Lieldienu olas. Foto no arhīva

Kokos iekarinātas olas un lidojoši zvani: Lieldienu tradīcijas Eiropā

29
(atjaunots 13:38 31.03.2018)
Lieldienās eiropieši iekarina krāsotas olas kokos, rotā ielas ar raganu izbāzeņiem, palaiž degošu riteni, pat lasa grāmatas par nežēlīgām slepkavībām.

RĪGA, 31. marts – Sputnik. Lieldienu tradīcijas no visiem Eiropas nostūriem savācis portāls The Local.

Dānijā bērni izgatavo gækkebrev — "Lieldienu sniegpārslas". Nepieciešams skaisti izgriezt papīra lapu, uzrakstīt uz tās dzejolīti, pielikt klāt sniegpulkstenīti un nosūtīt draugam, taču bez paraksta. Ja saņēmējs uzminēs, no kā atnākusi Lieldienu vēstule, tad viņš vēl dāvanā saņems šokolādes olu, ja neuzminēs, tad pašam būs jādāvina ola.

 

Vistu olas tāpat ir dāņu Lieldienu tradīciju sastāvdaļa, ne parastās, bet gan "saulainas". Šādas olas tiek vārītas kopā ar sīpoliem, un pēc tam nedēļu turētas sāļā ūdenī. Pēc tam uz olbaltuma veidojas skaists marmora zīmējums, savukārt dzeltenums kļūst tumšs.

 

Francijā dāvanas bērniem Lieldienās atnes… zvani. Saskaņā ar leģendu, Lielajā piektdienā visiem franču zvāniem parādās spārni, un tie aizlido uz Vatikānu, kur tiem dod svētību Romas Pāvests. Tādēļ no piektdienas līdz Lieldienu svētdienai zvani neskan.

No Vatikāna tie atgriežas ar šokolādi bērniem, kuri labi uzvedušies.

 

Bezjē pilsētā ir sava īpaša Lieldienu tradīcija. Pirmdien pēc Lieldienām četrdesmit pavāri gatavo milzīgu omleti no 15 tūkstošiem olu uz speciālas pannas.

 

Austrijā Lieldienās cep divus saldus pīrāgus. Viens no tiem ir salda bulciņa ar krusta attēlu.

 

Cits pīrāgs saucas "Lieldienu jēriņš", un to patiešām cep jēra formā.

 

Vācijā daudzkrāsainas krāsotas olas iekarina kokos. Sanāk ļoti skaisti.

 

Cita vācu Lieldienu tradīcija ir ne mazāk skaista, taču daudz bīstamāka. Lielu koka riteni piebāž ar salmiem, aizdedzina un ripina lejā no pakalna. Tiek uzskatīts, ka, ja riepa noripos taisni, tad gaidāma laba raža.

 

Itālijas dienvidos gavēņa laikā ielas rotā ar raganu izbāzeņiem. Lieldienu svētdienā tos aizdedzina, lai aizdzītu ļaunos garus.

 

Sicīlijas Palermo pilsētā Lieldienu svētdienā rīko "velnu balli" – cilvēki tērpušies sarkanā un dzeltenā skraida pa pilsētu un uzmācas garāmgājējiem, kamēr tie neatpirksies ar ēdienu vai naudu.

 

Norvēģi svin Lieldienas ar asiņainu detektīvu lasīšanu. Skandināvija ir slavena ar savu drūmo detektīvu prozu, taču Norvēģijā kriminālajiem romāniem, ko lasa tieši Lieldienās, pastāv pat speciāls nosaukums – påskekrim. Pērn pirms Lieldienām detektīvi sastādīja 55% no visām Norvēģijā pārdotajām grāmatām.

 

Nesagatavots cilvēks, kurš nokļuvis Spānijā Lieldienu nedēļas laikā, var ne pa jokam nobīties. Patiesībā cilvēki ar asām konusveida cepurēm nav vietējais Kukluksklans, tie ir nazarenos – reliģisko brālību locekļi, un viņu nolūki ir miermīlīgi.

 

Tradicionāls Lieldienu saldums – pestiños, cepta mīkla pārklāta ar medus glazūru vai sīrupu.

 

Šveicieši Lieldienās cep īpašu pīto maizi.

 

Savukārt desertā saldas kūkas ar rīsu vai mannas pildījumu.

 

29
Pēc temata
Sniegs un aukstums: sinoptiķi pastāstījuši par laikapstākļiem Lieldienās
Kā Lieldienas svin pasaulē
Nav fotogrāfijas – nav svētku: latviešu Lieldienas Instagram
Lieldienu dāvanas no bišu vaska