Porton Down

Mīklainās nāves Solsberijā: kas slēpjas laboratorijā Porton Down

184
(atjaunots 12:49 20.03.2018)
Par to, kas saista Krievijas izlūkdienesta bijušā virsnieka saindēšanu, Solsberiju un lielāko ķīmisko ieroču noliktavu Eiropā, lasiet Sputnik materiālā.

Lielbritānijas pilsētiņā Solsberijā, kur saindēts Krievijas izlūkdienesta bijušais virsnieks Sergejs Skripaļs, iepriekš nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā cits pārbēdzējs no Krievijas – Vladimirs Pasečņiks, raksta Sputnik Baltkrievija.

Abus gadījumus saista netālā laboratorija armijas bāzē Porton Down, kas izpelnījusies ļaunu slavu. Lielbritānija piešķirs 48 miljonus sterliņu mārciņu (67,1 miljonu dolāru) Centram aizsardzībai no ķīmiskajiem ieročiem, informēja valsts aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons. Centrs atradīsies pašreizējās Zinātniski tehnisko aizsardzības pētījumu laboratorijas (DSTL) teritorijā.

Дорожный указатель на Лабораторию научно-технических оборонных исследований (DSTL) на территории оборонного исследовательского парка Портон-Даун
© REUTERS / Toby Melville
Rādītājs uz zinātniski tehnisko aizsardzības pētījumu laboratoriju (DSTL) armijas bāzē Porton Down

Tā ir militāra iestāde, kas atrodas aizsardzības pētījumu parka Porton Down teritorijā netālu no Solsberijas pilsētas, kur dzīvoja bijušais GIP virsnieks Sergejs Skripaļs. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja apsūdzēja Krieviju par saikni ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu un paziņoja, ka atentātam izmantota ķīmiskā viela "Novičok".

"Tā ir Krievijā, aukstā kara laikā izstrādāta nervu paralītiska viela, tikai Krievija zināja, kā izstrādāt šī tipa vielu," – apgalvoja arī ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Superslepenā Porton Down

Viela, ar ko saindēts Skripaļs un viņa meita, tika nosūtīta analīzei DSTL ekspertiem. Superslepenais komplekss Porton Down tika izveidots Portona ciemā Pirmā pasaules kara gados.

Король Георг V во время посещения Лаборатории научно-технических оборонных исследований (DSTL) в 1918 году
© PUBLIC DOMAIN. САЙТ ПРАВИТЕЛЬСТВА ВЕЛИКОБРИТАНИИ
Karalis Georgs V DSTL apmeklējuma laikā 1918. gadā

Tā pastāvēšanas laikā vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku piedalījās plašos eksperimentos, kuros tika izmēģinātas indīgās gāzes, mēra un Sibīrijas mēra ierosinātāji, kā arī narkotiskas vielas.

Citiem vārdiem sakot, tikai 12 kilometru attālumā no tagad jau visā pasaulē pazīstamās Solsberijas pilsētiņas atrodas viena no lielākajām noliktavām Rietumeiropā, kurā glabājas nervu paralītiskās gāzes.

Simt gadus ilgi eksperimenti ar cilvēkiem

50. gadu vidū Porton Down tika pārbaudīta gāze VX. Tā pieder pie tās pašas klases fosfororganisko kaujas indīgo vielu klases, pie kuras pieskaitīta "Novičok", kas pasludināta par Skripaļa saindēšanās iemeslu. Vēl vairāk, tā kļuvusi par veselas indīgo vielu klases "pirmtēvu" (pie tām pieder arī "Novičok").

Porton Down speciālisti vairākkārt bija iejaukti eksperimentos, kuros tostarp tika izmantoti arī apkaimē dzīvojošie civiliedzīvotāji. Lielākā daļa brīvprātīgo (50.-60. gados viņu skaits sasniedza aptuveni 16 tūkstošus) neko nezināja par Porton Down. Daudzi ticēja, ka ar viņu palīdzību pārbaudīs gripas vakcīnu.

Сотрудники по время эксперимента в Porton Down
© Фото University of Kent
Darbinieki eksperimenta laikā Porton Down

20 gadus vecais aviomehāniķis Ronalds Medisons piekrita eksperimentam, lai uz dažām dienām aizmirstu armijas disciplīnu un apciemotu līgavu, kura mita netālu no Portonas. Zinātnieks pastāstīja Medisonam un citiem, ka tiks pētīta ķīmisku vielu ietekme uz apģērbu, un viņi var just "vieglu nespēku", stāstīja spāņu izdevums El País.

1953. gada 6. maijā Medisons un pieci citi brīvprātīgie gāzmaskās iegāja eksperimentu kamerā. Viņi nezināja, ka tiks pakļauti 200 mg tīra zarīna. 20 minūtes vēlāk Medisons nokrita uz grīdas. Viņš tika nogādāts kompleksa hospitālī, taču tajā pašā dienā jaunais kareivis gāja bojā.

Авиамеханик Рональд Мэддисон согласился на эксперимент в Porton Down
© AP Photo /
Aviomehāniķis Ronalds Medisons piekritis piedalīties eksperimentā Porton Down

"Ar manipulāciju palīdzību, kurās piedalījās Aizsardzības ministrijas augstākās aprindas, Medisona radiem un draugiem iestāstīja, ka viņš miris akūtas pneimonijas rezultātā, kuras norisi saasinājis eksperiments," – teikts rakstā.

No 1946. līdz 1976. gadam zinātnieki no Porton Down veica 750 eksperimentus zem atklātas debess, turklāt daudzus no tiem – britu kolonijās. Pieci eksperimenti tika veikti jūrā, pielietojot Sibīrijas mēra vai buboņu mēra ierosinātājus.

1964. gadā mācībās Portonas apkaimē (Viltšīras grāfise Lielbritānijā) netālu no Stounhendža 16 britu JKS karavīri sāka uzvesties dīvaini, vēsta El País. "Vieni izgāja atklātā laukā, zem pretinieka uguns, citi baroja iedomātus putnus, daži skraidīja pa pakalniem vai rāpās kokos, tēlodami pērtiķus," – raksta žurnālists Migels Anhels Kriado. Slepenā ziņojumā tika izdarīts secinājums, ka jūras kājnieki "vairs nespēja izpildīt jebkādas pavēles". Ne komandieriem, ne kareivjiem nebija ne jausmas, ka pirms tam viņi saņēma LSD.

Tas bija tikai viens no tūkstošiem eksperimentu ar cilvēkiem, ko veica britu un amerikāņu karavīri, izstrādājot ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus.

Ne tikai brīvprātīgie vien

Oficiāli Lielbritānija jau 1989. gadā atteicās no nervu paralītisko gāzu izstrādes. Taču 90. gados un XXI gs. sākumā valstī mīklaini gāja bojā zinātnieki, kuri strādāja aizsardzības sfērā.

2003. gadā nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā kara pētnieciskās bāzes darbinieks doktors Deivids Kellijs. Viņa līķis tika atrasts mežā netālu no Portonas. Tam līdzās atradās pretsāpju tablešu paciņa un nazis. Labajā delmā bija naža ievainojums. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka zinātnieks noasiņojis. Taču 90. gadu beigās Kellijs pieņēma bahāismu, bet šī reliģija aizliedz pašnāvību.

Divus gadus pirms Deivida Kellija nāves Kalifornijā nošāvās viņa kolēģis – amerikāņu zinātnieks Larijs Fords. Doktora Kellija pēcnieks Pols Normans 2004. gadā gāja bojā privātas lidmašīnas katastrofā. Kopumā dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši 11 Porton Down līdzstrādnieki.

Pārbēdzēja nāve

Taču viens gadījums nepārprotami izceļas starp pārējiem – runa ir par pārbēdzēju, kurš pat labāk zināms nekā Skripaļs. Ģenerālmajors Vladimirs Pasečņiks, mikrobiologs un Aizsardzības ministrijas darbinieks, 80. gados bija Ļeņingradas Īpaši tīru biopreparātu institūta direktors. Viņš aizbēga uz Lielbritāniju 1989. gadā. Viņš paziņoja Londonai par plašajām slepenajām bakterioloģisko ieroču izstrādēm PSRS. Doktors Kellijs piedalījās viņa nopratināšanā, un pastāstīja britu izlūkdienestam MI6 par Pasečņika pētījumiem. Rezultātā pārbēdzējs tika savervēts.

Tāpat kā Skripaļs, viņš apmetās uz dzīvi Solsberijā. Kellijs bieži apmeklēja Pasečņiku un veda viņu uz Porton Down, kur ieeja ir kategoriski aizliegta visiem, kuri nav parakstījuši atbilstošus dokumentus par noslēpuma neizpaušanu. 2001. gada 21. novembrī Vladimirs Pasečņiks tika atrasts miris savās mājās. Oficiālais nāves iemesls – insults. Taču, tāpat kā gadījumā ar Skripaļu, tā drīzāk atgādina eksperimentu, ko rūpīgi kontrolēja britu specdienesti.

Izlūki tā nerīkojas

Bijušā kara izlūka Skripaļa slepkavības mēģinājums 4. martā Solsberijā neatgādina specdienestu darbu, portālam Sputnik Igaunija pastāstīja atvaļinātais padomju kara izlūkošanas darbinieks Villems Roda. Kara izlūkdienesti nekad neizmanto nekādas eksotiskas indes vai radioaktīvās vielas, lai slepus likvidētu ienaidniekus, ir pārliecināts Roda. Arī "Novičok" nekad nav izmantots slepenām operācijām – tas neatbilst militārās izlūkošanas prasībām. Visu lielo valstu specdienestiem ir daudz ērtāki un gandrīz neidentificējami līdzekļi ienaidnieku likvidēšanai.

Starp citu, Skripaļa lietā netieši iejaukta arī Igaunija. Šeit Lielbritānijas vēstniecībā pirmā sekretāra posteni ieņēma britu izlūks Pablo Millers, kurš savervēja GIP pulkvedi. Atvaļinātais Millers apmetās tajā pašā Solsberijā, kur notika uzbrukums Skripaļam.

184
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Nomierinājušies: Londona gatava sadarboties ar Krieviju "Skripaļa lietā"
Lielbritānija apsolījusi nodot OPCW "Skripaļa lietas" materiālus
Latvija nosodīja Sergeja Skripaļa noindēšanu un atbalstīja Lielbritāniju
Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju par uzbrukumu Sergejam Skripaļam
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

2
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

2
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

9
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

9
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis