Ziemeļu straumes caurules

Eksperts: salā Latvija par Krievijas gāzi nežēlojās

47
(atjaunots 13:53 13.03.2018)
"Ziemeļu straumes 2" pretinieku skaits ir manāmi sarucis, Eiropa saprot, ka Krievijas gāze ir svarīga no enerģētiskās drošības viedokļa.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Polijas vēstule pret "Ziemeļu straumi 2" ir tikai iegansts izvest priekšplānā Krievijai naidīgus izteikumus. Iepriekš projekta pretinieku skaits bija daudz lielāks, taču visi saprot, cik svarīga Eiropai ir Krievijas gāze – bez tās būtu grūti pārciest neseno salu, telekanālam RT paziņoja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Grivačs.

Iepriekš Lietuvas, Latvijas un Polijas parlamentu vadītāji parakstīja vēstuli Eiropas valstu parlamentu vadītājiem par projektu "Ziemeļu straume 2". Politiķi norāda, ka projekts esot "politisks instruments", kura mērķis ir padarīt Eiropu atkarīgu no Krievijas gāzes.

"Lietuva, Latvija un Polija kopš paša sākuma iebilst pret "Ziemeļu straumi 2" un viņu politikas pamatos ir Krievijai naidīga līnija. Tas ir tikai viens no iemesliem, kā izvirzīt šo līniju priekšplānā.Runa ir par vēstuli no deputātiem, turklāt tādu valstu pārstāvjiem, kas nepiedalās projektā "Ziemeļu straume 2", kuras projekts nekādi neskar. Pirms zināma laika pret to iebilda daudz lielāks skaits ES valstu, savulaik bija desmit valstu vēstules," – teica Aleksejs Grivačs, komentējot vēstuli.

Eksperts uzsvēra, ka visi ļoti labi redz, cik svarīga ir Krievijas gāze no Eiropas enerģētiskās drošības viedokļa.

"Eiropa vienkārši nebūtu pārdzīvojusi šo salu bez Krievijas gāzes, tikai Krievijai izdevās piegādāt papildu apjomus, lai eiropieši relatīvi komfortabli "izietu cauri" divas nedēļas ilgajam salam februārī. Tie nav atsevišķi gadījumi, tas ir darbs, ko Krievijas gāzes nozare veic uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, tostarp arī Eiropas patērētāju interesēs," – paskaidroja Grivačs.

Eksperts piebilda, ka Krievijas gāze ir konkurētspējīga, un nekādi politiskie lozungi nepiespiedīs patērētāju atteikties no tās izmantošanas savai labklājībai.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu straumei". Vairākas Eiropas valstis un ASV iestājas pret jaunā gāzesvada celtniecību. Pēc viņu domām, projekts nesīs ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un varētu novest pie konkurences ierobežošanas.

Novembrī Eiropas Komisija piedāvāja ieviest grozījumus ES gāzes direktīvā, ar kuru palīdzību Trešās enerģētiskās paketes noteikumus būtu iespējams attiecināt uz jaunbūvējamiem gāzesvadu posmiem jūrā. Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās enerģētiskās paketes noteikumi, jo cauruļvads neies pa ES sauszemes daļu, bet pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju par vairākiem pamata principiem, kurus tā vēlētos piemērot šī gāzesvada darbībai.

Šo principu vidū ir gāzesvada funkcionēšanas caurspīdīgums, nediskriminējoša gāzes sūknēšanas tarifu noteikšana, trešo pušu iespējas sūknēt zilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.

Balsošana par grozījumiem Eiropas Savienības Gāzes direktīvā, kuri skar jūras gāzesvadu darbu, notiks Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komitejā (ITRE) 21. martā.

Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.

47
Temats:
Ziemeļu straume 2 (197)
Pēc temata
ASV joprojām sildās ar Krievijas gāzi
Latvijai nav vajadzīgi lieli gāzes apjomi – lielā rūpniecība valstī mirusi 90. gados
Inčukalnā beidzas gāze: Latvijā iespējams patēriņa ierobežojums
ASV atzina: SDG nav konkurents Krievijas gāzei Baltijā
BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

3
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

3
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

16
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

16
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2 (197)
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"