Eiro

Dzīve pēc Brexit: nabagā Latvija neietiks Eiropas Savienotajās Valstīs

215
(atjaunots 10:30 03.03.2018)
Kāpēc Eiropas Savienībai nāktos pārtraukt pastāvēšanu un kāda iemesla pēc jaunajā Eiropas valstu savienībā netiks uzņemtas pat disciplinētākās un paklausīgākās Austrumeiropas valstis, kuras visiem spēkiem cenšas pierādīt, cik nepieciešamas ir ES.

RĪGA, 3. marts — Sputnik, Pāvels Šipiļins. Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) kongresā Angela Merkele pieminēja pārsteidzošu apsvērumu par Eiropas Savienības locekļu finansiālo disciplīnu. Viņa atzīmēja, ka Vācijas ekonomika — lielākā Eiropā — solidarizēsies ar ES locekļiem, kuri "izpildījuši mājasdarbu" finanšu jautājumos, nevis ar tiem, kuri savas problēmas uzveļ citu valstu plecos.

"Tas ir nepieņemami, ka citi atpūstos uz mūsu rēķina," — paziņoja Merkele partijas biedru aplausu pavadījumā.

Vāciešu aizrautība liecina, ka viņiem nav gluži skaidrs, par ko tad īsti ir runa.

Māstrihtas kritēriji

1992. gadā, kad kļuva skaidrs, ka gaidāma liela Eiropas Savienības paplašināšanās uz Austrumiem, Vecā pasaule izstrādāja tā saucamos Māstrihtas kritērijus — valsts finansiāli ekonomiskos rādītājus, kas nepieciešami, lai tā iestātos eirozonā. Jaunajām ES valstīm tie bija jāsagatavo, lai iestātos draudzīgajā un pie tam bagātajā saimē.

Kritēriju vidū svarīgākais bija valsts finanšu sistēmas dzīvotspēja: budžeta deficīts nevar pārsniegt 3% IKP, valsts parāds — 60% IKP. Divdesmit gadus vēlāk pēc Francijas un Vācijas iniciatīvas prasības kļuva stingrākas: ES dalībvalstu budžeta deficīts nevar pārsniegt 0,5%. 2012. gadā Eiropas vadošājām ekonomikām šķita, ka tāds solis sekmēs investīciju klimata atveseļošanos eirozonā, taču reakcija bija negaidīta. Lielbritānija nobalsoja pret Budžeta paktu un paziņoja, ka organizēs referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc dažiem gadiem tika izsludināts Brexit. Tas ir, apdraudēta ir ambiciozā integrācijas projekta pastāvēšana.

Patlaban ne Parīze, ne Berlīne neatbilst pašu izstrādātajiem kritērijiem. Francijas budžeta deficīts sastāda 3,1% IKP, valsts parāds — gandrīz 100%. Vācijā situācija ir labāka: budžetu valsts sastāda ar proficītu. Tomēr Eiropas lokomotīves valsts parāds ir gandrīz 66%.

Eiropas Savienības divnieku karaļi

Ja situācijai ķerties klāt ar pilnu atbildības sajūtu, ES pēc Lielbritānijas vajadzētu uzsākt pašlikvidācijas procesu, jo Francija un Vācija pašas nav izpildījušas "mājasdarbu" finansiālajos jautājumos, ko pieminēja Merkele, kad viņu nez kāpēc atbalstīja KDS biedri.

Jāpiebilst, ka disciplinētākā valsts Eiropas Savienībā ir Igaunija. Tās ārējais parāds sasniedz tikai 9,3% IKP, un valsts budžets iekļaujas Budžeta paktā minēto prasību ietvaros.

Lietuvā un Latvijā budžeta deficīts ir divreiz augstāks, taču Eiropas Savienības grandu fonā viens procents neizskatās nemaz tik slikti. Toties valsts parāds abās bijušajās PSRS republikās ir mazāks par 40%. Tādi finansiālie rādītāji var kļūt par atdarināšanas cienīgu paraugu lielai daļai Vecās pasaules valstu.

Taču vai Francija, Vācija, kā arī Beļģija ar valsts parādu 104% IKP apmērā, Austrija ar parādu 82% apmērā, Īrija (69,5%), Somija (63,8%) un citas valstis ir gatavas pārņemt Baltijas valstu pieredzi? Diezin vai. Šodien tās norūpējušās par nopietnākām problēmām, kas saistītas ar Rietumiem, nevis Austrumiem.

Kisindžera dilemma

Eiropas Savienībā klīst leģenda par "Kisindžera dilemmu". It kā 70. gados, kad ASV valsts sekretāram atnests ES valdības posteņu saraksts, viņš bijis ļoti neapmierināts, jo nav tajā atradis "ārlietu minstru". Ietekmīgais politiķis, un, kā liecina baumas, viens no Eiropas Savienības veidotājiem, nosviedis sarakstu uz galda un noprasījis: "Kam lai zvanu, ja gribu parunāt ar Eiropu?"

Tad saraksts papildināts — tajā parādījies Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Pašlaik grūti spriest, vai valsts sekretārs patiešām uzdevis tādu jautājumu — dokumenti nav saglabājušies, tomēr 2009. gadā EK pārstāvis Žozē Manuels Barrozu atļāvās skaļu frāzi, ko publicēja Reuters.

"Kad Henrijs Kisindžers to teica, viņš bija valsts sekretārs — amatā, ko mēs Eiropā parasti saucam par "ārlietu ministru". Tāpēc pašlaik nav nekādu šaubu — ASV valsts sekretāram ir jāzvana Ketijai Eštonei, jo viņa ir mūsu ārlietu ministre," — teica Barrozu.

Tātad Eiropas politiķi gribot negribot apstiprinājuši: amerikāņi piedalījās Eiropas Savienības izveidē.

Tomēr kopš tā laika ģeopolitiskā un makroekonomiskā situācija ir radikāli mainījusies. Iespējams, pirms pusgadsimta Jaunā pasaule patiešām nopietni gribēja raust bagātības kopā ar Veco, piedaloties ekonomiskās sacensībās ar padomju projektu. Tomēr līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas Amerika ir apņēmusies "atkal atgūt varenību" un nu jau uz sava aizokeāna partnera rēķina.

Stratēģisko sabiedroto attiecībās iestājusies krīze, un neviens nepateiks, kā tā noslēgsies. Man šķiet, par attiecību svarīgu pārbaudījumu kļūs Brexit.

Kur Latviju neuzņems

Ja Apvienotā Karaliste patiešām pēc diviem vai trim gadiem pametīs Eiropas Savienību un no jauna pievienosies anglosakšu lokam, kas ved cauri Ziemeļamerikai, eiropiešiem atliks tikai pašiem sakārtot dzīvi, neņemot vērā transatlantijas solidaritāti.

Tas nozīmē, ka ES neizbēgami kļūs kompaktāka — līdzīga Eiropas ogļu un tērauda apvienībai, ko veselu pusgadsimtu veidoja tikai Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.

Iespējams, šodien atjaunotajā savienībā, ko varam nosacīti nosaukt, piemēram, par "Eiropas Savienotajām Valstīm", tiks piedāvāts iestāties Austrijai, Dānijai, Somijai un Zviedrijai. Taču Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, tāpat kā pārējās valstis, kam vajadzīga finansiāla palīdzība, neuzaicinās neparko, pat ja katra no tām atbildīs Māstrihtas kritērijiem. Jau zināmu laiku finansiālā disciplīna vairs nav aktuāla. Ja nāksies meklēt jaunus ģeopolitiskos sabiedrotos, subkontinenta bagāto valstu saistības nabago priekšā zaudēs spēku. Eiropas Savienotajām Valstīm vienkārši nebūs liekas naudas austrumu kaimiņu uzturēšanai — bez transatlantiskās integrācijas svarīgs būs katrs eiro.

Viss liecina par to, ka izlīdzināšanas politika, kura bijušajām sociālistiskajām valstīm un PSRS republikām deva miljardiem lielas dotācijas, izbeigsies 2020. gadā līdz ar pēdējās ES "septiņgades" noslēgumu.

Tad iestāsies kritiskais brīdis. Diemžēl Baltijas valstu perspektīvas nav īpaši rožainas — nāksies iemācīties dzīvot bez finanšu kruķiem un veidot partnerattiecības ar finansiāli tikpat ierobežotām valstīm, kā viņas pašas.

215
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Bijušais Latvijas premjers: situācija valstī ir šausmīga
Bartaševičs: saviem spēkiem Latvija ekonomiku nepacels
Eiropa iesaka savienības nabagajām valstīm dzīvot taupīgāk
Eiropas Savienotās Valstis: veca ideja jaunās aprisēs
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

11
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

11
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Dmitrijs Ļitovkins

Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas

7
(atjaunots 17:39 07.08.2020)
ASV tikai nesen sākušas savu kodolieroču modernizāciju, tāpēc Vašingtona nevēlas pēc iespējas ātrāk parakstīt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, uzskata militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo komentēja Krievijas un ASV pārrunu gaitu jautājumā par bruņojuma kontroli. Viņš konstatēja, ka puses panākušas zināmu progresu. Pompeo kārtējo reizi pauda cerību, ka pārrunās iesaistīsies Ķīna.

Krievija un ASV patiešām vairākkārt tikušās un apspriedušas kosmosa militarizāciju, taktisko kodolieroču iekļaušanu starptautiskajos līgumos, Ķīnas iesaistīšanu pārrunās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu.

Taču nekādus praktiskus rezultātus pārrunas pagaidām nav devušas, norādīja militārais eksperts Dmitrijs Ļitovkins.

"Parunāt parunāja, bet rezultāta pagaidām nekāda. Amerikāņi neapspriež šī līguma (NEW START – red.) pagarināšanu nopietni.

To var skaidrot ar to, ka patlaban viņi nodarbojas ar savu kodolieroču modernizāciju, un viņiem tagad būs neizdevīgi kaut kādā veidā saistīt sev rokas. Visam vajadzētu parādīties pie viņiem apmēram 2027. gadā, iespējams, tad viņiem radīsies iespaids, ka ir spēcīgāki par Krieviju kaut kādās jomās, tātad būs vairāk iemeslu piespiest partnerus," Ļitovkins teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka ASV ir aizkavējušās ar savu kodolspēku modernizāciju, un tagad tikai Krievijai ir progresīvākie ieroči. Tomēr Vašingtona ieguldījusi kodolspēku modernizācijā aptuveni miljardu dolāru, un tagad cenšas  atgūt savu.

Eksperts atzīmēja, ka Ķīna pagaidām vispār nepiedalās pārrunās – tās kodolpotenciāls ir daudz mazāks nekā Krievijai un ASV. Ja parakstīt trīspusēju līgumu ar paritātes noteikumiem, vai nu KF un ASV būs spiestas ierobežot savu arsenālu, vai Ķīnai to nāksies audzēt, taču tās ir milzu izmaksas.

"Kodolpotenciāls – tas ir miris kapitāls, tas ir bruņojums, kas garantē drošību, taču tas nekad netiks likts lietā, tāpēc tas ir ļoti dārgi," atzīmēja eksperts.

Литовкин: США отстали от РФ в развитии ядерного вооружения, новый СНВ им не нужен
7
Tagi:
NEW START līgums, Maiks Pompeo, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
ASV ultimāts New START jautājumā
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem