Franču tēlnieka Ogista Rodēna skulptūra Domātājs

Lielbritānijas sabiedrotos pārņēmušas miglainas šaubas

55
(atjaunots 10:12 06.04.2018)
Skandalozajā "Skripaļu lietā" katru dienu parādās jauni fakti un apstākļi, kas liek apšaubīt "Krievijas vainu" pat valstīs, kas pūta vienā stabulē ar Lielbritāniju un ASV. Pirms ANO Drošības padomes sēdes savas šaubas pauda dažu valstu oficiālās amatpersonas.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Ceturtdien, 5. aprīlī vēl viena Eiropas valsts sāka apšaubīt Londonas apgalvojumu patiesīgumu par to, ka Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanā vainojama Maskava, raksta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti. 

Čehijas prezidents Milošs Zēmans preses konferencē pēc tikšanās ar Slovākijas prezidentu Andreju Kisku informēja, ka Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas slepenajai laboratorijai Portondaunā nav pat mazāko pierādījumu, kuri apliecinātu šo faktu.

"Es neesmu ķīmiķis. Esmu fiksējis tikai vienu apstākli: angļu indīgo vielu identifikācijas laboratorijas vadītājs paziņoja, ka britiem nav nekādu pierādījumu par Krievijas saikni ar šo akciju," – viņš teica.

Iepriekš šaubas par Maskavas vainu incidentā Solsberijā pauda Lietuva, atgādināja RIA Novosti. Valsts premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka Krievijas vaina "Skripaļa lietā" nav pierādīta visā pilnībā un lūdza Lielbritāniju sniegt "neapstrīdamus pierādījumus".

"Es uzskatu, ka Lielbritānijai un starptautiskajiem ekspertiem jādod skaidra atbilde un jāpieliek punkts šajā lietā, jo pašlaik ļoti iespējams, ka šo soli spērusi Krievija, taču liela iespējamība nenozīmē fakta simtprocentīgu apstiprinājumu. Es ceru, ka speciālisti, kuri izmeklē šo lietu, varēs sniegt neapstrīdamus pierādījumus," – uzsvēra Skvernelis intervijā radiostacijai Žinių radijas.

Francijas Senāta Starptautisko lietu komitejas vadītājs Kristiāns Kambons pēc tikšanās ar Krievijas senatoriem 5. aprīlī apsolīja iepazīstināt Francijas parlamenta deputātus ar Krievijas vēstniecības Francijā sniegtajiem argumentiem, lai "visi deputāti varētu nonākt pie precīza secinājuma".

"Mums nav nekādu pierādījumu. Mēs lasām medijus, lasām ziņas, tāpat kā jūs," – piebilda Kambons.

EPPA priekšsēdētāja bijušais vietnieks, Vācijas Aizsardzības ministrijas bijušais valsts sekretārs Villijs Vimmers sarunā ar RT paziņoja, ka Lielbritānija, izvirzot neapstiprinātas apsūdzības Krievijai, izturas kā mafioza valsts.

"Man šķiet, mēs varētu nosaukt tādu valsti par mafiozu, jo tas, kā uzvedas Lielbritānijas valdība krimināllieta pret citu valsti, ir pretrunā visiem Eiropas un starptautiskajiem noteikumiem un normām," – izteicās politiķis. Pēc viņa domām, Terēzas Mejas valdība "ekspluatē" solidaritāti – ES un NATO pamatu.

Mūsdienu valstu attīstības institūta direktors Dmitrijs Soloņņikovs ir pārliecināts, ka ar laiku aizvien biežāk parādīsies alternatīvi viedokļi un pasaules domas pakāpeniski mainīsies.

"Jo lielāka būs Krievijas diplomātiskā aktivitāte, jo lielākas ir izredzes, ka pasaules viedoklis mainīsies. Tas nenotiks vienā brīdī, taču tas ir jādara, lai triumfētu alternatīvais viedoklis," – paskaidroja Soloņņikovs intervijā radio Sputnik.

Trešdien, 4., aprīlī Hāgā notika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) speciālā sēde Sergeja Skripaļa saindēšanas lietā. Tikšanos aiz slēgtām durvīm iniciēja Krievija. Maskava sagatavoja konstruktīvus ierosinājumus ar mērķi nopietni izpētīt jautājumu, noskaidrot to un spert nepieciešamos soļus. Krievijas, Ķīnas un Irānas iesniegtais projekts paredzēja kopīgu – Krievijas un Lielbritānijas – izmeklēšanu. Lai apstiprinātu iniciatīvu, bija nepieciešamas divas trešdaļas izpildu padomes locekļu balsis, kurā strādā 41 valsts. Galu galā par ierosinājumu nobalsoja 6 valstis, pret – 15, atturējās – 17 valstis. Trīs valstis balsojumā nepiedalījās. Tātad vairāk nekā puse locekļu – 23 valstis konfliktā nenostājās Lielbritānijas pusē.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis OPCW Aleksandrs Šuļgins, komentējot sēdi, paziņoja: "Sajūta ir tāda, ka baidās no tā, ka izmeklēšanas gaitā mēs saliksim punktus uz "i" un noskaidrosim, kas noticis patiesībā. Faktiski baidās atbildēt par nomelnošanu. Taču šķiet, viņiem tik un tā neizdosies izvairīties no atbildes. Man šķiet, tas vairs nav aiz kalniem," – teica Šuļgins.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievija pieņems jebkuras izmeklēšanas rezultātus "Skripaļu lietā", ja līdztiesīgi piedalīsies izmeklēšanā.

"Mēs pieņemsim jebkuras izmeklēšanas rezultātus, kurā līdztiesīgi piedalīsimies. Kas būs caurskatāma un balstīsies uz procedūrām, kas fiksētas ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijā, kas nebūs slepena, kā pašlaik mūsu britu kolēģi cenšas rīkoties savas izmeklēšanas ietvaros," – paziņoja Lavrovs preses konferencē Maskavā.

55
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (85)
Pēc temata
Krievija izvirzījusi 14 "neērtus" jautājumus Lielbritānijai sakarā ar Skripaļu lietu
Lielbritānija apsolījusi nodot OPCW "Skripaļa lietas" materiālus
Latvija nosodīja Sergeja Skripaļa noindēšanu un atbalstīja Lielbritāniju