Krievijas vēstniecība Latvijā

Trakāk nekā Snoudens: vācu izlūka ģimene vajāta visā Eiropā

66
(atjaunots 10:29 19.03.2018)
Par to, kā bundesvēra virsnieks Markuss Bergfelds saņēmis svešām acīm paredzētus slepenus dokumentus, kā pret viņu un viņa ģimeni sāktas medības visā Eiropā un vienīgais glābiņš izrādījies Krievijas vēstniecība Latvijā.

RĪGA, 19. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Bijušais izlūks no Vācijas lūdzis patvērumu Krievijā. Vācijas bruņoto spēku virsnieks Markuss Bergfelds, kurš vērsās pēc palīdzības Krievijas vēstniecībā Latvijā, dienesta laikā nodarbojās ar izlūkošanu, taču galu galā bija spiests slēpties un glābt ģimeni.

Krievijas vēstniecība Latvijā apstiprināja, ka Vācijas pilsoņi — Bergfeldu ģimene pieņemta konsulārajā nodaļā, saņemti visi nepieciešamie dokumenti, viņi informēti par patvēruma saņemšanas procedūru.

Latvijā Markusam un viņa sievai Soņai palīdzēja visdažādākie cilvēki, tostarp Neatkarīgo ekspertu asociācija, pie kuras vērsies tiesībsargs no Vācijas Harijs Murrejs. Viņš nodeva Sputnik Bergfelda dokumentus — iesniegumus Krievijas vēstniecībās, ko viņš vispirms iesniedza Spānijā, pēc tam arī Latvijā — pēdējā ES valstī bēgļu ceļā uz Austrumiem.

Vakar vakarā bēgļi atradās robežas punktā Terehovā. Stāsts par to, kā virsnieka Bergfelda ģimene nokļuvusi Latvijā, ir gatavs scenārijs filmai, kas varētu kļūt par trakāka nekā Olivera Stouna "Snoudens".

Uzzinājis vairāk nekā pienācies

Uz Krieviju Bergfelds ved kaut kādu "slepenu informāciju" kuras dēļ sākušies viņa briesmīgie piedzīvojumi.

Bergfelds pastāstīja, ka viņa dienests armijā bija slepens. Viņš dienēja ASV bāzēs Vācijā, kur atrodas kodolieroči. 2011. gadā Bergfelda rokās nokļuva slepeni dati, kas nebija paredzēti viņam. Par to, kādos apstākļos, kāpēc tā noticis un par kādiem dokumentiem ir runa, Bergfelds nevarēja atklāti stāstīt medijiem. Tomēr dokumentus viņš nolēmis saglabāt un nodos tos Krievijai.

Nav zināms, vai tā ir nejaušība, taču tūlīt pēc tam, kad Bergfelds uzzināja to, ko viņam nevajadzēja zināt, sākās viņa ģimenes problēmas.

Kopā ar sievu Soņu Edīti Bergfeldi un bērniem — Niko, Katarīnu, Mišelu, Leonu un Taironu viņš dzīvoja Alsfeldas pilsētā Vācijā. Bērni apmeklēja skolu un bērnudārzu, sieva strādāja privātajā sektorā.

Pēkšņi, jau nākamajā dienā pēc tam, kad Markuss uzzināja to, ko viņam nevajadzēja zināt, dzīvesbiedre tika atlaista no darba, par bērniem ieinteresējās Vācijas tiesu sistēmas darbinieki. Tai pieprasījumu nosūtīja viena no necilvēcīgākajām juvenālās justīcijas sistēmām Eiropā — Vācijas bērnu aizsardzības dienests Jugendamt.

Kā Vācija atriebās izlūkam

Bergfelda vecākajam dēlam Niko, kuram nekad nav bijušas nekādas veselības problēmas, ārsti pēkšņi regulārās apskates laikā skolā diagnosticēja hiperaktivitāti un noteica lielas devas spēcīga psihotropa preparāta "Metilfenidat" (to dēvē arī par ritalīnu). Jāpiebilst, ka tas aizliegts daudzās pasaules valstīs.

Vecāki pūlējās pretoties, taču nakts vidū policisti ar automātiem līdz ar Jugendamt darbiniekiem iebruka ģimenes mājās un aizveda visus bērnus. Pašu Bergfeldu, kurš centās aizstāvēt bērnus, policisti piekāva tuvinieku acu priekšā.

Drīz vien tiesa nolēma atņemt Markusam un Soņai vecāku tiesības. Pēc šī netaisnīgā lēmuma vecāki sāka organizēt mītiņus ar lozungiem "Atdodiet mūsu bērnus!", apvienojot citas ģimenes — Jugendamt upurus. Vienā no šīm akcijām nezināmas personas sāka apšaudi un ievainoja Soņu. Ārsti viņu izglāba, taču sieviete zaudēja daļu nieres. Par apšaudi atbildīgās personas, protams, netika atrastas. Pareizāk sakot, policisti šo lietu īpaši neizmeklēja.

Šajā laikā Bergfelda dēlam Taironam patversmē pasliktinājās iedzimtās problēmas ar sirdi. 16 gadus vecā Mišela mēģināja bēgt no bērnu nama (XXI gadsimta gestapo analogs), taču viņu uz ielas noķēra, izvaroja un atkal ieslodzīja.

Meitene vairākkārt mēģināja bēgt, un viņai izrakstīja spēcīgus psihotropos preparātus, vēlāk pat ievietoja psihiatriskajā slimnīcā. Šogad "saprātīgas" psihotropo preparātu pielietošanas dēļ aizsaulē aizgāja Niko.

"Ļoti bīstama ģimene"

Pašlaik no visiem Bergfelda bērniem tikai Katarīnai un Mišelai ir iespēja atgriezties ģimenē — pie vienas no vecmāmiņām. Taču bērni varēs nonākt mājās tikai pēc 18 gadu vecuma, bet pagaidām meitenēm iecelti aizbildņi.

Bergfelds, kurš, protams, sen atlaists no dienesta, ar sievu Soņu cīnījās visās iespējamās instancēs Vācijā, vēlāk nolēma pārcelties uz Maltu, jo dzimtenē viņam vairākkārt uzbrukuši. No Maltas viņi vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Maltā bijušais izlūks ar sievu organizēja patversmi bēgļiem no Vācijas, kuri cietuši juvenālās justīcijas rīcības dēļ. Pie viņiem vērsušās aptuveni 400 ģimenes — "bērnu aizsardzības" sistēmas upuri.

Bergfeldu patversme darbojās, pateicoties dažādu Eiropas humanitāro fondu atbalstam. Taču pēc zināma laika juvenālās sistēmas ierēdņi pieprasīja organizācijas slēgšanu: Vācija šajā lietā sadarbojās ar kolēģiem no Maltas. Vienā brīdī policija vienkārši likvidēja patversmi.

Apsūdzība, nolaupīšana un bēgšana

Markuss ar Soņu atgriezās dzimtenē, un brīnumainā kārtā viņiem izdevās atgūt Taironu un Leonu. Ģimene pārvācās uz Granādu Spānijā, taču arī tur juvenālā sistēma ģimeni neizlaida no acīm. Spānija no Vācijas regulāri saņēma pieprasījumus par bērnu likteni, kuri dzīvojot "ļoti bīstamā ģimenē" un viņus būtu ieteicams atkal nogādāt patversmē.

Pēc tam Markuss uzzināja, ka Vācijā viņiem izvirzīta apsūdzība par bērnu nolaupīšanu, un valsts pieprasījusi viņu izdošanu. Dzimtenē Markusu gaidīja cietumsods, bērnus — audžuvecāki. Kādu dienu Leonu un Taironu, kuri Granādā apmeklēja skolu, aizturēja policijas darbinieki un juvenālās sistēmas pārstāvji. Zēnus nogādāja bērnunamā, no turienes — atpakaļ Vācijā.

Nav iespējams aprakstīt, ko šajā laikā pārdzīvoja vecāki. Galu galā viņi nolēma bēgt no Eiropas. Turklāt Markuss Bergfelds "nejauši" no bijušajiem kolēģiem uzzināja, ka patiesībā visas problēmas radušās jau pieminēto slepeno dokumentu dēļ.

Cerība uz Krieviju

Galu galā Markuss ar dzīvesbiedri nolēma lūgt patvērumu vienīgajā valstī, kas varētu viņus aizsargāt — Krievijā. Vispirms Bergfeldi pūlējās to panākt Krievijas vēstniecībā Spānijā, taču neko panākt neizdevās. Tad laulātie draugi nolēma apvedceļiem bēgt austrumu virzienā. Tā viņi nokļuva Latvijā. No turienes Bergfeldi, pateicoties paziņām Eiropā un tiesībsargājošajām organizācjām, sazinājās ar Krievijas ĀM struktūrām, kas palīdzēja tikties ar vēstniecības darbiniekiem Latvijā.

"Lūdzu, palīdziet mums! Nepadzeniet mūs! Mūs vajā Vācijā, Spānijā un, bīstamies, jau visā Eiropas Savienībā. Domājams, mēs jau esam zaudējuši savus bērnus un tagad pamatoti bīstamies arī par savām dzīvībām. Mēs lūdzam politisko patvērumu Krievijā. Ticam, ka mūsu lūgumu nenoraidīs," — bija teikts vēstulē, ko Bergfelds nosūtīja Krievijas Ārlietu ministrijai un vēstniecībai.

Pagaidām būtu grūti pateikt, vai Markuss Bergfelds saņems patvērumu un bēgļa statusu Krievijā, taču zināms ir tas, ka svētdienas rītā Markuss un Soņa jau atradās Krievijas teritorijā — Terehovā. 

66
Pēc temata
Eduards Snoudens dod padomus, kā izvairīties no specdienestu uzmanības
Vācijas bundesvēra bijušā virsnieka ģimene palūgusi politisko patvērumu Krievijā