Ziemeļu straumes caurules

Eksperts: salā Latvija par Krievijas gāzi nežēlojās

47
(atjaunots 13:53 13.03.2018)
"Ziemeļu straumes 2" pretinieku skaits ir manāmi sarucis, Eiropa saprot, ka Krievijas gāze ir svarīga no enerģētiskās drošības viedokļa.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Polijas vēstule pret "Ziemeļu straumi 2" ir tikai iegansts izvest priekšplānā Krievijai naidīgus izteikumus. Iepriekš projekta pretinieku skaits bija daudz lielāks, taču visi saprot, cik svarīga Eiropai ir Krievijas gāze – bez tās būtu grūti pārciest neseno salu, telekanālam RT paziņoja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Grivačs.

Iepriekš Lietuvas, Latvijas un Polijas parlamentu vadītāji parakstīja vēstuli Eiropas valstu parlamentu vadītājiem par projektu "Ziemeļu straume 2". Politiķi norāda, ka projekts esot "politisks instruments", kura mērķis ir padarīt Eiropu atkarīgu no Krievijas gāzes.

"Lietuva, Latvija un Polija kopš paša sākuma iebilst pret "Ziemeļu straumi 2" un viņu politikas pamatos ir Krievijai naidīga līnija. Tas ir tikai viens no iemesliem, kā izvirzīt šo līniju priekšplānā.Runa ir par vēstuli no deputātiem, turklāt tādu valstu pārstāvjiem, kas nepiedalās projektā "Ziemeļu straume 2", kuras projekts nekādi neskar. Pirms zināma laika pret to iebilda daudz lielāks skaits ES valstu, savulaik bija desmit valstu vēstules," – teica Aleksejs Grivačs, komentējot vēstuli.

Eksperts uzsvēra, ka visi ļoti labi redz, cik svarīga ir Krievijas gāze no Eiropas enerģētiskās drošības viedokļa.

"Eiropa vienkārši nebūtu pārdzīvojusi šo salu bez Krievijas gāzes, tikai Krievijai izdevās piegādāt papildu apjomus, lai eiropieši relatīvi komfortabli "izietu cauri" divas nedēļas ilgajam salam februārī. Tie nav atsevišķi gadījumi, tas ir darbs, ko Krievijas gāzes nozare veic uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, tostarp arī Eiropas patērētāju interesēs," – paskaidroja Grivačs.

Eksperts piebilda, ka Krievijas gāze ir konkurētspējīga, un nekādi politiskie lozungi nepiespiedīs patērētāju atteikties no tās izmantošanas savai labklājībai.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu straumei". Vairākas Eiropas valstis un ASV iestājas pret jaunā gāzesvada celtniecību. Pēc viņu domām, projekts nesīs ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un varētu novest pie konkurences ierobežošanas.

Novembrī Eiropas Komisija piedāvāja ieviest grozījumus ES gāzes direktīvā, ar kuru palīdzību Trešās enerģētiskās paketes noteikumus būtu iespējams attiecināt uz jaunbūvējamiem gāzesvadu posmiem jūrā. Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās enerģētiskās paketes noteikumi, jo cauruļvads neies pa ES sauszemes daļu, bet pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju par vairākiem pamata principiem, kurus tā vēlētos piemērot šī gāzesvada darbībai.

Šo principu vidū ir gāzesvada funkcionēšanas caurspīdīgums, nediskriminējoša gāzes sūknēšanas tarifu noteikšana, trešo pušu iespējas sūknēt zilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.

Balsošana par grozījumiem Eiropas Savienības Gāzes direktīvā, kuri skar jūras gāzesvadu darbu, notiks Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komitejā (ITRE) 21. martā.

Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.

47
Temats:
Ziemeļu straume 2 (270)
Pēc temata
ASV joprojām sildās ar Krievijas gāzi
Latvijai nav vajadzīgi lieli gāzes apjomi – lielā rūpniecība valstī mirusi 90. gados
Inčukalnā beidzas gāze: Latvijā iespējams patēriņa ierobežojums
ASV atzina: SDG nav konkurents Krievijas gāzei Baltijā

Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana

8
(atjaunots 11:42 08.05.2021)
Vakcinācijas sertifikātu sistēmas testēšanā iesaistītas tikai atsevišķas ES dalībvalstis.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Eiropas Savienība gatavojas Covid-19 sertifikātu ieviešanai divos virzienos: līdz ar sarunām par likumdošanas saskaņošanu notiek darbs pie attiecīgās tehniskās sistēmas palaišanas. Tās ietvaros jau 10. maijā dažās valstīs startēs Covid-19 sertifikātu pilottestēšana, vēsta RIA Novosti.

"Es varu jums pateikt, ka līdz ar Eiropas Komisijas sarunām ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek tehniskais darbs, kura ietvaros jau pirmdien 19 valstīs sāksies sertifikātu sistēmas tehniskā pilottestēšana," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.

Tā kā tehniskajā testēšanā tiks iesaistītas divas trešdaļas Eiropas Savienības valstu, faktiskā sertifikātu palaišana neaizņems ilgu laiku un var tikt pabeigta jūnijā, paziņoja EK pārstāvis.

17. martā Eiropas Komisija iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas sertifikātu, kurā būs noradīta informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Pēc ES ieceres, šādi sertifikāti palīdzēs novērst diskrimināciju un ļaus paātrināt atgriešanos pie iedzīvotāju normālas pārvietošanās starp Eiropas Savienības valstīm.

EK priekšlikumam par Covid-19 vakcinēšanas sertifikātiem jābūt saskaņotam ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. 14. aprīlī digitālā Covid-sertifikāta projekts izgājis pirmo saskaņošanas posmu ES Padomē. Plānots, ka pēc ieviešanas sertifikāts darbosies visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Brisele apgalvo, ka sistēma būs atvērta savstarpējai atzīšanai pasaules līmenī.

8
Tagi:
koronavīruss, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

23
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

23
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?