Tankeris

ASV atzina: SDG nav konkurents Krievijas gāzei Baltijā

72
(atjaunots 15:05 09.03.2018)
Krievija gāze vēl ilgus gadus dominēs Eiropas tirgū, neskatoties uz amerikāņu SDG piegādēm, paziņoja ASV Enerģētikas asociācijas izpilddirektors Barijs Vortingtons.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Krievija vēl ilgus gadus paliks galvenais gāzes piegādātājs Eiropas tirgū, turklāt ne tikai cauruļvadu gāzes, bet arī sašķidrinātās gāzes tirgū, paziņoja RIA Novosti ASV Enerģētikas asociācijas izpilddirektors Barijs Vortingtons.

"Eiropas tirgū ir vieta gan Krievijas, gan Amerikas gāzei. Krievijas dabasgāze, kura tiek piegādāta pa gāzesvadu, paliks Eiropas līderos. Mēs palielināsim piegādes dažās valstīs. Sašķidrinātā dabasgāze ies uz Spāniju, Lielbritāniju, Poliju, Itāliju, kā arī uz Baltijas valstīm. Taču Krievijas gāze vēl ilgi dominēs Eiropas piegādēs," paziņoja Vortingtons.

Viņš atzīmēja, ka sašķidrinātās dabasgāzes tirgus Eiropā turpinās augt, jo Eiropas valstis īsteno pasākumus atmosfēras izmešu samazināšanā un aktīvi pāriet uz dabasgāzi. Tāpat Vortingtons sagaida izrāvienu gāzes dzinēju transporta izmantošanas nozarē.

Četrkāršs pieaugums

Tuvāko piecu gadu laikā gaidāma četrkārša sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu palielināšana no ASSV, šajā pašā laikā valstī varētu tikt uzbūvēti vēl seši eksporta termināli, paziņoja Barijs Vortingtons ikgadējās starptautiskās enerģētikas konferences CERAWee laikā, kura norisinās no 5. līdz 9. martam Hjūstonā.

"(Eksporta) apjoms turpinās pieaugt… iespējams, nākošo piecu gadu garumā mēs kļūsim par ievērojama apjoma palielināšanas lieciniekiem, mūsu SDG eksports palielināsies četras reizes," pateica Vortingtons.

ASV Enerģētikas asociācijas vadītājs atzīmēja, ka šobrīd valstī atvērti divi SDG eksporta termināli, un tuvāko piecu gadu laikā darbu varētu uzsākt vēl pieci vai seši termināli. Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā jāsākas kompāniju Cheniere Energy un Exxon Mobil terminālu ekspluatācijai.

ASV turpina palielināt savu klātieni Eiropas tirgū. 2017. gada pirmajā ceturksnī valsts kļuva par sesto lielāko SDG eksportētāju uz Eiropas bloka valstīm. Taču Eiropas SDG iepirkumu apjomi nav salīdzināmi ar gāzes piegāžu apjomiem pa cauruļvadiem.

Tāpat sašķidrinātā dabasgāze pagaidām nav konkurētspējīga cenas ziņā ar cauruļvada gāzi. Tā, pēc Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieka Aleksandra Medvedeva sacītā, amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu izmaksas Eiropai rudens un ziemas periodā 2017 — 2018 tiek vērtētas 265-295 dolāros par tūkstoti kubikmetru, savukārt Krievijas gāzes vidējā cena sastāda 190 dolāru par tūkstoti kubikmetru.    

72
Pēc temata
"Gazprom" pastāstīja, kādos apjomos Baltija iepērk gāzi no Krievijas
Vācija atdevusi Ukrainu "Gazprom" žēlastībai
Polija lūdz Ameriku sodīt eiropiešus par "Ziemeļu straumi 2"
ASV joprojām sildās ar Krievijas gāzi
BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

4
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

4
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

17
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

17
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"