Eiropas ceļi un tilti tiks pielāgoti NATO tankiem
(atjaunots 17:21 30.03.2018)
Baltijas valstu transporta infrastruktūras analīze parādījusi, ka lielu gabarītu militārā tehnika neizbrauks pa vietējiem ceļiem un tiltiem.RĪGA, 30. marts – Sputnik. Eiropas Savienība grasās atvieglot karavīru un militārās tehnikas pārvietošanu starp atsevišķām dalībvalstīm, teikts Eiropas Komisijas plānā. Līdz ar šo mērķi plānots vienkāršot robežu šķērsošanas formalitātes un iekārtot ceļus, tiltus un dzelzceļus tanku un citas smagās tehnikas pārvietošanai.
2017. gadā, Igaunijas prezidentūras laikā ES, tika veikta Ziemeļjūras un Baltijas transporta koridora valstu (Nīderlande, Beļģija, Vācija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija) transporta infrastruktūras analīze. Tā parādīja, ka daudzi militārās tehnikas veidi īpaši lielā svara un lielo gabarītu dēļ nevar tikt transportēti pa šo valstu tiltiem un dzelzceļiem.
Tāpat analīze parādīja, ka pastāv dubultā pielietojuma (militārā un civilā) infrastruktūras izveidošanas iespējas, iekļaujot multimodālās platformas, kuras ļauj ātri pārvietot tehniku no ostām un lidostām līdz dzelzceļiem, terminālu ietilpīguma un palielināt pieļaujamos dzelzceļu kravu gabarītus.
Līdz 2019. gada beigām jāpārbauda ES ceļi, tilti un dzelzceļi militārās tehnikas transportēšanas spējai. Balstoties uz veikto analīzi tiks izlemts, kādiem transporta tīkla posmiem ES ir nepieciešama steidzama renovācija.
Sākot ar 2020. gadu, papildu līdzekļi renovācijai tiks piešķirti no Eiropas Savienības budžeta.
Pērnā gada NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par nebijušu militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, aizbildinoties ar Krievijas iztēloto agresiju. Latvijā dislocēti vairāk nekā tūkstoš karavīri no Albānijas, Itālijas, Kanādas un citām valstīm.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas saasināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO ir labi informēta par to, ka Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonus Krievijas robežu tuvumā.
Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".
Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.
Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.
"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.
Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.
Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.
Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.
"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.
Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.
Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.
Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.
Tagi: