Eiropas Savienība

EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu

67
Centrāleiropas iedzīvotāji arvien biežāk ieklausās eiroskeptiķu vārdos, un Rietumeiropai par to nepavisam nevajadzētu brīnīties.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Centrāleiropas valstīm ir objektīvi iemesli skeptiski vērtēt Eiropas projektu, raksta Euobserver.

Daudzus pārsteidz Centrālajā Eiropā vērojamā skeptiskā attieksme pret Eiropas Savienību. Galu galā pēdējo divu gadu desmitu laikā reģionā bija vērojama stabila ekonomiskā izaugsme, turklāt dāsnā Brisele palīdzēja atjaunot infrastruktūru.

Vēl nekad līdz šim Centrāleiropas reģions ar savu traģisko un vētraini pagātni nav bijis tik sekmīgs un ietekmīgs. No kurienes tad nāk šī neapmierinātība? Kāpēc Briseli dēvē par "jauno Maskavu"? Tam ir trīs iemesli.

Populisma izaugsme

Pirmkārt, Centrāleiropa ir īpaši vārīga pret populismu, un katrs sevi cienošs Eiropas populists uzbrūk ES.

Džons F. Kenedijs reiz teica, ka "paisums paceļ visas laivas", runājot par to, ka ekonomiskā izaugsme ir vienādi labvēlīga kā bagātajiem, tā arī trūcīgajiem. Tomēr attiecinot viņa vārdus uz mūsdienu Rietumu kopienām, viņu varētu pārfrāzēt: "Bēgums velk atpakaļ visas laivas."

Ekonomiskā krīze noveda pie populisma, nacionālisma un izolācijas noskaņojuma pieauguma pat Rietumeiropas valstīs, kas gadu simteņiem krājušas bagātības un attīstījušas demokrātiskās institūcijas. To politiskās un sociālās sistēmas ir grūti izsist no līdzsvara.

Nav nekāds brīnums, ka populisms ir atradis ceļu arī uz Centrālo Eiropu. Ja Francijai un Vācijai pret to nav imunitātes, kāpēc gan Čehijā un Slovākijā būtu citādi?

Neaizmirsim arī to, ka demokrātija un brīvais tirgus parādījās Centrālajā Eiropā tikai pirms 25 gadiem. Sabiedrība konstitūcijas nemaz neuzskata par sakrālu lietu. Ciniskiem politiķiem, kuri saindē tautas apziņu ar tukšiem vai bezatbildīgiem solījumiem, un uzbrūk vārda brīvībai un tiesu sistēmas neatkarībai, šeit ir lielākas izredzes gūt panākumus.

Šajās valstīs ir mazāk vidusšķiras pārstāvju, kuri izvēlas mērenu politiku. Visbeidzot, sociālās nodrošināšanas sistēma parasti netiecas sadalīt ienākumus un piedāvāt trūcīgajiem iespējas.

Trīsdesmit gadi, lai panāktu Vāciju

Otrkārt, šoks, ko sagādāja pāreja no komunisma pie demokrātijas, izrādījās stiprāks, nekā kāds to varētu paredzēt. Centrāleiropas valstis cietušas lielus zaudējumus vairākos līmeņos: politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un pat kultūras līmenī.

Kamēr lielās pilsētas strauji mainījušās pēc rietumu parauga, province bieži atpalika, ņemot vērā tās tieksmi pēc ekonomikas deregulācijas un atbilstības ES standartiem. Turklāt Šengenas līgums ļāva šo valstu iedzīvotājiem ceļot un redzēt citu ES valstu panākumus, kas sabojāja viņu viedokli par savu politisko eliti.

Objektīvā ekonomiskā realitāte ir sliktāka, nekā Centrāleiropas politiķi gribētu atzīt.

Lai sasniegtu Vācijas līmeni, poļiem vai ungāriem būs jāstrādā vēl 30-40 gadus.

Tauta sāk zaudēt pacietību un meklē līderus, kuri aicina saīsināt ceļu un "atgūt pašcieņu" – ar to viņi saprot brīvību izvēlēties citas lomas un standartus nevis eiropeizācijas procesā radušos modeļus.

Rietumu valstis kļuvušas egalitāras, pacifiskas un ieguvušas ekoloģisko apziņu gadu desmitiem ilgā harmoniskas attīstības ceļā. Dzīve komunisma laikos bija citāda, un cilvēku apziņa bieži atspoguļo pagātnes reālijas.

Turklāt Austrumu cilvēkiem ir psiholoģiski grūti būt Rietumu skolēniem, it īpaši ja, piemēram, jūsu attieksme pret nāvessodu nav organiski parādījusies, ilgus gadus dzīvojot demokrātiskā vidē, bet gan uzspiesta kā nosacījums iestāties ES.

Dubultie standarti

Treškārt, bažas attiecībā par dubultiem standartiem ir vairāk nekā pamatotas.

ES austrumos tiešām pārdod zemākas kvalitātes produktus. Digitālie pakalpojumi Slovākijā ir mazāk pieejami nekā Austrijā. Rietumu valstīs valda netaisnīgi stereotipi par nabagiem austrumvalstu izcelsmes cilvēkiem. Vairāki ES lēmumi drīzāk atspoguļo postmodernisko, postindustriālo attīstīto Rietumu sabiedrību vajadzības, nevis Austrumu vēlmes.

Centrāleiropas balss bieži vien paliek neuzklausīta, šis reģions ir slikti pārstāvēts tādās Eiropas institūcijās, kā, piemēram, Eiropas ārējo sakaru dienests. ES organizāciju galvenās mītnes visbiežāk atrodas Rietumeiropā.

Rietumi ir Rietumi, un Austrumi ir Austrumi

Ko tas nozīmē Eiropas vienotībai? Vai gatavojas jauna Rietumu un Austrumu konfrontācija?

Stadions. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Īstermiņā gaidāmas turpmākas sadursmes un sabojātas attiecības, īpaši saistībā ar Eiropas budžetu vai poļu debatēm par likuma pārākumu. Ilgtermiņā tomēr tas novedīs pie izlīguma un saskaņas.

Bieži vien populisti zaudē līdzpilsoņu uzticību. Pāries komunistiskās sistēmas sabrukuma radītais šoks, nākamās paaudzes vairāk līdzināsies saviem Rietumu vienaudžiem. Bet politiķi sapratīs, ka taisnīgums un solidaritāte – tā ir divvirzienu iela.

Pamēģiniet iztēloties: jūs ievācaties jau iekārtotā mājā. Jums tika piešķirta pati mazākā istaba, saimnieki atstāj jums kaut ko ēdamu virtuvē (nosaucot to par "struktūras fondiem") un gaida par to mūžīgu pateicību. Tīri labi saprotams, kāpēc jūs labprātāk dzīvotu teltī uz ielas, pat ja ārā līst.

67
Pēc temata
Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts
Berlingske: Rietumeiropas un Austrumeiropas atšķirības
La Vanguardia: Austrumeiropā pārdod produktus ar PSRS garšu
Neue Zürcher Zeitung: Austrumeiropas un Rietumeiropas starpā veidojas jauna plaisa
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

19
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

19
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Ūdele, foto no arhīva

Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss

12
(atjaunots 13:32 23.11.2020)
Vīruss tika atklāts uzņēmumā Ēras un Luāras departamentā valsts ziemeļos – tur nācies iznīcināt tūkstoti dzīvnieku.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Francija pārbaudīja četras ūdeļu audzēšanas fermas. Vienā no tām tika atklāts koronavīruss, paziņoja valsts Lauksaimniecības ministrija, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš vairākās valstīs informēja par mutējušā "ūdeļu varianta" koronavīrusa atklāšanu, ar kuru inficējās arī cilvēki. Šādas mutācijas bīstamība var sagraut visas pūles, kas tika pieliktas vakcīnu izveidošanai. Turklāt "atjaunotais" Covid-19 izraisa vāju antivielu izstrādi.

Francijā pēc paziņojumiem par koronavīrusu ūdeļu fermās arī veica pārbaudi. Vīruss tika atklāts uzņēmumā Ēras un Luāras departamentā valsts ziemeļos – tur nācies iznīcināt tūkstoti dzīvnieku.

"Esošajā posmā analīze ļāvusi atklāt, ka vīruss izplatījās fermā Ērā un Luārā. Kolīdz par šiem rezultātiem kļuva zināms, attiecīgās ministrijas nekavējoties lika iznīcināt 1000 dzīvnieku, kuri joprojām bija saimniecībā, kā arī iznīcināt produkciju, kas tika saražota no šiem dzīvniekiem, lai pasargātu cilvēku veselību no Covid-19," vēsta ministrija.

Jau noteikti ir zināms, ka vienā no četrām fermām koronavīruss nav atklāts, par abām pārējām rezultāti būs zināmi nedēļas laikā. Ja arī tur atradīs "ūdeļu koronavīrusu", tad dzīvniekus arī gaida nāve.

Iepriekš PVO paziņoja, ka vīruss SARS-CoV-2 tika atklāts ūdelēm sešās valstīs: Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Zviedrijā, Itālijā un ASV. Mutējošā vīrusa dēļ Dānijas varasiestādes pieņēma lēmumu iznīcināt visas ūdeles valstī (vairāk nekā 15 miljonus dzīvnieku). Pēc nedēļas Dānijas varasiestādes atvainojās par savu lēmumu, nodēvējot to par kļūdu. Visas inficētās ūdeles Dānijā pakāpeniski iznīcina. Dānijas Veterinārijas un pārtikas produktu pārvalde turpina kontrolēt situāciju 284 fermās. Tiek ziņots, ka 25 no tām jau ir kļuvušas par koronavīrusa perēkli.

12
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss, Francija
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs