Eiropas ceļi un tilti tiks pielāgoti NATO tankiem

RĪGA, 30. marts – Sputnik. Eiropas Savienība grasās atvieglot karavīru un militārās tehnikas pārvietošanu starp atsevišķām dalībvalstīm, teikts Eiropas Komisijas plānā. Līdz ar šo mērķi plānots vienkāršot robežu šķērsošanas formalitātes un iekārtot ceļus, tiltus un dzelzceļus tanku un citas smagās tehnikas pārvietošanai.

© CC0 / Robert Sullivan / RQ-4 "Global Hawk"

Vērienīgu militāro mācību gaidās Latvija iepērk bezpilota lidaparātus

2017. gadā, Igaunijas prezidentūras laikā ES, tika veikta Ziemeļjūras un Baltijas transporta koridora valstu (Nīderlande, Beļģija, Vācija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija) transporta infrastruktūras analīze. Tā parādīja, ka daudzi militārās tehnikas veidi īpaši lielā svara un lielo gabarītu dēļ nevar tikt transportēti pa šo valstu tiltiem un dzelzceļiem.

Tāpat analīze parādīja, ka pastāv dubultā pielietojuma (militārā un civilā) infrastruktūras izveidošanas iespējas, iekļaujot multimodālās platformas, kuras ļauj ātri pārvietot tehniku no ostām un lidostām līdz dzelzceļiem, terminālu ietilpīguma un palielināt pieļaujamos dzelzceļu kravu gabarītus.

Līdz 2019. gada beigām jāpārbauda ES ceļi, tilti un dzelzceļi militārās tehnikas transportēšanas spējai. Balstoties uz veikto analīzi tiks izlemts, kādiem transporta tīkla posmiem ES ir nepieciešama steidzama renovācija.

Sākot ar 2020. gadu, papildu līdzekļi renovācijai tiks piešķirti no Eiropas Savienības budžeta.

Sputnik

Situācija ir šausmīga: Eiropa vērtē militāra konflikta risku ar Krieviju

Pērnā gada NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par nebijušu militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, aizbildinoties ar Krievijas iztēloto agresiju. Latvijā dislocēti vairāk nekā tūkstoš karavīri no Albānijas, Itālijas, Kanādas un citām valstīm.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas saasināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO ir labi informēta par to, ka Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonus Krievijas robežu tuvumā.