Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja

Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju par uzbrukumu Sergejam Skripaļam

41
(atjaunots 12:57 13.03.2018)
Krievijas Ārlietu ministrija noliedz Lielbritānijas un ASV apsūdzības par Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājumu. Norādīts, ka apsūdzību pamatā ir mēģinājumi diskreditēt gaidāmo pasaules čempionātu futbolā.

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija saindēti ar Krievijā izstrādātu klases "Novičok" nervu paralītisko vielu.

Viņa norādīja, ka iespējamas tikai divas notikušā versijas.

"Vai nu tas bija tiešs Krievijas valsts akts pret mūsu valsti, vai Krievijas valdība zaudējusi kontroli pār nervu paralītisko vielu, kam potenciāli piemīt katastrofiski iznīcinošas īpašības, un pieļāvusi, ka šī viela nokļuvusi citās rokās," – paziņoja Meja.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons informēja Meju, ka pirmdienas vakarā izsaucis Krievijas vēstnieku un lūdzis paskaidrot, kā Krievijā ražota militāra indīga viela nokļuvusi Lielbritānijas teritorijā.

Viņaprāt, Krievijai jāsniedz visi dati par "Novičok" OPCW, jo tādas vielas izmantošana pārkāpj organizācijas konvenciju.

Meja paziņoja, ka gaida Krievijas atbildi otrdienas vakarā, un trešdien Lielbritānijas valdība pieņems lēmumu par to, kā atbildēt Krievijai. Ja Maskava nesniegs "uzticības cienīgu" atbildi, Londona paturēšot tiesības pasludināt incidentu ar Skripaļu par Krievijas "spēka nelikumīgu pielietošanu" pret Lielbritāniju.

ASV atbalsta

Arī ASV valsts sekretārs Rekss Tillersons apsūdzēja Krieviju par atentātu pret bijušo izlūkdienesta darbinieku Sergeju Skripaļu, taču nesniedza nekādus pierādījumus.

"Tamlīdzīgam uzbrukumam, privāta pilsoņa slepkavības mēģinājumam suverēnas valsts teritorijā nekad nav attaisnojuma, un mēs esam sašutuši par to, ka Krievija, šķiet, no jauna demonstrē tamlīdzīgu rīcību. No Ukrainas līdz Sīrijai un tagad arī līdz Lielbritānijai Krievija joprojām ir bezatbildīgs spēks, kas nes nestabilitāti pasaulei, rīkojas ar atklātu nevērību pret citu valstu suverenitāti un pašas pilsoņu dzīvību," – teikts Tillersona paziņojumā Valsts departamenta vietnē.

Viņš lika noprast, ka Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas paziņojums par iespējamo Krievijas dalību koordinēts ar ASV, un noslēgumā piebilda: "Mēs piekrītam, ka atbildīgajām personām – tām, kas izdarīja noziegumu, un tām, kas to pasūtīja, ir jāsaskaras ar nopietnām sekām. Esam solidāri ar mūsu sabiedrotajiem Apvienotajā Karalistē un turpināsim cieši koordinēt mūsu reakciju."

"Grimpenas purvs"

Krievijas Ārlietu ministrijas atbilde uz Mejas paziņojumu jau sekoja. Resora oficiālā pārstāve Marija Zaharova viņai raksturīgajā stilā nosauca Londonas vārdus par "cirka izrādi britu parlamentā" un "Grimpenas purvu, kas joprojām glabā savus noslēpumus".

"Secinājums ir acīmredzams: kārtējā informatīvi politiskā kampaņa, kas balstīta uz provokācijas," – viņa pirmdien paziņoja žurnālistiem.

Tāpat Zaharova atgādināja, ka rietumu mediji izvērsuši plašu kampaņu ar mērķi diskreditēt Krieviju – pasaules čempionāta futbolā organizatori.

"Kā jau domājām, īpaši aktīvi ir angļi, kuri nekādi nevar piedot Krievijai, ka tieši mūsu valsts godīgā cīņā ieguva tiesības organizēt 2018. gada pasaules čempionātu futbolā. Britu mediji aktīvi tiražē aicinājumus boikotēt gaidāmo Pasaules kausu. Tamlīdzīgi ieteikumi skan ne tikai no žurnālistiem, bet arī no oficiālu amatpersonu puses, piemēram, no ārlietu ministra Borisa Džonsona un Kopienu palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Tugendhata puses. Par ieganstu kļuva Skripaļa saindēšana, kuras izmeklēšana ne tikai vēl nav noslēgta, bet, pēc būtības, vēl nemaz nav sākusies," – atzīmēja ĀM.

41
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
The Guardian: leiboristi vēlas atteikties sniegt intervijas RT
Lielbritānija aicinājusi sabiedrotos boikotēt pasaules čempionātu futbolā
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

34
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

34
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

27
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

27
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā

Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma

0
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

0
Tagi:
bērni, vakcinācija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas