie noskaņojumi Polijā vai arī Baltijas valstīs nedrīkst aizklāt kopējo ainu.

Politiskā stabilitāte Eiropā ir iespējama tikai ar Krieviju, nevis pret Krieviju. Kā teicis austriešu filozofs Ludvigs Vitgenšteins (Ludwig Wittgenstein): "Nevar vēlēties, nedarot." Tādēļ "Ziemeļu straumes 2" celtniecība ir visa kontinenta projekts, no kura nedrīkst atteikties.  

20
Temats:
Ziemeļu straume 2 (244)
Pēc temata
Lietuva cer sadarboties ar ASV SDG piegādēs uz Latviju un Igauniju
Eksperts: salā Latvija par Krievijas gāzi nežēlojās
Cīņa par Eiropu: Valsts departaments raizējas par Baltijas valstīm un savu gāzi
Ukraina arestē "Gazprom": nav ko zaudēt
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

16
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

16
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

13
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

13
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

0
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

0
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF