Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzstājās VII Maskavas starptautiskās drošības konferencē.

Šoigu paziņojis par 10 tūkstošiem NATO karavīru Baltijā un Polijā

59
(atjaunots 10:07 05.04.2018)
NATO pati sevi iebiedējusi ar neesošajiem "Krievijas draudiem", lai paplašinātu militāro potenciālu. Pie Krievijas robežām – Baltijā un Polijā – jau koncentrēti 10 tūkstoši karavīru, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs.

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. NATO dislocējusi Baltijas valstīs un Polijā karaspēka grupējumu, kurā ir 10 tūkstoši karavīru, un militārā spēka paplašināšana pie Krievijas robežām rada satraukumu, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

Krievijas aizsardzības ministrs uzstājās VII Maskavas starptautiskās drošības konferencē.

"Šodien Baltijā un Polijā jau izvietots 10 tūkstošu karavīru kontingents, kuram ir visu veidu uzbrukuma bruņojums. Aktivizējusies ASV un citu NATO valstu flotu darbība Melnajā un Baltijas jūrā, Ziemeļatlantijas alianses mācību un treniņu skaits ir pieaudzis, pie tam tiem raksturīgs pret Krieviju vērsts noskaņojums," – paziņoja Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka Krievijas militārā vadība saskata ASV un citu NATO valstu aktivitātes paplašināšanos Melnajā un Baltijas jūrās.

"Aktivizējas Amerikas Savienoto Valstu un citu NATO valstu flotes Melnajā un Baltijas jūrās," – uzsvēra Šoigu.

Tāpat armijas ģenerālis informēja, ka laikā kopš 2018. gada sākuma Krievijas iznīcinātāji vairāk nekā 25 reizes pacēlās gaisā, lai pārtvertu NATO lidmašīnas pie valsts robežām.

"Palielinājusies NATO aviācijas lidojumu intensitāte gar Krievijas robežām. No janvāra Krievijas GKS iznīcinātāji pacēlušies pārtveršanai vairāk nekā 25 reizes. Rezultātā krasi pieaudzis provokāciju un militāro incidentu risks," – informēja Šoigu.

Viņš piebilda, ka nopietnas bažas rada NATO militārā spēka būtiskā palielināšanās ap Krievijas robežām, it īpaši Eiropā.

"Bažas rada amerikāņu spēku grupējuma nepārtrauktā palielināšanās Austrumeiropā. Veidojas paradoksāla situācija: NATO tiesas paplašināt un modernizēt militāro infrastruktūru pie Krievijas robežas," – viņš teica VII Maskavas Starptautiskās drošības konferences laikā.

Šoigu piebilda, ka Eiropa nesaskata augošo risku un "viņi paši sevi iebiedē ar neesošajiem Krievijas draudiem", lai palielinātu savu militāro potenciālu.

Krievija sevi aizsargās

NATO nav gatava cieņpilnai sarunai ar Krieviju, norādīja Sergejs Šoigu.

"Krievijas Aizsardzības ministrija vairākkārt ierosinājusi NATO sākt dialogu. Taču Briselē nav gatavi cieņpilnai sarunai. Savukārt mēs nevēlamies klauvēt pie slēgtām durvīm. Taču arī neatstāsim bez uzmanības mēģinājumus izdarīt pret mums spiedienu ar spēku," – uzsvēra Šoigu.

Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus līmenī, kas garantē valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

"Mūsu bruņoto spēku militārais potenciāls tiks uzturēts līmenī, kas garantēti nodrošinās Krievijas un tās sabiedroto militāro drošību," – viņš norādīja.

Krievijas un NATO valstu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma atgriezties Krievijas sastāvā un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar "Krievijas augošo agresiju", NATO pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs.

59
Pēc temata
NATO nosaukusi sadarbības atjaunošanas nosacījumus ar Krieviju
NATO samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības darbinieku skaitu
Krievijas AM: NATO plāno karaspēka ātrāku pārvešanu pie Krievijas robežām
Maijā un jūnijā Latvijā notiks vērienīgas NATO mācības
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei