Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzstājās VII Maskavas starptautiskās drošības konferencē.

Šoigu paziņojis par 10 tūkstošiem NATO karavīru Baltijā un Polijā

93
(atjaunots 10:07 05.04.2018)
NATO pati sevi iebiedējusi ar neesošajiem "Krievijas draudiem", lai paplašinātu militāro potenciālu. Pie Krievijas robežām – Baltijā un Polijā – jau koncentrēti 10 tūkstoši karavīru, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs.

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. NATO dislocējusi Baltijas valstīs un Polijā karaspēka grupējumu, kurā ir 10 tūkstoši karavīru, un militārā spēka paplašināšana pie Krievijas robežām rada satraukumu, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

Krievijas aizsardzības ministrs uzstājās VII Maskavas starptautiskās drošības konferencē.

"Šodien Baltijā un Polijā jau izvietots 10 tūkstošu karavīru kontingents, kuram ir visu veidu uzbrukuma bruņojums. Aktivizējusies ASV un citu NATO valstu flotu darbība Melnajā un Baltijas jūrā, Ziemeļatlantijas alianses mācību un treniņu skaits ir pieaudzis, pie tam tiem raksturīgs pret Krieviju vērsts noskaņojums," – paziņoja Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka Krievijas militārā vadība saskata ASV un citu NATO valstu aktivitātes paplašināšanos Melnajā un Baltijas jūrās.

"Aktivizējas Amerikas Savienoto Valstu un citu NATO valstu flotes Melnajā un Baltijas jūrās," – uzsvēra Šoigu.

Tāpat armijas ģenerālis informēja, ka laikā kopš 2018. gada sākuma Krievijas iznīcinātāji vairāk nekā 25 reizes pacēlās gaisā, lai pārtvertu NATO lidmašīnas pie valsts robežām.

"Palielinājusies NATO aviācijas lidojumu intensitāte gar Krievijas robežām. No janvāra Krievijas GKS iznīcinātāji pacēlušies pārtveršanai vairāk nekā 25 reizes. Rezultātā krasi pieaudzis provokāciju un militāro incidentu risks," – informēja Šoigu.

Viņš piebilda, ka nopietnas bažas rada NATO militārā spēka būtiskā palielināšanās ap Krievijas robežām, it īpaši Eiropā.

"Bažas rada amerikāņu spēku grupējuma nepārtrauktā palielināšanās Austrumeiropā. Veidojas paradoksāla situācija: NATO tiesas paplašināt un modernizēt militāro infrastruktūru pie Krievijas robežas," – viņš teica VII Maskavas Starptautiskās drošības konferences laikā.

Šoigu piebilda, ka Eiropa nesaskata augošo risku un "viņi paši sevi iebiedē ar neesošajiem Krievijas draudiem", lai palielinātu savu militāro potenciālu.

Krievija sevi aizsargās

NATO nav gatava cieņpilnai sarunai ar Krieviju, norādīja Sergejs Šoigu.

"Krievijas Aizsardzības ministrija vairākkārt ierosinājusi NATO sākt dialogu. Taču Briselē nav gatavi cieņpilnai sarunai. Savukārt mēs nevēlamies klauvēt pie slēgtām durvīm. Taču arī neatstāsim bez uzmanības mēģinājumus izdarīt pret mums spiedienu ar spēku," – uzsvēra Šoigu.

Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus līmenī, kas garantē valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

"Mūsu bruņoto spēku militārais potenciāls tiks uzturēts līmenī, kas garantēti nodrošinās Krievijas un tās sabiedroto militāro drošību," – viņš norādīja.

Krievijas un NATO valstu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma atgriezties Krievijas sastāvā un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar "Krievijas augošo agresiju", NATO pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs.

93
Pēc temata
NATO nosaukusi sadarbības atjaunošanas nosacījumus ar Krieviju
NATO samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības darbinieku skaitu
Krievijas AM: NATO plāno karaspēka ātrāku pārvešanu pie Krievijas robežām
Maijā un jūnijā Latvijā notiks vērienīgas NATO mācības
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

1
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

1
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

4
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību