Eiropas Savienība

EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu

66
Centrāleiropas iedzīvotāji arvien biežāk ieklausās eiroskeptiķu vārdos, un Rietumeiropai par to nepavisam nevajadzētu brīnīties.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Centrāleiropas valstīm ir objektīvi iemesli skeptiski vērtēt Eiropas projektu, raksta Euobserver.

Daudzus pārsteidz Centrālajā Eiropā vērojamā skeptiskā attieksme pret Eiropas Savienību. Galu galā pēdējo divu gadu desmitu laikā reģionā bija vērojama stabila ekonomiskā izaugsme, turklāt dāsnā Brisele palīdzēja atjaunot infrastruktūru.

Vēl nekad līdz šim Centrāleiropas reģions ar savu traģisko un vētraini pagātni nav bijis tik sekmīgs un ietekmīgs. No kurienes tad nāk šī neapmierinātība? Kāpēc Briseli dēvē par "jauno Maskavu"? Tam ir trīs iemesli.

Populisma izaugsme

Pirmkārt, Centrāleiropa ir īpaši vārīga pret populismu, un katrs sevi cienošs Eiropas populists uzbrūk ES.

Džons F. Kenedijs reiz teica, ka "paisums paceļ visas laivas", runājot par to, ka ekonomiskā izaugsme ir vienādi labvēlīga kā bagātajiem, tā arī trūcīgajiem. Tomēr attiecinot viņa vārdus uz mūsdienu Rietumu kopienām, viņu varētu pārfrāzēt: "Bēgums velk atpakaļ visas laivas."

Ekonomiskā krīze noveda pie populisma, nacionālisma un izolācijas noskaņojuma pieauguma pat Rietumeiropas valstīs, kas gadu simteņiem krājušas bagātības un attīstījušas demokrātiskās institūcijas. To politiskās un sociālās sistēmas ir grūti izsist no līdzsvara.

Nav nekāds brīnums, ka populisms ir atradis ceļu arī uz Centrālo Eiropu. Ja Francijai un Vācijai pret to nav imunitātes, kāpēc gan Čehijā un Slovākijā būtu citādi?

Neaizmirsim arī to, ka demokrātija un brīvais tirgus parādījās Centrālajā Eiropā tikai pirms 25 gadiem. Sabiedrība konstitūcijas nemaz neuzskata par sakrālu lietu. Ciniskiem politiķiem, kuri saindē tautas apziņu ar tukšiem vai bezatbildīgiem solījumiem, un uzbrūk vārda brīvībai un tiesu sistēmas neatkarībai, šeit ir lielākas izredzes gūt panākumus.

Šajās valstīs ir mazāk vidusšķiras pārstāvju, kuri izvēlas mērenu politiku. Visbeidzot, sociālās nodrošināšanas sistēma parasti netiecas sadalīt ienākumus un piedāvāt trūcīgajiem iespējas.

Trīsdesmit gadi, lai panāktu Vāciju

Otrkārt, šoks, ko sagādāja pāreja no komunisma pie demokrātijas, izrādījās stiprāks, nekā kāds to varētu paredzēt. Centrāleiropas valstis cietušas lielus zaudējumus vairākos līmeņos: politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un pat kultūras līmenī.

Kamēr lielās pilsētas strauji mainījušās pēc rietumu parauga, province bieži atpalika, ņemot vērā tās tieksmi pēc ekonomikas deregulācijas un atbilstības ES standartiem. Turklāt Šengenas līgums ļāva šo valstu iedzīvotājiem ceļot un redzēt citu ES valstu panākumus, kas sabojāja viņu viedokli par savu politisko eliti.

Objektīvā ekonomiskā realitāte ir sliktāka, nekā Centrāleiropas politiķi gribētu atzīt.

Lai sasniegtu Vācijas līmeni, poļiem vai ungāriem būs jāstrādā vēl 30-40 gadus.

Tauta sāk zaudēt pacietību un meklē līderus, kuri aicina saīsināt ceļu un "atgūt pašcieņu" – ar to viņi saprot brīvību izvēlēties citas lomas un standartus nevis eiropeizācijas procesā radušos modeļus.

Rietumu valstis kļuvušas egalitāras, pacifiskas un ieguvušas ekoloģisko apziņu gadu desmitiem ilgā harmoniskas attīstības ceļā. Dzīve komunisma laikos bija citāda, un cilvēku apziņa bieži atspoguļo pagātnes reālijas.

Turklāt Austrumu cilvēkiem ir psiholoģiski grūti būt Rietumu skolēniem, it īpaši ja, piemēram, jūsu attieksme pret nāvessodu nav organiski parādījusies, ilgus gadus dzīvojot demokrātiskā vidē, bet gan uzspiesta kā nosacījums iestāties ES.

Dubultie standarti

Treškārt, bažas attiecībā par dubultiem standartiem ir vairāk nekā pamatotas.

ES austrumos tiešām pārdod zemākas kvalitātes produktus. Digitālie pakalpojumi Slovākijā ir mazāk pieejami nekā Austrijā. Rietumu valstīs valda netaisnīgi stereotipi par nabagiem austrumvalstu izcelsmes cilvēkiem. Vairāki ES lēmumi drīzāk atspoguļo postmodernisko, postindustriālo attīstīto Rietumu sabiedrību vajadzības, nevis Austrumu vēlmes.

Centrāleiropas balss bieži vien paliek neuzklausīta, šis reģions ir slikti pārstāvēts tādās Eiropas institūcijās, kā, piemēram, Eiropas ārējo sakaru dienests. ES organizāciju galvenās mītnes visbiežāk atrodas Rietumeiropā.

Rietumi ir Rietumi, un Austrumi ir Austrumi

Ko tas nozīmē Eiropas vienotībai? Vai gatavojas jauna Rietumu un Austrumu konfrontācija?

Stadions. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Īstermiņā gaidāmas turpmākas sadursmes un sabojātas attiecības, īpaši saistībā ar Eiropas budžetu vai poļu debatēm par likuma pārākumu. Ilgtermiņā tomēr tas novedīs pie izlīguma un saskaņas.

Bieži vien populisti zaudē līdzpilsoņu uzticību. Pāries komunistiskās sistēmas sabrukuma radītais šoks, nākamās paaudzes vairāk līdzināsies saviem Rietumu vienaudžiem. Bet politiķi sapratīs, ka taisnīgums un solidaritāte – tā ir divvirzienu iela.

Pamēģiniet iztēloties: jūs ievācaties jau iekārtotā mājā. Jums tika piešķirta pati mazākā istaba, saimnieki atstāj jums kaut ko ēdamu virtuvē (nosaucot to par "struktūras fondiem") un gaida par to mūžīgu pateicību. Tīri labi saprotams, kāpēc jūs labprātāk dzīvotu teltī uz ielas, pat ja ārā līst.

66
Pēc temata
Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts
Berlingske: Rietumeiropas un Austrumeiropas atšķirības
La Vanguardia: Austrumeiropā pārdod produktus ar PSRS garšu
Neue Zürcher Zeitung: Austrumeiropas un Rietumeiropas starpā veidojas jauna plaisa
Сбор винограда

Spānijas rūpnīcā notika sarkanvīna noplūde

3
Šis gads reģiona Kastīlijas-Lamančas vīndariem kļuvis īpaši smags – koronavīrusa pandēmijas dēļ tika ieviesta karantīna, savukārt laikapstākļu dēļ vīnogu ražas vākšanu nācies sākt un pabeigt agrāk, nekā paredzēts.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Tūkstošiem litru vīna izlija uz asfalta kādā no Albasetes provinces (Kastīlija Lamanča) vīna darītavām Spānijā. Nelaimes gadījums kļuva par ieganstu daudziem jokiem, kas izplatījušies Internetā, vēsta RIA Novosti

Incidents notika Vitivions vīna darītavā, kas atrodas Viljamalea, nelielā ciematā ar aptuveni 4000 iedzīvotāju, vēsta Albasetas radio. Vienā no 50 tūkstošu litru mucām notika mehānisks bojājums, no tās sāka lieties ārā vīns. Vīna darītavas darbinieki nespēja glābt produkciju un vien filmēja, kā sarkanais šķidrums lejas ārā uz asfalta. Video tika izplatīts sociālajos tīklos.

​Šis gads reģiona Kastīlijas-Lamančas vīndariem kļuvis īpaši smags – neskaitot koronavīrusa pandēmiju, kuras dēļ Viljamalea uz kādu laiku tika ieviesta karantīna, karstuma dēļ vīnogu ražas vākšanu nācies sākt priekšlaicīgi. Savukārt pirms nedēļas lietavu dēļ vākšanu nācies uz dažām dienām apturēt.

Incidenta video izplatījās visos sociālajos tīklos un kļuva par pamatu daudziem jokiem. "Rezervuāra pārplīšana ar 50 tūkstošiem tonnu vīna Albasetē. Ar Stenlija Kubrika un Stīvena Kinga atbalstu," raksta Twitter lietotājs Horror Losers, ar to domājot ainu no Kubrika filmas "Mirdzums", kura uzņemta pēc Stīvena Kinga romāna. "Stenlijs Kubriks apstiprina šo ainu," pajokoja lietotājs Picoso, pievienojot savai publikācijai režisora fotogrāfiju darba laikā.

"Ārkārtas situāciju militārā apakšvienība jau palīdz – dzer taisni no avota," ar šādiem vārdiem papildināja ainu, kurā spēcīgs vīrs dzer vīnu no asfalta, lietotājs Alekss Rodrigess.

​"Vai vēl ir palicis?" uzrakstīja lietotājs Navarrethe, papildinot savu publikāciju ar kadru no filmas "Skrien, Lola, skrien".

3
Tagi:
Spānija
Pēc temata
Liftā iestrēgušajai itālietei vīns palīdzēja izglābties no atūdeņošanas
Harmonijā ar grādu: joga ar glāzi vīna Rīgā
Izsolē par 103 tūkstošiem eiro pārdota vīna pudele
Jauna lappuse vīnu vēsturē: radīts zilais vīns
Aisbergs pie Franča Jozefa Zemes

Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju

11
(atjaunots 13:33 26.09.2020)
Zinātnieki vēsta, ka Arktikas jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Arktiskā jūras ledus platība – viens no globālo klimata pārmaiņu indikatoriem, ir sasniegusi savu minimālo gada rādītāju, brīfingā informēja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (PMO) oficiālā pārstāve Klēra Nullisa, vēsta RIA Novosti.

"ASV Sniega un ledus datu nacionālais centrs (NSIDC) informēja, ka 15. septembrī jūras ledus platība sastādījusi 3,74 miljonus kvadrātkilometru. Alfrēda Vegenera institūts apstiprināja šo rādītāju, savukārt, pēc Brēmenes universitātes datiem tā sastāda 3,8 miljonus kvadrātkilometru," viņa pastāstīja.

Nullisa piezīmēja, ka tas ir minimālais gada rādītājs, kas radies pēc kušanas procesa vasaras sezonā un anomāli augstās gaisa temperatūras ietekmes, kas šovasar tika reģistrēta Sibīrijā.

Jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

Organizācijas pārstāve atgādināja, ka ledus platības zemākais līmenis reģistrēts 2012. gadā. Tomēr dati par šo gadu ir provizoriski, jo siltā gaisa izplatīšanās var vēl vairāk samazināt ledus platību. Savukārt tas liecina par Arktikas ledus segas samazināšanās tendenci.

11
Tagi:
Arktika, klimata pārmaiņas
Pēc temata
Sinoptiķi konstatējuši: klimata pārmaiņu pazīmes pastiprinās
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
DUS Rīgā, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

0
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.

Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.

Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.

0
Tagi:
Baltija, cenas, degviela
Pēc temata
Mainās ik mēnesi: eksperts pastāstīja par degvielas cenu dinamiku Latvijā