Artilērijas ieroči un lādiņi

Matemātiķis aprēķinājis trešā pasaules kara sākuma termiņus

155
(atjaunots 16:18 03.03.2018)
Zinātnieks analizējis valstu bruņotās sadursmes laika periodā no 1823. līdz 2003. gadam. Šajā laikā notikuši 95 lieli konflikti starp dažādām valstīm.

RĪGA, 3. marts — SputnikĀrons Klauzets, matemātiķis no Kolorado universitātes ASV, izanalizējis pieejamos vēsturiskos darus par bruņotām sadursmēm un aprēķinājis, līdz kādam laikam sākšoties trešais pasaules karš, vēsta RIA Novosti. Zinātnieka raksts publicēts žurnālā Science Advances.

Pētījumā norādīts, ka vēsturiskos ilgstoša pamiera periodus nomaina "spēcīgas vardarbības" fāzes un otrādi.

"Tādējādi karu periodiskuma vēsturiskās likumsakarības liecina, ka ilgstošs miers var būt daudz trauslāks, nekā uzskata tie, kas pēdējā laikā cenšas konstatēt mehānismu, kas mazina starpvalstu konfliktu iespējamību," – raksta matemātiķis.

Zinātnieks analizējis valstu bruņotās sadursmes laika periodā no 1823. līdz 2003. gadam. Šajā laikā notikuši 95 lieli konflikti starp dažādām valstīm, pie tam laikā no 1940. līdz 2003. gadam notikuši tikai pieci.

Klauzets izstrādājis datorprogrammu, kas ņēmusi vērā minētajā periodā notikušos karus un konstatējusi to biežumu un "smaguma pakāpi".

Pēc zinātnieka vārdiem, kārtējās globālās bruņotās sadursmes risks ir ļoti augsts. Pētījumā norādīts, ka nepieciešami 100-140 gadi bezkonfliktu pastāvēšanas planētas mērogā, lai pašreizējais "ilgstoša miera" periods mainītu gadu gaitā izveidojušos tendenci.

Vēsturiskie dati ar lielu ticamības pakāpi norāda, ka liela starpvalstu bruņota sadursme varētu sākties tieši šajā laika periodā, tas ir, līdz 2150. gadam.

155
Pēc temata
ASV senators informējis par "trešā pasaules kara risku" Donalda Trampa dēļ
Eksperts: NATO var izprovocēt trešā pasaules kara sākumu
Rietumvalstu iedzīvotājus biedē trešā pasaules kara risks
Būt vai nebūt: kur un kā varētu notikt Armagedons
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

18
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

18
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

25
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

25
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

0
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas