Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzstājās VII Maskavas starptautiskās drošības konferencē.

Šoigu paziņojis par 10 tūkstošiem NATO karavīru Baltijā un Polijā

93
(atjaunots 10:07 05.04.2018)
NATO pati sevi iebiedējusi ar neesošajiem "Krievijas draudiem", lai paplašinātu militāro potenciālu. Pie Krievijas robežām – Baltijā un Polijā – jau koncentrēti 10 tūkstoši karavīru, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs.

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. NATO dislocējusi Baltijas valstīs un Polijā karaspēka grupējumu, kurā ir 10 tūkstoši karavīru, un militārā spēka paplašināšana pie Krievijas robežām rada satraukumu, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

Krievijas aizsardzības ministrs uzstājās VII Maskavas starptautiskās drošības konferencē.

"Šodien Baltijā un Polijā jau izvietots 10 tūkstošu karavīru kontingents, kuram ir visu veidu uzbrukuma bruņojums. Aktivizējusies ASV un citu NATO valstu flotu darbība Melnajā un Baltijas jūrā, Ziemeļatlantijas alianses mācību un treniņu skaits ir pieaudzis, pie tam tiem raksturīgs pret Krieviju vērsts noskaņojums," – paziņoja Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka Krievijas militārā vadība saskata ASV un citu NATO valstu aktivitātes paplašināšanos Melnajā un Baltijas jūrās.

"Aktivizējas Amerikas Savienoto Valstu un citu NATO valstu flotes Melnajā un Baltijas jūrās," – uzsvēra Šoigu.

Tāpat armijas ģenerālis informēja, ka laikā kopš 2018. gada sākuma Krievijas iznīcinātāji vairāk nekā 25 reizes pacēlās gaisā, lai pārtvertu NATO lidmašīnas pie valsts robežām.

"Palielinājusies NATO aviācijas lidojumu intensitāte gar Krievijas robežām. No janvāra Krievijas GKS iznīcinātāji pacēlušies pārtveršanai vairāk nekā 25 reizes. Rezultātā krasi pieaudzis provokāciju un militāro incidentu risks," – informēja Šoigu.

Viņš piebilda, ka nopietnas bažas rada NATO militārā spēka būtiskā palielināšanās ap Krievijas robežām, it īpaši Eiropā.

"Bažas rada amerikāņu spēku grupējuma nepārtrauktā palielināšanās Austrumeiropā. Veidojas paradoksāla situācija: NATO tiesas paplašināt un modernizēt militāro infrastruktūru pie Krievijas robežas," – viņš teica VII Maskavas Starptautiskās drošības konferences laikā.

Šoigu piebilda, ka Eiropa nesaskata augošo risku un "viņi paši sevi iebiedē ar neesošajiem Krievijas draudiem", lai palielinātu savu militāro potenciālu.

Krievija sevi aizsargās

NATO nav gatava cieņpilnai sarunai ar Krieviju, norādīja Sergejs Šoigu.

"Krievijas Aizsardzības ministrija vairākkārt ierosinājusi NATO sākt dialogu. Taču Briselē nav gatavi cieņpilnai sarunai. Savukārt mēs nevēlamies klauvēt pie slēgtām durvīm. Taču arī neatstāsim bez uzmanības mēģinājumus izdarīt pret mums spiedienu ar spēku," – uzsvēra Šoigu.

Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus līmenī, kas garantē valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

"Mūsu bruņoto spēku militārais potenciāls tiks uzturēts līmenī, kas garantēti nodrošinās Krievijas un tās sabiedroto militāro drošību," – viņš norādīja.

Krievijas un NATO valstu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma atgriezties Krievijas sastāvā un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar "Krievijas augošo agresiju", NATO pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs.

93
Pēc temata
NATO nosaukusi sadarbības atjaunošanas nosacījumus ar Krieviju
NATO samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības darbinieku skaitu
Krievijas AM: NATO plāno karaspēka ātrāku pārvešanu pie Krievijas robežām
Maijā un jūnijā Latvijā notiks vērienīgas NATO mācības
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

2
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

2
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Medvedevs pastāstīja par galvenajiem izaicinājumiem, kas sagaida ANO

10
(atjaunots 11:01 25.10.2020)
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ir pārliecināts: nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievija atbalsta vispārēju atteikšanos no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm – vispasaules pandēmijas apstākļos ir jānodrošina netraucētas pārtikas produktu, iekārtu un tehnoloģiju piegādes visvairāk cietušajām teritorijām, uzskata Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, vēsta RIA Novosti.

"Krievija konsekventi ierosina pilnībā atteikties no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm. Nekādi politiskie apsvērumi nedrīkst likt šķēršļus sadarbībai dzīvību glābšanas nolūkos," politiķis pastāstīja rakstā, kas veltīts ANO 75. gadu jubilejai. To publicēja telekanāls RT.

Medvedevs atzīmēja, ka nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

"Starptautisko tiesību normas var smelties leģitimitāti tikai nacionālo konstitūciju paredzētajās demokrātiskajās procedūrās, nepārprotami paustā nāciju vēlmē pievienoties tiem vai citiem starptautiskajiem dokumentiem. Šodien vairāk nekā jebkad nepieciešams sekot šīm pieejām, saglabāt ANO unikālo arhitektūru, ņemt vērā vienam otra nacionālās īpatnības un cienīt tās," konstatēja politiķis.

Medvedevs atgādināja, kāda ir Krievijas sadarbība ar virkni valstu: pēc sprādziena Beirutā 2020. gada augustā Libānā nekavējoties ieradās glābēji no Krievijas, lai sniegtu palīdzību cietušajiem, savukārt pandēmijas laikā Krievija palīdzēja Venecuēlai, Irānai un vairākām citām valstīm, piegādājot medicīniskās iekārtas un individuālās aizsardzības līdzekļus.

Pie tam, atzīmēja Medvedevs, Krievijas karavīri nodrošināja medicīnisko palīdzību Itālijā, humanitārie pasākumi turpinās Sīrijā. Politiķis atgādināja arī par prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu ANO darbiniekiem bez maksas saņemt Krievijā izstrādāto koronavīrusa vakcīnu "Sputnik V".

"Jāpatur prātā, ka ANO tika radīta kā organizācija, kam jāatrod asāko globālo problēmu risinājumi. Kam jāstāv miera un drošības interešu sardzē. Tās mērķis ir atbrīvot nākamās paaudzes no kara nelaimēm, stiprināt ticību cilvēka pamattiesībām, nodrošināt starptautisko tiesību normu ievērošanu un uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Galu galā, šo augsto ideālu sasniegšanai tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija," raksta Medvedevs.

Plaisas radīšana sabiedrībā un atbalsts opozīcijai leģitīvo valdību gāšanai, aizbildinoties ar "demokrātiskajām vērtībām" – tāds ir nelikumīgas iejaukšanās citu valstu lietās tipisks scenārijs, un tas joprojām atkārtojas, uzskata KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

"Joprojām atkārtojas tipiskais scenārijs par nelikumīgu iejaukšanos valstu iekšējās lietās: plaisas uzspiešana sabiedrībā, atbalsts opozīcijai un tās apbruņošana valdības gāšanai ar formālu atsauci uz demokrātiskajām vērtībām," Medvedevs konstatēja rakstā.

Viņš atgādināja, kā 2003. gadā starptautiskā koalīcija ASV vadībā iebruka Irākā. "Aizbildinoties ar cīņu pret starptautisko terorismu un masveida iznīcināšanas ieroču meklējumiem, tika gāzts un sodīts ar nāvi valsts likumīgais prezidents Sadams Huseins, sagrauta "autoritārā valsts" un radīta "patiesi demokrātiska". Visiem ir labi zināms, kas no tā iznācis, norādīja politiķis.

Kā piemēru viņš minēja arī to, ka no 2012. gada "ASV sadarbībā ar NATO valstīm slepus militāri atbalstīja dumpiniekus Sīrijā". "Tas noveda tikai pie plašas asinsizliešanas un iekšējās krīzes šajā valstī," atgādināja Medvedevs.

Tāpat viņš pauda cerību uz ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, kas ļautu apspriest aktuālākās problēmas – ir svarīgi turpināt dialogu jautājumā par kodolieročiem, uzsvēra Dmitrijs Medvedevs. Savā rakstā viņš atgādināja, ka 1978. gadā izveidotās Atbruņošanās konferences ietvaros tika pieņemta virkne svarīgu starptautisko līgumu. To mērķis bija parūpēties par tautu drošību, mazināt starptautisko spriedzi un stiprināt uzticēšanos valstu starpā kodolieroču pielietojuma jomā.

"Īpaša loma šajā procesā bija PSRS. Šodien mums nekavējoties jāturpina darbs šajā virzienā. ceram, ka ANO Drošības padomē notiks Krievijas ierosinātais "kodolpiecnieka" valstu samits cilvēces aktuālāko problēmu apspriešanai," uzsvēra Medvedevs.

10
Tagi:
Medvedevs, ANO, Krievija
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju