Eiropas Savienība

EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu

66
Centrāleiropas iedzīvotāji arvien biežāk ieklausās eiroskeptiķu vārdos, un Rietumeiropai par to nepavisam nevajadzētu brīnīties.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Centrāleiropas valstīm ir objektīvi iemesli skeptiski vērtēt Eiropas projektu, raksta Euobserver.

Daudzus pārsteidz Centrālajā Eiropā vērojamā skeptiskā attieksme pret Eiropas Savienību. Galu galā pēdējo divu gadu desmitu laikā reģionā bija vērojama stabila ekonomiskā izaugsme, turklāt dāsnā Brisele palīdzēja atjaunot infrastruktūru.

Vēl nekad līdz šim Centrāleiropas reģions ar savu traģisko un vētraini pagātni nav bijis tik sekmīgs un ietekmīgs. No kurienes tad nāk šī neapmierinātība? Kāpēc Briseli dēvē par "jauno Maskavu"? Tam ir trīs iemesli.

Populisma izaugsme

Pirmkārt, Centrāleiropa ir īpaši vārīga pret populismu, un katrs sevi cienošs Eiropas populists uzbrūk ES.

Džons F. Kenedijs reiz teica, ka "paisums paceļ visas laivas", runājot par to, ka ekonomiskā izaugsme ir vienādi labvēlīga kā bagātajiem, tā arī trūcīgajiem. Tomēr attiecinot viņa vārdus uz mūsdienu Rietumu kopienām, viņu varētu pārfrāzēt: "Bēgums velk atpakaļ visas laivas."

Ekonomiskā krīze noveda pie populisma, nacionālisma un izolācijas noskaņojuma pieauguma pat Rietumeiropas valstīs, kas gadu simteņiem krājušas bagātības un attīstījušas demokrātiskās institūcijas. To politiskās un sociālās sistēmas ir grūti izsist no līdzsvara.

Nav nekāds brīnums, ka populisms ir atradis ceļu arī uz Centrālo Eiropu. Ja Francijai un Vācijai pret to nav imunitātes, kāpēc gan Čehijā un Slovākijā būtu citādi?

Neaizmirsim arī to, ka demokrātija un brīvais tirgus parādījās Centrālajā Eiropā tikai pirms 25 gadiem. Sabiedrība konstitūcijas nemaz neuzskata par sakrālu lietu. Ciniskiem politiķiem, kuri saindē tautas apziņu ar tukšiem vai bezatbildīgiem solījumiem, un uzbrūk vārda brīvībai un tiesu sistēmas neatkarībai, šeit ir lielākas izredzes gūt panākumus.

Šajās valstīs ir mazāk vidusšķiras pārstāvju, kuri izvēlas mērenu politiku. Visbeidzot, sociālās nodrošināšanas sistēma parasti netiecas sadalīt ienākumus un piedāvāt trūcīgajiem iespējas.

Trīsdesmit gadi, lai panāktu Vāciju

Otrkārt, šoks, ko sagādāja pāreja no komunisma pie demokrātijas, izrādījās stiprāks, nekā kāds to varētu paredzēt. Centrāleiropas valstis cietušas lielus zaudējumus vairākos līmeņos: politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un pat kultūras līmenī.

Kamēr lielās pilsētas strauji mainījušās pēc rietumu parauga, province bieži atpalika, ņemot vērā tās tieksmi pēc ekonomikas deregulācijas un atbilstības ES standartiem. Turklāt Šengenas līgums ļāva šo valstu iedzīvotājiem ceļot un redzēt citu ES valstu panākumus, kas sabojāja viņu viedokli par savu politisko eliti.

Objektīvā ekonomiskā realitāte ir sliktāka, nekā Centrāleiropas politiķi gribētu atzīt.

Lai sasniegtu Vācijas līmeni, poļiem vai ungāriem būs jāstrādā vēl 30-40 gadus.

Tauta sāk zaudēt pacietību un meklē līderus, kuri aicina saīsināt ceļu un "atgūt pašcieņu" – ar to viņi saprot brīvību izvēlēties citas lomas un standartus nevis eiropeizācijas procesā radušos modeļus.

Rietumu valstis kļuvušas egalitāras, pacifiskas un ieguvušas ekoloģisko apziņu gadu desmitiem ilgā harmoniskas attīstības ceļā. Dzīve komunisma laikos bija citāda, un cilvēku apziņa bieži atspoguļo pagātnes reālijas.

Turklāt Austrumu cilvēkiem ir psiholoģiski grūti būt Rietumu skolēniem, it īpaši ja, piemēram, jūsu attieksme pret nāvessodu nav organiski parādījusies, ilgus gadus dzīvojot demokrātiskā vidē, bet gan uzspiesta kā nosacījums iestāties ES.

Dubultie standarti

Treškārt, bažas attiecībā par dubultiem standartiem ir vairāk nekā pamatotas.

ES austrumos tiešām pārdod zemākas kvalitātes produktus. Digitālie pakalpojumi Slovākijā ir mazāk pieejami nekā Austrijā. Rietumu valstīs valda netaisnīgi stereotipi par nabagiem austrumvalstu izcelsmes cilvēkiem. Vairāki ES lēmumi drīzāk atspoguļo postmodernisko, postindustriālo attīstīto Rietumu sabiedrību vajadzības, nevis Austrumu vēlmes.

Centrāleiropas balss bieži vien paliek neuzklausīta, šis reģions ir slikti pārstāvēts tādās Eiropas institūcijās, kā, piemēram, Eiropas ārējo sakaru dienests. ES organizāciju galvenās mītnes visbiežāk atrodas Rietumeiropā.

Rietumi ir Rietumi, un Austrumi ir Austrumi

Ko tas nozīmē Eiropas vienotībai? Vai gatavojas jauna Rietumu un Austrumu konfrontācija?

Stadions. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Īstermiņā gaidāmas turpmākas sadursmes un sabojātas attiecības, īpaši saistībā ar Eiropas budžetu vai poļu debatēm par likuma pārākumu. Ilgtermiņā tomēr tas novedīs pie izlīguma un saskaņas.

Bieži vien populisti zaudē līdzpilsoņu uzticību. Pāries komunistiskās sistēmas sabrukuma radītais šoks, nākamās paaudzes vairāk līdzināsies saviem Rietumu vienaudžiem. Bet politiķi sapratīs, ka taisnīgums un solidaritāte – tā ir divvirzienu iela.

Pamēģiniet iztēloties: jūs ievācaties jau iekārtotā mājā. Jums tika piešķirta pati mazākā istaba, saimnieki atstāj jums kaut ko ēdamu virtuvē (nosaucot to par "struktūras fondiem") un gaida par to mūžīgu pateicību. Tīri labi saprotams, kāpēc jūs labprātāk dzīvotu teltī uz ielas, pat ja ārā līst.

66
Pēc temata
Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts
Berlingske: Rietumeiropas un Austrumeiropas atšķirības
La Vanguardia: Austrumeiropā pārdod produktus ar PSRS garšu
Neue Zürcher Zeitung: Austrumeiropas un Rietumeiropas starpā veidojas jauna plaisa
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV

14
(atjaunots 17:23 01.06.2020)
Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas apsūdzēšana par iespējamo saikni ar nekārtībām ASV ir netīrs informācijas manipulācijas veids, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija. Viņa atzīmēja, ka balstās uz savas pieredzes, nesniedzot nekāda vieda pierādījumus.

"Raisas kundze! Savulaik Jūsu partijas biedri pieļāva liktenīgu kļūdu – izdomāja muļķīgāko koncepciju – visā, kas jums nepatīk, vainot Krieviju. (Bijusī ASV valsts sekretāre) Hilarija Klintone un visa (bijušā ASV prezidenta Baraka) Obamas komanda pārliecināja sevi un centās pārliecināt visu pasauli, ka ASV iekšējās problēmas rada un pasliktina kāds no "ārpuses", jeb tieši Krievija. Šo kļūdu jūs cenšaties atkārtot šodien, kopā ar CNN žurnālistu pielietojot netīras informācijas manipulācijas metodes: viltus paziņojumi un nulle faktu to apstiprināšanai. Jūsu intervija CNN – tā ir tā propaganda," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Viņa atgādināja, ka tie paši "sociālie tīkli", kurus, pēc ASV domām, krievi izmanto protestu kurināšanai Amerikas pilsētās, "ir reģistrēti ASV, pieder amerikāņiem un tiesiski tiek regulēti arī turpat".

"Jūs atkal cenšaties izspēlēt "krievu kārti"? Jūs esat aizspēlējušies, atgriezieties realitātē. Izejiet pie jūsu cilvēkiem un pasakiet acīs skatīdamies, ka viņus caur YouTube un Facebook vada krievi. Savukārt es paskatīšos uz amerikāņu "ekskluzivitāti" rīcībā," piebilda Marija Zaharova.

Nekārtību vilnis, kas pāršalkušas ASV, sākās Mineapolisā pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas, ko pastrādāja policisti.

Kopumā vairāk nekā 40 Amerikas pilsētas, tai skaitā Losandželosa, Sanfrancisko, Beverlihilsa, Čikāga, Orlando, Atlanta, Denvera, Rietumu Holivuda un citas, ieviesa savās teritorijās komandantstundu.

Iepriekš radio Sputnik paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps aicināja gubernatorus un mērus no Demokrātiskās partijas iesaistīt situācijas noregulēšanā Nacionālo gvardi.

14
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

Polijā startējušas mācības "Anakonda": uz sauszemes un jūrā tiks iesaistīti 5000 kareivju

15
(atjaunots 17:11 01.06.2020)
Polijas Karaspēka kareivjiem ir jātrenējas, neraugoties uz pandēmiju, Polija neatcēla mācības "Anakonda".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Polijā startēja liela mēroga mācības "Anakonda", manevros piedalīsies 5 tūkstoši kareivju, paziņoja valsts nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.

"Šodien sākas "Anakonda 2020". Tās ir mācības, kurās piedalīsies 5 tūkstoši kareivju. Neraugoties uz koronavīrusa epidēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem, mēs neatsakāmies no mācībām. Polijas Karaspēka kareivjiem pastāvīgi ir jātrenējas, jāpaaugstina sava kvalifikācija un jābūt gataviem rīkoties," uzrakstīja Blaščaks Twitter.

​Manevru mērķis - "pārbaudīt dažādu veida karaspēku ar vienu mērķi atklāt uguni". Mācību laikā ir paredzētas darbības uz sauszemes, jūrā, kiberdrošības jomā. Tomēr koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ daži mācību elementi tiks atlikti uz gada beigām vai 2021. gadu.

"Anakonda" ir lielākās Polijas armijas mācības, kas tiek rīkotas reizi divos gados. Varšava organizē "Anakonda" manevrus kopš 2006. gada, kopš 2012. gada tās ir iekļautas NATO militāro mācību pasākumu sarakstā. Līdz 2018. gadam tās tika rīkotas tikai Polijas teritorijā, taču pirms diviem gadiem pirmo reizi tajās tika iesaistīti poligoni Baltijas valstīs.

Gadiem ejot, mācību mērogs ir pieaudzis. 2006. gadā manevros piedalījās aptuveni 10 tūkstoši militārpersonu, 2008. un 2010. gadā – ap 7 tūkstošiem, 2012. gadā – 11,5 tūkstoši kareivju, tai skaitā NATO kareivji. 2014. gadā mācībām tika piešķirts karaspēku militāri mācību pasākuma statuss ar praktisko mērķi "apgūt karaspēku rīcības veidus krīzes situācijas eskalācijas apstākļos". Toreiz manevros tika iesaistīti 12,5 tūkstoši kareivju. 2016. gadā mācībās piedalījās aptuveni 31 tūkstotis kareivju.

2018. gadā tajās piedalījās 17,5 tūkstoši kareivju – 12,5 tūkstoši Polijā un aptuveni 5 tūkstoši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mācībās tika apgūts jauns elements – iedzīvotāju evakuācija no apdzīvotām vietām Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā, to atzīmēja arī Krievijas ĀM. "Tostarp pievērsām uzmanību principiāli jaunam momentam. Pēc Pentagona prasības šo mācību gaitā no konflikta zonas, jeb no apdzīvotajām vietām, kuras atrodas Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā. Iedomājaties, līdz kam noved šo pašu apdzīvoto vietu iedzīvotājus?" komentēja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

15
Tagi:
militārās mācības, NATO, Polija
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

0
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

0
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu