Avārijas dienesta darbinieks strādā Solsberijas London Road Cemetery. 2018. gada 10. marts

Nervu paralītiskais efekts, jeb Kam izdevīga Skripaļa nāve

241
(atjaunots 14:06 16.03.2018)
Londonā turpinās dramatiskā izrāde ķīmiskās aizsardzības kostīmos.

Avīze The Times 12. martā informēja, ka premjerministre Terēza Meja "gandrīz gatava izvirzīt Krievijai oficiālas apsūdzības" par bijušā izlūka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu Solsberijā. Policija un izlūkdienesti bija gatavi iesniegt premjerei pierādījumus, bet Meja – gatava pielietot sankcijas līdz pat Krievijas diplomātu izsūtīšanai.

Tieši tāpat notika pēc bijušā FDD darbinieka Aleksandra Ļitviņenko – oligarha Borisa Berezovska miesassarga – saindēšanas ar poloniju. Un tomēr atmaskotā, apžēlotā un no cietuma pirms daudziem gadiem izlaistā spiega nāve Maskavai nav vajadzīga. Tā ir bezjēdzīga un pat kaitīga no visām pusēm – no ārpolitikas viedokļa un ņemot vērā Krievijas prezidenta vēlēšanas 18. martā.

Citi Krievijā pazīstami pārbēdzēji, Rezuns un Gordijevskis sveiki un veseli dzīvo Rietumos ilgus gadus (raksta grāmatas, dod intervijas, rīko ekskursijas). Pērnvasar AV it kā esot miris 64 gadus vecais Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta bijušais darbinieks Aleksandrs Potejevs, taču speciālisti šo informāciju uzskata par amerikāņu liecinieku aizsardzības programmas elementu.

Krievijas specdienestiem noteikti ir daudz svarīgākas lietas darāmas, nekā pavecā pārbēdzēja likvidācija ar eksotiskām metodēm. Skaidrs, ka saindēšana ar tālāko pārspīlēto teātri Solsberijā viņiem nav izdevīga. Kurš tad to īsti organizējis?

Motīvi un metodes

Domājams, mūsu acu priekšā izvēršas izlietotu pārbēdzēju utilizācija. Viņi jau ir nodevuši visus, ko vien varēja, nodevuši visu un vēl spēj lasīt lekcijas rietumu izlūku skolās, taču pēc veca paraduma var arī "nopludināt" informāciju sāņus. Nodevējiem neviens neuzticas. Likvidācijas finansiālais labums ir skaidrs: MI-6 papildu finansējums (cīņai ar Krievijas "naidīgo darbību). Saceltajā tracī var pabiedēt krievu "oligarhus" un "izkratīt" viņu kontus Londonas bankās. Ietekmīgā avīze The Guardian saka pavisam atklāti: "Pieklājība nelīdz – pienācis laiks sākt stingru spēli ar Lielbritānijā dzīvojošajiem bagātajiem krieviem." Vēl vairāk, tā piebilst: "Mums ir jāpadzen viņu bērni". Avīze apgalvo: "Krievijā nav iespējams kļūt bagātam, ja nedraudzējaties ar Putinu. (..) Tāpēc, ja Mejas valdība vēlas sūtīt Krievijas prezidentam signālu, tā var anulēt viņa tuvākā loka pārstāvju vīzas vai, iespējams, praksē pārbaudīt jauno likumu par orderiem nenoskaidrotas izcelsmes mantībai. Pēc tam būs jālikvidē mehānismi, ar kuru palīdzību krievi atmazgā naudu Lielbritānijā."

Taču bijušais ieslodzītais, Maskavas apgabala administrācijas, Ārlietu ministrijas un izlūkošanas bijušais darbinieks Skripaļs nekādi nav saistīts ar bagātajiem Krievijas pilsoņiem. Viņš saņēma patvērumu Lielbritānijā pēc ASV un KF organizētās izlūku apmaiņas 2010. gadā. Iztikai līdzekļus pelnīja ar lekcijām Karaliskajā Kara akadēmijā Sandhērstā. Dzīvoja labklājīgajā Solsberijā uz rietumiem no Londonas. Gadu pēc "apmaiņas brauciena" pie viņa ieradās sieva Ludmila, dēls Aleksandrs un meita Jūlija. Tagad MI-6 lauza galvas: vai ģimenei nejauši izdevās satikties tik ātri?

Skripaļa sieva mira pēc onkoloģiskas slimības 2012. gadā, dēls – aknu mazspējas rezultātā atvaļinājumā Krievijā pērnvasar. Mirstīgās atliekas tika nogādātas Lielbritānijā, un tagad Londonas speciālistiem ir aizdomas, ka tādējādi (slepkavība un signālbāka pie līķa) Krievijas specdienesti mēģinājuši noskaidrot, kur dzīvo Sergejs Skripaļs. It kā sešus gadus ilgā ieslodzījuma laikā Krievijā nebija ne mazāko iespēju vajadzības gadījumā klusiņām likvidēt nodevēju.

No tuviniekiem Sergejam Skripaļam palika tikai 33 gadus vecā meita Jūlija, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Londonā. Viņi tikās reti, taču 4. martā tēvs ar meitu kopā pusdienoja itāļu restorānā Zizzi, kur, iespējams, viņi saņēma kaut kādu vielu. Drīz vien viņus atrada uz soliņa tuvējā skvērā, bez samaņas. Tālāk – vesels versiju salūts par iespējamiem indes avotiem – no picas līdz ziedu pušķim (protams, Krievijas "specdienestu garajās rokās). Nonāca pat līdz izrakumiem Solsberijas kapos, kur atdusas Skripaļa sieva un dēls.

Informācijas cena

Izlūkdienestu iegūta informācija var ienest valstij tik daudz naudas, ka vairākkārt atmaksāsies visi dienesta uzturēšanai vajadzīgie izdevumi. Atsauksim atmiņā kādu senāku stāstu – tas palīdzēs izprast spiegošanas graujošo efektu. Viens no pirmajiem padomju "iniciatīvas speciālistiem" apakšpulkvedis Pjotrs Popovs nodeva Rietumiem vairāk nekā 80 padomju kara izlūkošanas darbiniekus (rietumu avoti stāsta par 650 cilvēkiem). Popova ziņojumi ļāva Pentagonam ietaupīt uz zinātniski pētniecisko programmu rēķina apmēram 500 miljonus dolāru. Un var tikai netieši iedomāties, kādi bija PSRS zaudējumi. Pēc tiesas sprieduma Popovs tika nošauts 1960. gadā.

Neapšaubāmi, Skripaļs to zināja, kad 35 gadus vēlās Spānijā sāka darbu britu izlūkdienesta labā. Viņš tika uzskatīts par vērtīgu ieguvumu. Līdz arestam 2004. gadā viņš atklāja aptuveni 300 Krievijas izlūkdienesta darbiniekus un aģentus dažādās pasaules valstīs. Nodevēja ilggadējās pūles briti apbalvoja ar summu aptuveni 100 dolāru apmērā, taču Skripaļa darbību nav iespējams vērtēt naudas izpausmē. Komplekss problēmas vērtējums liecina, ka kaitējums Krievijai bija milzīgs.

2006. gada janvārī telekanāls "Rossija" demonstrēja Arkādija Mamontova filmu, kurā Lielbritānijas vēstniecības sekretārs Kristofers Pirts pastaigājās kādā Maskavas skvērā un domīgi apstājās pie slēptuves – ar spiegošanas aparatūru pildīta akmeņa, kas uztvēra un nodeva informāciju pa šifrētu Bluetooth kanālu. Šī iekārta lika pamatus Skripaļa atmaskošanai. Pēc tam uzpeldēja ziņas par kontu bankā Spānijā, kas bija atvērts viņa vārdā dienesta laikā.

2010. gada jūnijā ASV varasiestādes arestēja desmit Krievijas pilsoņus aizdomās par spiegošanu. Neilgi pēc aresta viņi tika apmainīti pret zinātnieku Igoru Sutjaginu un par spiegošanu Krievijā notiesātajiem bijušajiem specdienestu darbiniekiem: Sergeju Skripaļu, Aleksandru Zaporožski un Genādiju Vasiļenko. Apmaiņa notika Vīnes lidostā. Tēma bija slēgta. Tālākās kolīzijas ir rietumvalstu darīšana, kurās apmetās "vērtīgie aģenti" no Krievijas cietumiem.

241
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Lielbritānijā izstrādās radaru pret "Krievijas agresiju" gaisā
Lielbritānijas Ģenerālštāba priekšnieks komentējis "Krievijas draudus"
Krievijas senators: situācija ar Kaspersky Lab Lielbritānijā ir kārtēja rusofobijas izpausme
Krievijas vēstniecība Lielbritānijā izsmējusi RT un Sputnik veltītu rakstu Daily Mail
Lielbritānijas premjere nosauca Krieviju par naidīgu valsti
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

37
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

37
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

19
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

19
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

0
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

0
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic