Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja

Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju par uzbrukumu Sergejam Skripaļam

41
(atjaunots 12:57 13.03.2018)
Krievijas Ārlietu ministrija noliedz Lielbritānijas un ASV apsūdzības par Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājumu. Norādīts, ka apsūdzību pamatā ir mēģinājumi diskreditēt gaidāmo pasaules čempionātu futbolā.

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija saindēti ar Krievijā izstrādātu klases "Novičok" nervu paralītisko vielu.

Viņa norādīja, ka iespējamas tikai divas notikušā versijas.

"Vai nu tas bija tiešs Krievijas valsts akts pret mūsu valsti, vai Krievijas valdība zaudējusi kontroli pār nervu paralītisko vielu, kam potenciāli piemīt katastrofiski iznīcinošas īpašības, un pieļāvusi, ka šī viela nokļuvusi citās rokās," – paziņoja Meja.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons informēja Meju, ka pirmdienas vakarā izsaucis Krievijas vēstnieku un lūdzis paskaidrot, kā Krievijā ražota militāra indīga viela nokļuvusi Lielbritānijas teritorijā.

Viņaprāt, Krievijai jāsniedz visi dati par "Novičok" OPCW, jo tādas vielas izmantošana pārkāpj organizācijas konvenciju.

Meja paziņoja, ka gaida Krievijas atbildi otrdienas vakarā, un trešdien Lielbritānijas valdība pieņems lēmumu par to, kā atbildēt Krievijai. Ja Maskava nesniegs "uzticības cienīgu" atbildi, Londona paturēšot tiesības pasludināt incidentu ar Skripaļu par Krievijas "spēka nelikumīgu pielietošanu" pret Lielbritāniju.

ASV atbalsta

Arī ASV valsts sekretārs Rekss Tillersons apsūdzēja Krieviju par atentātu pret bijušo izlūkdienesta darbinieku Sergeju Skripaļu, taču nesniedza nekādus pierādījumus.

"Tamlīdzīgam uzbrukumam, privāta pilsoņa slepkavības mēģinājumam suverēnas valsts teritorijā nekad nav attaisnojuma, un mēs esam sašutuši par to, ka Krievija, šķiet, no jauna demonstrē tamlīdzīgu rīcību. No Ukrainas līdz Sīrijai un tagad arī līdz Lielbritānijai Krievija joprojām ir bezatbildīgs spēks, kas nes nestabilitāti pasaulei, rīkojas ar atklātu nevērību pret citu valstu suverenitāti un pašas pilsoņu dzīvību," – teikts Tillersona paziņojumā Valsts departamenta vietnē.

Viņš lika noprast, ka Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas paziņojums par iespējamo Krievijas dalību koordinēts ar ASV, un noslēgumā piebilda: "Mēs piekrītam, ka atbildīgajām personām – tām, kas izdarīja noziegumu, un tām, kas to pasūtīja, ir jāsaskaras ar nopietnām sekām. Esam solidāri ar mūsu sabiedrotajiem Apvienotajā Karalistē un turpināsim cieši koordinēt mūsu reakciju."

"Grimpenas purvs"

Krievijas Ārlietu ministrijas atbilde uz Mejas paziņojumu jau sekoja. Resora oficiālā pārstāve Marija Zaharova viņai raksturīgajā stilā nosauca Londonas vārdus par "cirka izrādi britu parlamentā" un "Grimpenas purvu, kas joprojām glabā savus noslēpumus".

"Secinājums ir acīmredzams: kārtējā informatīvi politiskā kampaņa, kas balstīta uz provokācijas," – viņa pirmdien paziņoja žurnālistiem.

Tāpat Zaharova atgādināja, ka rietumu mediji izvērsuši plašu kampaņu ar mērķi diskreditēt Krieviju – pasaules čempionāta futbolā organizatori.

"Kā jau domājām, īpaši aktīvi ir angļi, kuri nekādi nevar piedot Krievijai, ka tieši mūsu valsts godīgā cīņā ieguva tiesības organizēt 2018. gada pasaules čempionātu futbolā. Britu mediji aktīvi tiražē aicinājumus boikotēt gaidāmo Pasaules kausu. Tamlīdzīgi ieteikumi skan ne tikai no žurnālistiem, bet arī no oficiālu amatpersonu puses, piemēram, no ārlietu ministra Borisa Džonsona un Kopienu palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Tugendhata puses. Par ieganstu kļuva Skripaļa saindēšana, kuras izmeklēšana ne tikai vēl nav noslēgta, bet, pēc būtības, vēl nemaz nav sākusies," – atzīmēja ĀM.

41
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
The Guardian: leiboristi vēlas atteikties sniegt intervijas RT
Lielbritānija aicinājusi sabiedrotos boikotēt pasaules čempionātu futbolā
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

51
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

51
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

33
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

33
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu