Ventilis gāzes sadales stacijā

Ukraina arestē "Gazprom": nav ko zaudēt

90
(atjaunots 10:11 12.03.2018)
Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans uzdevis valsts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar "Naftogaz" koordinēt darbības "Gazprom" aktīvu iespējamam arestam visā pasaulē, ja netiks pildīts Stokholmas Arbitrāžas tiesas spriedums.

Vēl vairāk, Groismans nolēmis pēkšņi "piešūt" Krievijas korporācijas apstrīdētajam Stokholmas Arbitrāžas tiesas spriedumam savējo prasību par "tirgus monopolista stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu". Līdz ar to nekavējoties sākta Ukrainas teritorijā esošā Krievijas gāzes koncernam piederošā īpašuma aprakstīšana un arests, vēsta Dmitrijs Lekuhs rakstā RIA Novosti.

Te nu nāksies šo un to atgādināt.

2016. gada janvārī Ukrainas Antimonopola komiteja atzina Krievijas "Gazprom" — ņemot vērā tā "dabiskā monopolista" stāvokli — par vainīgu par monopolista stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu valsts tirgū (nē, nu skaidrs taču: citu patiešām nav). Un tāpēc pavēlēja maksāt aptuveni trīs miljardus dolāru gadā.

Pats par sevi saprotams, Ukrainas tiesas apstiprināja: spriedums esot "likumīgs".

Tātad patlaban Ukraina uzskata, ka "Gazprom" saskaņā ar minētajiem lēmumiem un "spriedumiem" ir tai parādā vairāk nekā 171 miljardu grivnu, pēc pašreizējā kursa — aptuveni 386 miljardus Krievijas rubļu.

Tas viss izskatītos pat jokaini, ja Ukraina ar Groismana lēmumu nebūtu "piešuvusi" šos papīrus Stokholmas Arbitrāžas tiesas spriedumam un pati savās acīs atzinusi to par savu "konsolidēto prasību krieviem", nebūtu sākusi pirātisku uzbrukumu "Gazprom" īpašumam. Patlaban arestēts kompāniju "Gazprom sbit Ukraina" un "Starptautiskais konsorcijs Ukrainas gāzes transporta sistēmas pārvaldei un attīstībai" īpašums. Arestēti arī Dienvidu zinātniski pētnieciskā gāzes institūta un "Gaztranzit" vērstpapīri. Lai arī minētie aktīvi vērtējami kā gluži nenozīmīgi, pat atklāti smieklīgi, šeit svarīgs ir precedents.

Naftogaz
© Sputnik / Максим Блинов

Īsāk sakot, Ukraina atklāti "uzprasās". Pat neskatoties uz "Gazprom" apelāciju un prasību Stokholmas Arbitrāžas tiesā (tās izskatīšanas laikā jebkādas izpildu procedūras prasībās līdz galīgajam spriedumam ir vismaz apturētas), absolūtais maksimums, uz ko var cerēt Ukraina, ir tie paši "Naftogaz" un "Gazprom" arbitrāžas prasību rezultāti (viens attiecās uz gāzes piegādes līgumu, otrs — uz gāzes tranzīta līgumu no 2009. gada), kas noslēdzās 2018. gada 28. februārī ar tiesas spriedumu par "Gazprom" saistību izmaksāt 2,56 miljardus dolāru Ukrainai. Protams, "Gazprom" šī summa ir nepatīkama, taču no gigantiskā biznesa viedokļa tik nenozīmīga, ka to pat apspriest nav vērts.

Rodas jautājums: kāpēc tas viss Ukrainai ir vajadzīgs?

Ukrainai vienkārši nav, ko zaudēt.

Par to jau esam rakstījuši: lēmums par "Ziemeļu straumes 2" celtniecību ir pieņemts. 7. martā Austrijas kompānija OMV, viens no "Gazprom" partneriem Eiropā projekta "Ziemeļu straume 2" ietvaros, paziņoja, ka projekta finansēšana 2018. gadā saglabāsies agrākajā līmenī, turklāt nepieciešamības gadījumā kompānija gatava piešķirt papildu finansējumu. Līdzīgu lēmumu pieņēma arī Vācijas koncerns Wintershall. Vēl mazākas ir šaubas par to, ka drīz tiks noslēgti abu "Turcijas straumes" cauruļvadu būvdarbi, turklāt amerikāņu limitrofiem Austrumeiropā nav nekādu iespēju tos ietekmēt.

To, ka Eiropa atzinusi Ukrainas maršrutu par "bezcerīgu un bezperspektīvu" spilgti apliecina arī tranzīta cauruļvadu pašreizējais stāvoklis.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
© Sputnik / Николай Лазаренко

Nesen kompānija Mott MacDonald, viens no autoritatīvākajiem auditoriem pasaulē šajā nozarē, pārbaudīja Ukrainas gāzes transporta sistēmu (pēc pašas Ukrainas valdības pasūtījuma) un konstatēja, ka kapitālremontam nepieciešamo steidzamo izdevumu vērtējams apmēram 4,8 miljardu dolāru apmērā. Eksperti vērtēja, ka kopumā ieguldījumi "caurules dzīvotspējā" vērtējami 6-10 miljardu apmērā. Un tas nav ne politisks, ne ekonomisks, bet gan tīri tehnoloģisks riska vērtējums. Ukrainas gāzes transporta sistēmas nolietojums jau ir kritisks. Runa nav pat tikai par cauruļu stāvokli vien, bet arī par nepieciešamību veikt kapitālu rekontrukciju gazes kompresoru stacijās ar nolietotiem arhaiskajiem padomju mehānismiem, kuriem vienkārši vairs netiek ražotas rezerves daļas.

Mott MacDonald norādīja uz caurejošo koroziju atsevišķos iecirkņos "antikorozijas aizsardzības bojājuma vietās". Tas ir, "atsevišķos iecirkņos" caurule Ukrainā ir caurcaurēm izrūsējusi.

Salīdzinājumam: Nord Stream 2 būvdarbi, vienkārši lēšot, "Gazprom" un tās partneriem Eiropā izmaksās astoņus miljardus "ar astīti". Tas ir, gandrīz tikpat, cik nepieciešams steigšus ieguldīt Ukrainas GTS, lai uzturētu tranzītu. Pie tam Baltijas cauruļvads būs viņu īpašumā, un gāzes tranzīts pa to būs daudz lētāks, nekā Ukrainas maršrutā. "Ziemeļu straume 2" atmaksāsies deviņu gadu laikā: tāda apjoma projektam tas ir pavisam niecīgs termiņš.

Taču arī tas vēl nav viss: kā jebkurš limitrofs, Ukraina ir vitāli atkarīga no sava aizokeāna suverēna politiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem. Savukārt Eiropas acīs liela nozīme ir drošai un uzticamai gāzes piegādei pa cauruļvadiem, it īpaši ņemot vērā Eiropas un ASV ekonomikas augošo sistēmisko konfrontāciju. Tātad spriedums Ukrainas caurulei jau ir pieņemts, investīcijas tajā ieguldīt būtu par vēlu — tam piekrīt gan pārdevēji, gan pircēji. Atklāti sakot, pat Stokholmas Arbitrāžas tiesas sprieduma stāsts nav par Ukrainu. Tas ir strīds par tēmu, kam — Eiropai vai Krievijai — ir jāuzņemas neizbēgamie politiskie un finansiālie izdevumi procesā, kura noslēgumā kādreizējā caurule galīgi pārvērtīsies par ķirbi. Un jautājums ir tikai par to, kādā mērā to saprot Kijeva, kas palaidusi vējā politisko un ekonomisko suverenitāti.

Šķiet, ka saprot gan. Vienkārši, kā jau bija teikts, viņiem vairs nav, ko zaudēt.

90
Pēc temata
Ukraina lūdz ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Frankfurter Allgemeine Zeitung: pasaulē rit atklāts tehnoloģiskais aukstais karš
Rekss Tillersons: "Ziemeļu straume 2" grauj Eiropas drošību
Ukrainā stāsta par plāniem uzspridzināt Krievijas gāzesvadu
Medicīnas darbinieces, foto no arhīva

Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves

14
(atjaunots 18:21 29.11.2020)
"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," pastāstīja Vašingtonas universitātes mediķis.

RĪGA, 28. novembris - Sputnik. Vašingtonas universitātes Medicīnas centra intensīvās terapijas nodaļas ārsts Kens Remī publicēja savā lapā Facebook video ierakstu, kurā ļoti daiļrunīgi parādīja, ko savas dzīves pēdējos mirkļos redz Covid-19 slimnieki, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka ieceri veidot tamlīdzīgu video ierakstu pamudinājusi kāda pacienta nāve – mediķis bija spiests personīgi informēt aizgājēja tuviniekus par slimnieka nāvi.

Video ieraksta sākumā Remī vairākas reizes pietuvināja un attālināja kameru no savas sejas. Viņš paskaidroja, ka tā apkārtējo redz cilvēks akūta skābekļa bada apstākļos, būdams par matu no nāves.

"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," precizēja Vašingtonas universitātes mediķis.

Pēc tam viņš parādīja elpošanas caurulīti un laringoskopu – tā mediķis imitēja pacienta intubāciju.

Ārsts aicināja: lai "neizbaudītu" līdzīgas izjūtas, visiem ir jāizmanto individuālās aizsardzības līdzekļi un jāievēro sociālā distance.

14
Tagi:
ārsts, koronavīruss
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Aploksnes, foto no arhīva

No vēža mirstoša sieviete publicējusi atklātu vēstuli ar aizkustinošiem padomiem

23
(atjaunots 15:12 29.11.2020)
"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Austrāliete Ruta Hanta pēc četrus gadus ilgas nesekmīgas cīņas ar krūts vēzi atrodas uz nāves sliekšņa. Viņa publicējusi emocionālu vēstuli sev pašai jaunībā, lai atgādinātu visiem, kas dzīvē patiešām ir svarīgs, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanālu 7NEWS.

Sievietei diagnosticēts vēzis 34 gadu vecumā. Pēc vairākām operācijām un divpadsmit mēnešiem ķīmijterapijas sākusies remisija, tomēr drīz vien audzējs atgriezies. Tā nu austrāliete nolēma publicēt vēstuli cerībā, ka viņas domas palīdzēs citiem.

"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

Hanta pieminēja galvenās mācības, ko viņai sniegusi slimība.

Mammorgāfijas iekārta. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Онучин

- Lūdz palīdzību – tas ievērojami vienkāršos dzīvi.

- Vēzis tev iemācīs, ka ģimene ir pati galvenā.

- Mazāk stresa.

"Neuztraucies, ja mazliet nokavēsi – neviens to pat neatcerēsies," raksta Hanta.

- Suņi ir burvīgi; dažkārt vienkarši apskaut savu mīluli – tas ir viens no lielākajiem priekiem dzīvē.

- Ir jāprot teikt "nē" – tā nav tava problēma, ja tas kādam nepatīk.

- Ceļo pēc iespējas vairāk un tālāk.

"Augstu vērtējiet savu ģimeni un pavadiet kopā pēc iespējas vairāk laika," rakstīja austrāliete.

Vēstules noslēgumā sieviete piezīmēja: būtu bijis labāk, ja viņa būtu zinājusi šīs mācības pirms slimības.

23
Tagi:
vēzis
Pēc temata
Eurostat: mirstība no prostatas vēža Latvijā ir visaugstākā ES
Zinātnieki noskaidrojuši, kā vecums ierobežo vēža attīstību
Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst
Vadošais vācu onkologs prognozējis vēža slimību skaitu pieaugumu pasaulē
Saldumi, kas var izraisīt vēzi

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija