Polijā tika parakstīta vienošanās par ASV PGA Patriot sistēmu piegādi

Polija plāno izvietot nopirktos ZRK Patriot pie Krievijas robežas

67
(atjaunots 10:13 29.03.2018)
Visas ASV iegādātās raķešu iekārtas tiks nodotas Polijas nacionālajai pretraķešu aizsardzības sistēmai "Visla".

RĪGA, 29. marts — Sputnik. Pie Krievijas rietumu robežām turpinās NATO bruņutehnikas, raķešu sistēmu un dzīvā spēka aktīva koncentrācija, vēsta Sputnik Igaunija.

Polijas Nacionālās aizsardzības ministrijas preses dienests informēja, ka trešdien, 28. martā Varšavā aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks parakstījis vienošanos par ASV PGA sistēmu Patriot piegādēm valstij. Plānots, ka pirmajā partijā tiks piegādātas 16 starta iekārtas, četras radiolokācijas stacijas un 208 raķetes.

"Par PGA Patriot un tās kontroles sistēmu mēs samaksāsim 4 miljardus 750 miljonus dolāru. Tā ir laba cena," – darījumu komentēja ministrs.

"Polija būs drošāka, tāpēc stiprāka," – apgalvoja ASV vēstnieks Polijā Pols Džonss, kurš piedalījās līguma parakstīšanas ceremonijā.

Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda apgalvoja, ka līdz ar ASV PGA sistēmu Patriot iegādi Polija pievienojas "elitārām valstīm". "Tā ir absolūti jauna lappuse Polijas vēsturē un it īpaši Polijas armijas vēsturē," – viņš uzskata.

2018. gada aprīlī Polijas bruņoti spēki saņems no amerikāņiem radaru, kā arī vēl lielāku skaitu raķešu. ZRK Patriot nonāks Polijā tikai 2022. gadā. ASV iegādātais raķešu bruņojums tiks dislocēts Krievijas robežas tuvumā Polijā veidojamās nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas "Visla" ietvaros.

Dīvaina sakritība

Jāpiebilst, ka reiz īpašvārdu "Visla" Hitlers izmantoja karaspēku grupas nosaukumam, kas tika sapulcēts Berlīnes aizsardzībai 1945. gada janvārī. To komandēja SS reihsfīrers Heinrihs Himlers. Armiju grupu "Visla" sakāva padomju armija, un tās atliekas padevās gūstā 1945. gada maija sākumā.

2017. gada jūlijā ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes laikā Varšavā Polijas Nacionālās aizsardzības ministrija un ASV Aizsardzības ministrija parakstīja vienošanos par kompleksu Patriot piegādi Varšavai. Pirmajā posmā – 2021.-2022. gg. – Polija saņems divas baterijas Patriot ar raķetēm PAC-3 MSE un kontroles un sakaru elementiem IBCS.

2017. gada augustā darījums par ASV PGA sistēmu piegādi Polijai gandrīz tika lauzts. Polijas Nacionālās aizsardzības ministrija piedraudēja ASV lauzt līgumu par Patriot piegādi, ja ASV nenodos Varšavai tehnoloģijas, kas ļaus poļiem pašiem ražot raķetes.

Polijas NAM pieprasīja vispirms nodot kompleksās kontroles sistēmas IBCS, radaru sistēmas PAC-3 un starta iekārtu tehnoloģijas elementus. Vēlāk bija plānots saskaņot slepenās informācijas nodošanas noteikumus, kas ļaus Polijā radīt raķešu SkyCeptor un radaru uz gallija nitrīda bāzes ražotni.

67
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Daļa Grībauskaite vēlas atstāt Lietuvā amerikāņu Patriot
Krievijas AM: NATO plāno karaspēka ātrāku pārvešanu pie Krievijas robežām
ASV izvietojušas Lietuvā zenītraķešu kompleksu Patriot
Maijā un jūnijā Latvijā notiks vērienīgas NATO mācības
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

22
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

22
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

19
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

19
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

0
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi