Krievijas PGA vienību karavīri mācību laikā

"Amerikāņu pīrāgs" pret "Poseidonu". ASV mērojas ar Krieviju armiju apmēros

128
(atjaunots 15:58 28.03.2018)
Amerikāņu eksperti lēš, kuras valsts armija ir stiprāka, un raugās nākotnē – kā situācija mainīsies līdz 2030. gadam. Slēdzieni ir visai daudzšķautņaini.

RĪGA, 28. marts – Sputnik. ASV mediji uzskata, ka tuvāko desmit gadu laikā Krievijas armija atpaliks no amerikāņiem ekipējuma ziņā, vēsta Sputnik radio komentētāja Marija Baļabina materiālā RIA Novosti, atsaucoties uz The National Interest publicētu rakstu, kura autors cenšas iztēloties situāciju 2030. gadā.

Netālā nākotnē, pēc The National Interest militāro ekspertu domām, pjedestālā ir piecas pakāpes, ko ieņem Indija, Francija, Krievija, ASV un Ķīna. Un neļaujiet sevi maldināt spēcīgāko lielvalstu uzskaitījuma secībai – līdera vieta, protams, ir atdota Savienotajām Valstīm. Amerikāņu armija rakstā nodēvēta par "zelta standartu". Raksta autori uzskata, ka šis statuss saglabājas vismaz kopš 1991. gada un līdz 2030. gadam tas noteikti saglabāsies. ASV sauszemes armijai taču ir tik plaša kauju pieredze! Turklāt armijai ir piekļuve militāro inovāciju "pīrāgam", ko tā dala ar jūras un gaisa floti, un pīrāgs ir ļoti liels, apgalvo autors.

Toties Krievijai, pēc viņa domām, piekļuve rietumu tehnoloģijām ir liegta, tāpēc, Krievijas armija zaudēs pozīcijas, lai arī joprojām būšot biedējoša.

Varbūt nemaz nav tik slikti, ka mums (Krievijai – tulk. piez.) nav piekļuves "amerikāņu pīrāgam"? Mums ir sava pārsteigumu lādīte, no kuras parādās "Peresvet", "Poseidon" un "Burevestņik" (Krievijas jaunais bruņojums, par ko valsts prezidents informēja vēstījumā Federālajai sapulcei – red.), — tiem, kuri uzskata, ka ar "Kinžal", "Sarmat" un "Avangard" spēcīgai armijai pamaz.

Tiesa, amerikāņu eksperti nelolo ilūzijas. Viņi dāvā sev iespēju atkāpties (kurš paturēs prātā tādus rakstus līdz 2030. gadam?), viņi tomēr atzīst, ka 90. gadu parauga Krievijas armija un pašreizējie bruņotie spēki ir absolūti atšķirīgas parādības.

Jāpiebilst, ka raksta autors neņem vērā apsvērumu, ka, pēc viņa paša vērtējuma, ASV sabiedroto lokā spēcīga armija būs tikai Francijai. Savukārt Krievija negaidītā situācijā var cerēt uz Ķīnas atbalstu, kurai, kā uzskata materiāla autors, gan ir pamaz pieredzes, toties papilnam dzīvā spēka.

Tiesa, gribētos cerēt, ka mūsu armiju spēku arī 2030. gadā vērtēs tikai eksperti.

128
Pēc temata
ASV ģenerālis: mūsu zemūdenes var iznīcināt Krieviju
Krievijas bruņoto spēku pārstāve izgājusi cauri ugunij un sprādzieniem jaunā ekipējumā
ASV Valsts departaments apstiprinājis Javelin pārdošanu Ukrainai
Putins uzrunā Federālajai sapulcei informē par jauno bruņojumu ar atomenerģijas dzinējiem
ASV modernizē aviācijas bāzes Eiropā: cik naudas saņems Latvija
"Tas vairs nav dzērājs ringa stūrī": Dānijā novērtēts Krievijas jaunais bruņojums
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

3
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

3
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

39
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

39
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19