RĪGA, 30. marts – Sputnik. Eiropas Savienība grasās atvieglot karavīru un militārās tehnikas pārvietošanu starp atsevišķām dalībvalstīm, teikts Eiropas Komisijas plānā. Līdz ar šo mērķi plānots vienkāršot robežu šķērsošanas formalitātes un iekārtot ceļus, tiltus un dzelzceļus tanku un citas smagās tehnikas pārvietošanai.
2017. gadā, Igaunijas prezidentūras laikā ES, tika veikta Ziemeļjūras un Baltijas transporta koridora valstu (Nīderlande, Beļģija, Vācija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija) transporta infrastruktūras analīze. Tā parādīja, ka daudzi militārās tehnikas veidi īpaši lielā svara un lielo gabarītu dēļ nevar tikt transportēti pa šo valstu tiltiem un dzelzceļiem.
Tāpat analīze parādīja, ka pastāv dubultā pielietojuma (militārā un civilā) infrastruktūras izveidošanas iespējas, iekļaujot multimodālās platformas, kuras ļauj ātri pārvietot tehniku no ostām un lidostām līdz dzelzceļiem, terminālu ietilpīguma un palielināt pieļaujamos dzelzceļu kravu gabarītus.
Līdz 2019. gada beigām jāpārbauda ES ceļi, tilti un dzelzceļi militārās tehnikas transportēšanas spējai. Balstoties uz veikto analīzi tiks izlemts, kādiem transporta tīkla posmiem ES ir nepieciešama steidzama renovācija.
Sākot ar 2020. gadu, papildu līdzekļi renovācijai tiks piešķirti no Eiropas Savienības budžeta.
Pērnā gada NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par nebijušu militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, aizbildinoties ar Krievijas iztēloto agresiju. Latvijā dislocēti vairāk nekā tūkstoš karavīri no Albānijas, Itālijas, Kanādas un citām valstīm.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas saasināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO ir labi informēta par to, ka Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonus Krievijas robežu tuvumā.
RĪGA, 8. marts — Sputnik. Dienvidkalifornijas Universitātes zinātnieki noskaidroja, ka daži cilvēki var slimot ar koronavīrusu ļoti ilgi, jo novājinātas imunitātes dēļ viņu organisms nespēs veidot antivielas, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz pētījumu medRxiv portālā.
Pētījuma autori izanalizējuši trīs cilvēku datus — divu bērnu vecumā līdz pieciem gadiem un vīrieša vecumā no 20 līdz 25 gadiem — kuri cieš no leikēmijas un bija inficēti ar Covid-19. Tika konstatēts, ka vīrusa pēdas palikušas pacientu organismā 162 dienu laikā kopš inficēšanās brīža.
Zinātnieki secināja, ka cilvēki ar novājinātu imunitāti nespēj pretoties koronavīrusam. Turklāt pētījuma dalībnieku organismos tika atrastas mutācijas, daļa no kurām var "palīdzēt" vīrusam paslēpties no imūnsistēmas.
Sakarā ar pētījuma rezultātiem, amerikāņu zinātnieki aicina pārskatīt infekcijas kontroles pasākumus pacientu ar novājinātu imunitāti kopšanai. Pēc speciālistu domām, šādiem pacientiem pastāvīgi jānovēro vīrusa iespējamās mutācijas organismā.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.
Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.
Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.
Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.
Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.
Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.
Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.
Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.
Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.
RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.
Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.
2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.
Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.
2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.
Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.