Ventilis gāzes sadales stacijā

Ukraina arestē "Gazprom": nav ko zaudēt

90
(atjaunots 10:11 12.03.2018)
Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans uzdevis valsts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar "Naftogaz" koordinēt darbības "Gazprom" aktīvu iespējamam arestam visā pasaulē, ja netiks pildīts Stokholmas Arbitrāžas tiesas spriedums.

Vēl vairāk, Groismans nolēmis pēkšņi "piešūt" Krievijas korporācijas apstrīdētajam Stokholmas Arbitrāžas tiesas spriedumam savējo prasību par "tirgus monopolista stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu". Līdz ar to nekavējoties sākta Ukrainas teritorijā esošā Krievijas gāzes koncernam piederošā īpašuma aprakstīšana un arests, vēsta Dmitrijs Lekuhs rakstā RIA Novosti.

Te nu nāksies šo un to atgādināt.

2016. gada janvārī Ukrainas Antimonopola komiteja atzina Krievijas "Gazprom" — ņemot vērā tā "dabiskā monopolista" stāvokli — par vainīgu par monopolista stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu valsts tirgū (nē, nu skaidrs taču: citu patiešām nav). Un tāpēc pavēlēja maksāt aptuveni trīs miljardus dolāru gadā.

Pats par sevi saprotams, Ukrainas tiesas apstiprināja: spriedums esot "likumīgs".

Tātad patlaban Ukraina uzskata, ka "Gazprom" saskaņā ar minētajiem lēmumiem un "spriedumiem" ir tai parādā vairāk nekā 171 miljardu grivnu, pēc pašreizējā kursa — aptuveni 386 miljardus Krievijas rubļu.

Tas viss izskatītos pat jokaini, ja Ukraina ar Groismana lēmumu nebūtu "piešuvusi" šos papīrus Stokholmas Arbitrāžas tiesas spriedumam un pati savās acīs atzinusi to par savu "konsolidēto prasību krieviem", nebūtu sākusi pirātisku uzbrukumu "Gazprom" īpašumam. Patlaban arestēts kompāniju "Gazprom sbit Ukraina" un "Starptautiskais konsorcijs Ukrainas gāzes transporta sistēmas pārvaldei un attīstībai" īpašums. Arestēti arī Dienvidu zinātniski pētnieciskā gāzes institūta un "Gaztranzit" vērstpapīri. Lai arī minētie aktīvi vērtējami kā gluži nenozīmīgi, pat atklāti smieklīgi, šeit svarīgs ir precedents.

Naftogaz
© Sputnik / Максим Блинов

Īsāk sakot, Ukraina atklāti "uzprasās". Pat neskatoties uz "Gazprom" apelāciju un prasību Stokholmas Arbitrāžas tiesā (tās izskatīšanas laikā jebkādas izpildu procedūras prasībās līdz galīgajam spriedumam ir vismaz apturētas), absolūtais maksimums, uz ko var cerēt Ukraina, ir tie paši "Naftogaz" un "Gazprom" arbitrāžas prasību rezultāti (viens attiecās uz gāzes piegādes līgumu, otrs — uz gāzes tranzīta līgumu no 2009. gada), kas noslēdzās 2018. gada 28. februārī ar tiesas spriedumu par "Gazprom" saistību izmaksāt 2,56 miljardus dolāru Ukrainai. Protams, "Gazprom" šī summa ir nepatīkama, taču no gigantiskā biznesa viedokļa tik nenozīmīga, ka to pat apspriest nav vērts.

Rodas jautājums: kāpēc tas viss Ukrainai ir vajadzīgs?

Ukrainai vienkārši nav, ko zaudēt.

Par to jau esam rakstījuši: lēmums par "Ziemeļu straumes 2" celtniecību ir pieņemts. 7. martā Austrijas kompānija OMV, viens no "Gazprom" partneriem Eiropā projekta "Ziemeļu straume 2" ietvaros, paziņoja, ka projekta finansēšana 2018. gadā saglabāsies agrākajā līmenī, turklāt nepieciešamības gadījumā kompānija gatava piešķirt papildu finansējumu. Līdzīgu lēmumu pieņēma arī Vācijas koncerns Wintershall. Vēl mazākas ir šaubas par to, ka drīz tiks noslēgti abu "Turcijas straumes" cauruļvadu būvdarbi, turklāt amerikāņu limitrofiem Austrumeiropā nav nekādu iespēju tos ietekmēt.

To, ka Eiropa atzinusi Ukrainas maršrutu par "bezcerīgu un bezperspektīvu" spilgti apliecina arī tranzīta cauruļvadu pašreizējais stāvoklis.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
© Sputnik / Николай Лазаренко

Nesen kompānija Mott MacDonald, viens no autoritatīvākajiem auditoriem pasaulē šajā nozarē, pārbaudīja Ukrainas gāzes transporta sistēmu (pēc pašas Ukrainas valdības pasūtījuma) un konstatēja, ka kapitālremontam nepieciešamo steidzamo izdevumu vērtējams apmēram 4,8 miljardu dolāru apmērā. Eksperti vērtēja, ka kopumā ieguldījumi "caurules dzīvotspējā" vērtējami 6-10 miljardu apmērā. Un tas nav ne politisks, ne ekonomisks, bet gan tīri tehnoloģisks riska vērtējums. Ukrainas gāzes transporta sistēmas nolietojums jau ir kritisks. Runa nav pat tikai par cauruļu stāvokli vien, bet arī par nepieciešamību veikt kapitālu rekontrukciju gazes kompresoru stacijās ar nolietotiem arhaiskajiem padomju mehānismiem, kuriem vienkārši vairs netiek ražotas rezerves daļas.

Mott MacDonald norādīja uz caurejošo koroziju atsevišķos iecirkņos "antikorozijas aizsardzības bojājuma vietās". Tas ir, "atsevišķos iecirkņos" caurule Ukrainā ir caurcaurēm izrūsējusi.

Salīdzinājumam: Nord Stream 2 būvdarbi, vienkārši lēšot, "Gazprom" un tās partneriem Eiropā izmaksās astoņus miljardus "ar astīti". Tas ir, gandrīz tikpat, cik nepieciešams steigšus ieguldīt Ukrainas GTS, lai uzturētu tranzītu. Pie tam Baltijas cauruļvads būs viņu īpašumā, un gāzes tranzīts pa to būs daudz lētāks, nekā Ukrainas maršrutā. "Ziemeļu straume 2" atmaksāsies deviņu gadu laikā: tāda apjoma projektam tas ir pavisam niecīgs termiņš.

Taču arī tas vēl nav viss: kā jebkurš limitrofs, Ukraina ir vitāli atkarīga no sava aizokeāna suverēna politiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem. Savukārt Eiropas acīs liela nozīme ir drošai un uzticamai gāzes piegādei pa cauruļvadiem, it īpaši ņemot vērā Eiropas un ASV ekonomikas augošo sistēmisko konfrontāciju. Tātad spriedums Ukrainas caurulei jau ir pieņemts, investīcijas tajā ieguldīt būtu par vēlu — tam piekrīt gan pārdevēji, gan pircēji. Atklāti sakot, pat Stokholmas Arbitrāžas tiesas sprieduma stāsts nav par Ukrainu. Tas ir strīds par tēmu, kam — Eiropai vai Krievijai — ir jāuzņemas neizbēgamie politiskie un finansiālie izdevumi procesā, kura noslēgumā kādreizējā caurule galīgi pārvērtīsies par ķirbi. Un jautājums ir tikai par to, kādā mērā to saprot Kijeva, kas palaidusi vējā politisko un ekonomisko suverenitāti.

Šķiet, ka saprot gan. Vienkārši, kā jau bija teikts, viņiem vairs nav, ko zaudēt.

90
Pēc temata
Ukraina lūdz ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Frankfurter Allgemeine Zeitung: pasaulē rit atklāts tehnoloģiskais aukstais karš
Rekss Tillersons: "Ziemeļu straume 2" grauj Eiropas drošību
Ukrainā stāsta par plāniem uzspridzināt Krievijas gāzesvadu
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

11
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

11
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla

Neticami! Ceļotājs, kurš basām kājām apstaigājis pusi pasaules

15
(atjaunots 15:50 07.03.2021)
Ceļotājs Vladimirs Nesins apstaigājis kājām vairāk nekā pusi pasaules un sapņo par laikiem, kad uz Zemes nebūs robežu.

Intervijā RIA Novosti žurnālistei Olgai Cinskai ceļotājs pastāstīja, kāpēc staigā pa pasauli basām kājām, kā dzīvot dažādās valstīs par vienu dolāru dienā un par to, kā iepazinies ar savu dzīvesbiedri – indiāņu cilts vadoņa mazmeitu.

- Kad aizgāju pensijā, nolēmu doties ceļojumā – kājām, pie tam basām kājām.

1999. gadā saņēmu "Pasaules pilsoņa" pasi un gribu pastāstīt par piedzīvoto jaunajai paaudzei.

Tāda ideja man ienāca prātā jau sen, traucēja tikai "dzelzs priekškars".

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Nācās aprobežoties ar braucieniem pa Savienības republikām. Kad priekškars krita, ļoti nopriecājos, jo nu arī vienkāršs mirstīgais varēja pabūt arī citās valstīs. Taču diemžēl uzreiz radās jaunas robežas – starp bijušajām republikām.

Laikam jau cilvēce nav tiktāl pieaugusi, lai tās vispār nojauktu. Žēl gan! Ar saviem ceļojumiem es gribētu šo laiku tuvināt.

Patlaban esmu kājām apstaigājis 151 valsti.

33 valstīs mani pavadīja jaunākais dēls Ņikita. 57 valstīs - mana pēdējā sieva – indiāņu cilts virsaiša mazmeita Mērija Veronika Olimptku. Viņu satiku ceļā. Viņa mani uzņēma savā mašīnā pa ceļam uz Aļasku, tā mēs iepazināmies. Pirms viņas biju precējies divas reizes, tomēr mēs pašķīrāmies, jo es dievināju ceļojumus, taču pie tam saglabājām ļoti labas attiecības.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Man ir četri bērni.Vecākā meita dzīvo Vācijā, otrā – Ukrainā, trešā – Sahalīnā. Jaunākais dēls Ņikita tagad ir Kanādā. Ar visiem sazinos pa internetu. Tiekamies reti, jo dzīvojam dažādos zemeslodes stūrīšos. Pagaidām man ir seši mazbērni.

Kāpēc es staigāju basām kājām? Vienkārši man tā patīk. Pirmo gadu vispār staigāju tikai kājām – principa pēc.

Pēc tam gan sapratu, ka dažkārt no tā nekā laba nav. Tāpēc tur, kur uz ceļiem redzamas tikai automašīnas, ceļoju ar autostopu.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV

Protams, dažviet bez apaviem klājas grūti. Dienvidu valstīs, piemēram, asfalts vienkārši apsvilina kājas. Tāpēc cenšos lielāko svelmi nogaidīt ēnā, lai nebūtu apdegumu. Īpaši smagi manām kājām klājās Sahāras smiltīs.

Āfrikā bieži gadījās uzmīt visādiem dzelkšņiem.

Lielos, teiksim, akācijas dzelkšņus uzreiz jāizvelk: tie var nolūzt un sapūžņot. Mazajiem var pat nepievērst uzmanību. Austrālijas aborigēni tos pat vispār nevelk laukā, līdz uz pēdām rodas gluži vai pazole.

Iet basām kājām, turklāt vēl ar smagu mugursomu pa akmeņainiem kalnu ceļiem ir sāpīgi.

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā

Dažkārt pēdas apdauzītas līdz asinīm. Nākas dot komandu – domās! – lai āda ataug ātrāk. Ceļā nekādas ārstnieciskas ziedes nelietoju. Arī zāles nedzeru, tikai īpašos gadījumos, piemēram, malārijas laikā.

Ziemā staigāju basām kājām līdz -5 grādiem.

Patiesībā jau var arī līdz -40, tikai nelielos attālumos. Lielā attālumā gan ziemeļos es nemaz nestaigāju – esmu jau 12 reizes šķērsojis ekvatoru, lai vienmēr būtu "vasarā".

© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā

Mans rekords ir 54 kilometri pa šķēršļotu apvidu. Mana norma ir 25-30 kilometri, lai kas gadītos, tāpēc dažkārt nākas nosoļot 12-14 stundas.

Lai ceļotu, liela nauda nav vajadzīga.

Mana pensija ir 15 tūkstoši rubļu (170 eiro), ar to pilnīgi pietiek. Gandrīz katrā valstī var iztikt ar vienu dolāru dienā. Vienkārši bagātajās valstīs iztika būs ierobežota, teiksim, tikai rīsi vai maize. Es vienmēr cenšos iekļauties šajā summā, lai neizleptu. Jā, kad sieva nāk līdzi, izdevumi pieaug līdz trim dolāriem cilvēkam. Viņai ir daudz traumu, laiku pa laikam vajadzīgi medikamenti.

  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    Ceļotājs Vladimirs Nesins ASV
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Bolivijā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Bolivijā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Dominikānas Republikā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
  • Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    Ceļotājs Vladimirs Nesins Kanadā
    © Photo Courtesy of Vladimir Nesin
1 / 13
© Photo Courtesy of Vladimir Nesin
Ceļotājs Vladimirs Nesins Perū

Prīmusu līdzi nenēsāju, gatavoju uz ugunskura – malku vienmēr var sameklēt, gan tuksnesī, gan Eiropā. Es varu iekurt ugunskuru pat spēcīgās lietavās.

Runāju krieviski, angliski un spāniski. Mazliet – portugāliski.

Ceļojumu gados esmu sastapis daudzus neparastus cilvēkus. Reiz es iepazinos ar gruzīnu Džamberu Ležavu. Toreiz viņš bija 72 gadus vecs. 50 gadu vecumā viņam diagnosticēja vēzi un izgrieza pusotru metru zarnu. Viņš nolēma uzvarēt slimību ar ceļojumu un sporta palīdzību. Viņam tas izdevās! Vēl joprojām neviens nav pārspējis viņa rekordu atspiešanās skaita ziņā – 138 reizes minūtē, četri tūkstoši stundā un 44 tūkstoši diennaktī! Šaoliņas klosterī redzēju cilvēkus, kuri, piemēram, var stāvēt uz viena rokas pirksta.

"Pagaidām pat prātā nenāk apstāties. Vēl ir daudz taciņu, ko neesmu izstaigājis."

 

 

15
Tagi:
tūrisms