Porton Down

Mīklainās nāves Solsberijā: kas slēpjas laboratorijā Porton Down

192
(atjaunots 12:49 20.03.2018)
Par to, kas saista Krievijas izlūkdienesta bijušā virsnieka saindēšanu, Solsberiju un lielāko ķīmisko ieroču noliktavu Eiropā, lasiet Sputnik materiālā.

Lielbritānijas pilsētiņā Solsberijā, kur saindēts Krievijas izlūkdienesta bijušais virsnieks Sergejs Skripaļs, iepriekš nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā cits pārbēdzējs no Krievijas – Vladimirs Pasečņiks, raksta Sputnik Baltkrievija.

Abus gadījumus saista netālā laboratorija armijas bāzē Porton Down, kas izpelnījusies ļaunu slavu. Lielbritānija piešķirs 48 miljonus sterliņu mārciņu (67,1 miljonu dolāru) Centram aizsardzībai no ķīmiskajiem ieročiem, informēja valsts aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons. Centrs atradīsies pašreizējās Zinātniski tehnisko aizsardzības pētījumu laboratorijas (DSTL) teritorijā.

Дорожный указатель на Лабораторию научно-технических оборонных исследований (DSTL) на территории оборонного исследовательского парка Портон-Даун
© REUTERS / Toby Melville
Rādītājs uz zinātniski tehnisko aizsardzības pētījumu laboratoriju (DSTL) armijas bāzē Porton Down

Tā ir militāra iestāde, kas atrodas aizsardzības pētījumu parka Porton Down teritorijā netālu no Solsberijas pilsētas, kur dzīvoja bijušais GIP virsnieks Sergejs Skripaļs. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja apsūdzēja Krieviju par saikni ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu un paziņoja, ka atentātam izmantota ķīmiskā viela "Novičok".

"Tā ir Krievijā, aukstā kara laikā izstrādāta nervu paralītiska viela, tikai Krievija zināja, kā izstrādāt šī tipa vielu," – apgalvoja arī ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Superslepenā Porton Down

Viela, ar ko saindēts Skripaļs un viņa meita, tika nosūtīta analīzei DSTL ekspertiem. Superslepenais komplekss Porton Down tika izveidots Portona ciemā Pirmā pasaules kara gados.

Король Георг V во время посещения Лаборатории научно-технических оборонных исследований (DSTL) в 1918 году
© PUBLIC DOMAIN. САЙТ ПРАВИТЕЛЬСТВА ВЕЛИКОБРИТАНИИ
Karalis Georgs V DSTL apmeklējuma laikā 1918. gadā

Tā pastāvēšanas laikā vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku piedalījās plašos eksperimentos, kuros tika izmēģinātas indīgās gāzes, mēra un Sibīrijas mēra ierosinātāji, kā arī narkotiskas vielas.

Citiem vārdiem sakot, tikai 12 kilometru attālumā no tagad jau visā pasaulē pazīstamās Solsberijas pilsētiņas atrodas viena no lielākajām noliktavām Rietumeiropā, kurā glabājas nervu paralītiskās gāzes.

Simt gadus ilgi eksperimenti ar cilvēkiem

50. gadu vidū Porton Down tika pārbaudīta gāze VX. Tā pieder pie tās pašas klases fosfororganisko kaujas indīgo vielu klases, pie kuras pieskaitīta "Novičok", kas pasludināta par Skripaļa saindēšanās iemeslu. Vēl vairāk, tā kļuvusi par veselas indīgo vielu klases "pirmtēvu" (pie tām pieder arī "Novičok").

Porton Down speciālisti vairākkārt bija iejaukti eksperimentos, kuros tostarp tika izmantoti arī apkaimē dzīvojošie civiliedzīvotāji. Lielākā daļa brīvprātīgo (50.-60. gados viņu skaits sasniedza aptuveni 16 tūkstošus) neko nezināja par Porton Down. Daudzi ticēja, ka ar viņu palīdzību pārbaudīs gripas vakcīnu.

Сотрудники по время эксперимента в Porton Down
© Фото University of Kent
Darbinieki eksperimenta laikā Porton Down

20 gadus vecais aviomehāniķis Ronalds Medisons piekrita eksperimentam, lai uz dažām dienām aizmirstu armijas disciplīnu un apciemotu līgavu, kura mita netālu no Portonas. Zinātnieks pastāstīja Medisonam un citiem, ka tiks pētīta ķīmisku vielu ietekme uz apģērbu, un viņi var just "vieglu nespēku", stāstīja spāņu izdevums El País.

1953. gada 6. maijā Medisons un pieci citi brīvprātīgie gāzmaskās iegāja eksperimentu kamerā. Viņi nezināja, ka tiks pakļauti 200 mg tīra zarīna. 20 minūtes vēlāk Medisons nokrita uz grīdas. Viņš tika nogādāts kompleksa hospitālī, taču tajā pašā dienā jaunais kareivis gāja bojā.

Авиамеханик Рональд Мэддисон согласился на эксперимент в Porton Down
© AP Photo
Aviomehāniķis Ronalds Medisons piekritis piedalīties eksperimentā Porton Down

"Ar manipulāciju palīdzību, kurās piedalījās Aizsardzības ministrijas augstākās aprindas, Medisona radiem un draugiem iestāstīja, ka viņš miris akūtas pneimonijas rezultātā, kuras norisi saasinājis eksperiments," – teikts rakstā.

No 1946. līdz 1976. gadam zinātnieki no Porton Down veica 750 eksperimentus zem atklātas debess, turklāt daudzus no tiem – britu kolonijās. Pieci eksperimenti tika veikti jūrā, pielietojot Sibīrijas mēra vai buboņu mēra ierosinātājus.

1964. gadā mācībās Portonas apkaimē (Viltšīras grāfise Lielbritānijā) netālu no Stounhendža 16 britu JKS karavīri sāka uzvesties dīvaini, vēsta El País. "Vieni izgāja atklātā laukā, zem pretinieka uguns, citi baroja iedomātus putnus, daži skraidīja pa pakalniem vai rāpās kokos, tēlodami pērtiķus," – raksta žurnālists Migels Anhels Kriado. Slepenā ziņojumā tika izdarīts secinājums, ka jūras kājnieki "vairs nespēja izpildīt jebkādas pavēles". Ne komandieriem, ne kareivjiem nebija ne jausmas, ka pirms tam viņi saņēma LSD.

Tas bija tikai viens no tūkstošiem eksperimentu ar cilvēkiem, ko veica britu un amerikāņu karavīri, izstrādājot ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus.

Ne tikai brīvprātīgie vien

Oficiāli Lielbritānija jau 1989. gadā atteicās no nervu paralītisko gāzu izstrādes. Taču 90. gados un XXI gs. sākumā valstī mīklaini gāja bojā zinātnieki, kuri strādāja aizsardzības sfērā.

2003. gadā nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā kara pētnieciskās bāzes darbinieks doktors Deivids Kellijs. Viņa līķis tika atrasts mežā netālu no Portonas. Tam līdzās atradās pretsāpju tablešu paciņa un nazis. Labajā delmā bija naža ievainojums. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka zinātnieks noasiņojis. Taču 90. gadu beigās Kellijs pieņēma bahāismu, bet šī reliģija aizliedz pašnāvību.

Divus gadus pirms Deivida Kellija nāves Kalifornijā nošāvās viņa kolēģis – amerikāņu zinātnieks Larijs Fords. Doktora Kellija pēcnieks Pols Normans 2004. gadā gāja bojā privātas lidmašīnas katastrofā. Kopumā dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši 11 Porton Down līdzstrādnieki.

Pārbēdzēja nāve

Taču viens gadījums nepārprotami izceļas starp pārējiem – runa ir par pārbēdzēju, kurš pat labāk zināms nekā Skripaļs. Ģenerālmajors Vladimirs Pasečņiks, mikrobiologs un Aizsardzības ministrijas darbinieks, 80. gados bija Ļeņingradas Īpaši tīru biopreparātu institūta direktors. Viņš aizbēga uz Lielbritāniju 1989. gadā. Viņš paziņoja Londonai par plašajām slepenajām bakterioloģisko ieroču izstrādēm PSRS. Doktors Kellijs piedalījās viņa nopratināšanā, un pastāstīja britu izlūkdienestam MI6 par Pasečņika pētījumiem. Rezultātā pārbēdzējs tika savervēts.

Tāpat kā Skripaļs, viņš apmetās uz dzīvi Solsberijā. Kellijs bieži apmeklēja Pasečņiku un veda viņu uz Porton Down, kur ieeja ir kategoriski aizliegta visiem, kuri nav parakstījuši atbilstošus dokumentus par noslēpuma neizpaušanu. 2001. gada 21. novembrī Vladimirs Pasečņiks tika atrasts miris savās mājās. Oficiālais nāves iemesls – insults. Taču, tāpat kā gadījumā ar Skripaļu, tā drīzāk atgādina eksperimentu, ko rūpīgi kontrolēja britu specdienesti.

Izlūki tā nerīkojas

Bijušā kara izlūka Skripaļa slepkavības mēģinājums 4. martā Solsberijā neatgādina specdienestu darbu, portālam Sputnik Igaunija pastāstīja atvaļinātais padomju kara izlūkošanas darbinieks Villems Roda. Kara izlūkdienesti nekad neizmanto nekādas eksotiskas indes vai radioaktīvās vielas, lai slepus likvidētu ienaidniekus, ir pārliecināts Roda. Arī "Novičok" nekad nav izmantots slepenām operācijām – tas neatbilst militārās izlūkošanas prasībām. Visu lielo valstu specdienestiem ir daudz ērtāki un gandrīz neidentificējami līdzekļi ienaidnieku likvidēšanai.

Starp citu, Skripaļa lietā netieši iejaukta arī Igaunija. Šeit Lielbritānijas vēstniecībā pirmā sekretāra posteni ieņēma britu izlūks Pablo Millers, kurš savervēja GIP pulkvedi. Atvaļinātais Millers apmetās tajā pašā Solsberijā, kur notika uzbrukums Skripaļam.

192
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Nomierinājušies: Londona gatava sadarboties ar Krieviju "Skripaļa lietā"
Lielbritānija apsolījusi nodot OPCW "Skripaļa lietas" materiālus
Latvija nosodīja Sergeja Skripaļa noindēšanu un atbalstīja Lielbritāniju
Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju par uzbrukumu Sergejam Skripaļam
Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva

Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas

12
(atjaunots 16:27 28.11.2020)
Lielbritānijā stājusies spēkā obligātā pašizolācija atbraucējiem no Latvijas. Iespējams, no 15. decembra noteikumus varētu mazliet mīkstināt un saīsināt karantīnas termiņu, ja koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Lielbritānija ieviesusi obligāto pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas, stāsta Press.lv. Lēmums pieņemts, ņemot vērā nopietno epidemioloģisko situāciju Latvijā. Prasība stājusies spēkā 28. novembrī.

Atbraucējiem no Latvijas Lielbritānijā elektroniski jādeklarē sava dzīves vieta, kur viņi pavadīs karantīnu. Par pašizolācijas normu pārkāpumu Anglijas, Velsas un Ziemeļīrijas teritorijā paredzēts naudas sods.

No 2020. gada 15. decembra stāsies spēkā noteikumi, kas paredz iespējamu karantīnas mīkstināšanu, ja atbraucējs no Latvijas piecas dienas pēc atbraukšanas nodos Covid-19 testu, un tā rezultāts būs negatīvs.

Jāpiebilst, ka pašizolācija jāievēro arī Latvijā, atgriežoties vai ierodoties no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

12
Tagi:
karantīna, Latvija, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Divi tūkstoši Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā palikuši bez pasēm Covid-19 dēļ
Ūdele būrī, foto no arhīva

Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles

41
(atjaunots 13:34 28.11.2020)
Ar koronavīrusu inficētos dzīvniekus vajag tikai imunizēt – tā veterināri rīkojas daudzu infekciju gadījumā.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Koronavīrusa infekcija pirmo reizi fiksēta ūdeļu fermā Jonavas rajonā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Perēklis fiksēts pēc 169 dzīvnieku pēkšņas bojāejas. Paraugu pētījums apstiprināja, ka ūdeles inficētas ar Covid-19. Piedevām koronavīruss diagnosticēts fermas darbiniekam. Uzņēmums pieņēmis lēmumu iemidzināt apmēram 40 dzīvniekus un utilizēt to atliekas.

Medicīnas zinātņu doktors, imunologs, speciālists īpaši bīstamu infekciju jautājumā Vladislavs Žemčugovs sarunā ar Sputnik Latvija norādīja, ka kategoriski iebilst pret ūdeļu iznīcināšanu.

"Tas ir nehumāni. Ja ūdelēm diagnosticēts vīruss, ir bezjēdzīgi tās likvidēt. Vīruss izplatās tā, ka ir neiespējami to lokalizēt. Jārada speciāla vakcīna tamlīdzīgiem dzīvniekiem un jānodrošina to imunizācija. Tā veterinārijā rīkojas ar lielu skaitu infekciju," pastāstīja Žemčugovs.

Speciālists atgādināja, dzīvnieki fermā inficējušies ar koronavīrusu cilvēka dēļ.

"Tamlīdzīgos uzņēmumos, sākot no putnu fabrikām un beidzot ar ūdeļu fermām, ieviests pretepidēmijas režīms. Tā ir ārkārtīgi stingra karantīna, cilvēki ieiet uzņēmumā sterilā apģērbā, ievēro visus drošības pasākumus. Dzīvnieki inficējušies tāpēc, ka darbinieki nav ievērojuši stingro režīmu," paskaidroja imunologs.

Žemčugovs atgādināja, ka jau februārī izvirzīta hipotēze par to, ka pandēmijas procesā, kad starp cilvēkiem uzkrāsies spēcīgs imūnais slānis, vīruss būs spiests meklēt patvērumu dabā.

"Koronavīrusam dabā jāatrod jauns saimnieks, kura imunitāte viņu nenogalinās, un tad parādīsies jauna infekcija ar perēkļiem dabā. Acīmredzot, tieši tas pašlaik notiek. Vīruss meklē jaunus saimniekus, tas ir dabisks process, ko neviens neapturēs," piezīmēja Žemčugovs.

Iepriekš vēstīts, ka Dānijas varasiestādes nodomājušas iznīcināt vismaz 15 miljonus ūdeļu, kad audzētavās turēto dzīvnieku organismā tika konstatēts koronavīruss. Valda uzskats, ka ūdeles, iespējams, pārnēsā mutējušu koronavīrusu, kas vājina cilvēka organisma spēku izstrādāt antiķermenīšus, tātad iespējamas problēmas vakcinācijas laikā. Aizvadītajā nedēļā 284 fermas Dānijā nogalināja ar koronavīrusu inficētās ūdeles.


41
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā