Eiropas Savienība

EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu

66
Centrāleiropas iedzīvotāji arvien biežāk ieklausās eiroskeptiķu vārdos, un Rietumeiropai par to nepavisam nevajadzētu brīnīties.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Centrāleiropas valstīm ir objektīvi iemesli skeptiski vērtēt Eiropas projektu, raksta Euobserver.

Daudzus pārsteidz Centrālajā Eiropā vērojamā skeptiskā attieksme pret Eiropas Savienību. Galu galā pēdējo divu gadu desmitu laikā reģionā bija vērojama stabila ekonomiskā izaugsme, turklāt dāsnā Brisele palīdzēja atjaunot infrastruktūru.

Vēl nekad līdz šim Centrāleiropas reģions ar savu traģisko un vētraini pagātni nav bijis tik sekmīgs un ietekmīgs. No kurienes tad nāk šī neapmierinātība? Kāpēc Briseli dēvē par "jauno Maskavu"? Tam ir trīs iemesli.

Populisma izaugsme

Pirmkārt, Centrāleiropa ir īpaši vārīga pret populismu, un katrs sevi cienošs Eiropas populists uzbrūk ES.

Džons F. Kenedijs reiz teica, ka "paisums paceļ visas laivas", runājot par to, ka ekonomiskā izaugsme ir vienādi labvēlīga kā bagātajiem, tā arī trūcīgajiem. Tomēr attiecinot viņa vārdus uz mūsdienu Rietumu kopienām, viņu varētu pārfrāzēt: "Bēgums velk atpakaļ visas laivas."

Ekonomiskā krīze noveda pie populisma, nacionālisma un izolācijas noskaņojuma pieauguma pat Rietumeiropas valstīs, kas gadu simteņiem krājušas bagātības un attīstījušas demokrātiskās institūcijas. To politiskās un sociālās sistēmas ir grūti izsist no līdzsvara.

Nav nekāds brīnums, ka populisms ir atradis ceļu arī uz Centrālo Eiropu. Ja Francijai un Vācijai pret to nav imunitātes, kāpēc gan Čehijā un Slovākijā būtu citādi?

Neaizmirsim arī to, ka demokrātija un brīvais tirgus parādījās Centrālajā Eiropā tikai pirms 25 gadiem. Sabiedrība konstitūcijas nemaz neuzskata par sakrālu lietu. Ciniskiem politiķiem, kuri saindē tautas apziņu ar tukšiem vai bezatbildīgiem solījumiem, un uzbrūk vārda brīvībai un tiesu sistēmas neatkarībai, šeit ir lielākas izredzes gūt panākumus.

Šajās valstīs ir mazāk vidusšķiras pārstāvju, kuri izvēlas mērenu politiku. Visbeidzot, sociālās nodrošināšanas sistēma parasti netiecas sadalīt ienākumus un piedāvāt trūcīgajiem iespējas.

Trīsdesmit gadi, lai panāktu Vāciju

Otrkārt, šoks, ko sagādāja pāreja no komunisma pie demokrātijas, izrādījās stiprāks, nekā kāds to varētu paredzēt. Centrāleiropas valstis cietušas lielus zaudējumus vairākos līmeņos: politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un pat kultūras līmenī.

Kamēr lielās pilsētas strauji mainījušās pēc rietumu parauga, province bieži atpalika, ņemot vērā tās tieksmi pēc ekonomikas deregulācijas un atbilstības ES standartiem. Turklāt Šengenas līgums ļāva šo valstu iedzīvotājiem ceļot un redzēt citu ES valstu panākumus, kas sabojāja viņu viedokli par savu politisko eliti.

Objektīvā ekonomiskā realitāte ir sliktāka, nekā Centrāleiropas politiķi gribētu atzīt.

Lai sasniegtu Vācijas līmeni, poļiem vai ungāriem būs jāstrādā vēl 30-40 gadus.

Tauta sāk zaudēt pacietību un meklē līderus, kuri aicina saīsināt ceļu un "atgūt pašcieņu" – ar to viņi saprot brīvību izvēlēties citas lomas un standartus nevis eiropeizācijas procesā radušos modeļus.

Rietumu valstis kļuvušas egalitāras, pacifiskas un ieguvušas ekoloģisko apziņu gadu desmitiem ilgā harmoniskas attīstības ceļā. Dzīve komunisma laikos bija citāda, un cilvēku apziņa bieži atspoguļo pagātnes reālijas.

Turklāt Austrumu cilvēkiem ir psiholoģiski grūti būt Rietumu skolēniem, it īpaši ja, piemēram, jūsu attieksme pret nāvessodu nav organiski parādījusies, ilgus gadus dzīvojot demokrātiskā vidē, bet gan uzspiesta kā nosacījums iestāties ES.

Dubultie standarti

Treškārt, bažas attiecībā par dubultiem standartiem ir vairāk nekā pamatotas.

ES austrumos tiešām pārdod zemākas kvalitātes produktus. Digitālie pakalpojumi Slovākijā ir mazāk pieejami nekā Austrijā. Rietumu valstīs valda netaisnīgi stereotipi par nabagiem austrumvalstu izcelsmes cilvēkiem. Vairāki ES lēmumi drīzāk atspoguļo postmodernisko, postindustriālo attīstīto Rietumu sabiedrību vajadzības, nevis Austrumu vēlmes.

Centrāleiropas balss bieži vien paliek neuzklausīta, šis reģions ir slikti pārstāvēts tādās Eiropas institūcijās, kā, piemēram, Eiropas ārējo sakaru dienests. ES organizāciju galvenās mītnes visbiežāk atrodas Rietumeiropā.

Rietumi ir Rietumi, un Austrumi ir Austrumi

Ko tas nozīmē Eiropas vienotībai? Vai gatavojas jauna Rietumu un Austrumu konfrontācija?

Stadions. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Īstermiņā gaidāmas turpmākas sadursmes un sabojātas attiecības, īpaši saistībā ar Eiropas budžetu vai poļu debatēm par likuma pārākumu. Ilgtermiņā tomēr tas novedīs pie izlīguma un saskaņas.

Bieži vien populisti zaudē līdzpilsoņu uzticību. Pāries komunistiskās sistēmas sabrukuma radītais šoks, nākamās paaudzes vairāk līdzināsies saviem Rietumu vienaudžiem. Bet politiķi sapratīs, ka taisnīgums un solidaritāte – tā ir divvirzienu iela.

Pamēģiniet iztēloties: jūs ievācaties jau iekārtotā mājā. Jums tika piešķirta pati mazākā istaba, saimnieki atstāj jums kaut ko ēdamu virtuvē (nosaucot to par "struktūras fondiem") un gaida par to mūžīgu pateicību. Tīri labi saprotams, kāpēc jūs labprātāk dzīvotu teltī uz ielas, pat ja ārā līst.

66
Pēc temata
Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts
Berlingske: Rietumeiropas un Austrumeiropas atšķirības
La Vanguardia: Austrumeiropā pārdod produktus ar PSRS garšu
Neue Zürcher Zeitung: Austrumeiropas un Rietumeiropas starpā veidojas jauna plaisa
 Covid-19

PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē

1
(atjaunots 12:35 14.07.2020)
Pasaules veselības organizācijas vadītājs konstatēja, ka koronavīrusa infekcija dažādās valstīs veidojas saskaņā ar četriem scenārijiem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas attīstību dažādās valstīs iespējams aprakstīt saskaņā ar četriem scenārijiem, brīfingā pastāstīja Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā grupā viņš iekļāva Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna, Karību baseina un Āfrikas valstis, "kuras bija brīdinātas un informētas" par infekcijas uzliesmojumu. PVO vadītājs konstatēja, ka to līderi "saņēmuši situācijas kontroli savās rokas", tāpēc bija iespējams efektīvi informēt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt drošības pasākumus.

"Eiropas scenārijā" bija plaši uzliesmojumi, ko izdevās kontrolēt, pateicoties varasiestāžu darbībām un iedzīvotāju reakcijai..

Trešais scenārijs veidojas valstīs, kurās valdība ieviesa ierobežojošus pasākumus, taču to vēlāka vājināšana noveda pie saslimstības pieauguma. Gebrejesuss pieļāva, ka "šīs valstis padodas, jo savu efektivitāti parādījušie pasākumi netiek ievēroti vai izpildīti". PVO vadītājs nenosauca valstis, kurās darbojas šis scenārijs.

Ceturtajā gadījumā, pie kura viņš pieskaita Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Dienvidāziju un dažas Āfrikas valstis, bija vērojams straujš inficēto skaita pieaugums. Pēc viņa domām, par koronavīrusa pandēmijas epicentru uzskatāmas abas Amerikas.

PVO dati liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 13 miljonus. Pandēmija aiznesusi vairāk nekā 566 tūkstošu cilveku dzīvības.

1
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Jau sen pielietojam: akadēmiķis novērtēja "izrāvienu" Covid-19 ārstēšanā
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19
Andžejs Duda

Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja

10
(atjaunots 12:39 13.07.2020)
Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu, liecina socioloģiskās laboratorijas pētījums.

RĪGA, 13. jūlijs - Sputnik. Socioloģiskās laboratorijas Ipsos pētījums late poll apstiprina, ka uzvaru prezidenta vēlēšanās izclīnījis pašreizējais Polijas valsts vadītājs Andžejs Duda, vēsta RIA Novosti.

Late poll  pētījums ir aptauja, ko veic vēlēšanu dienā pēc balsojuma beigām, tā pamatā ir komisiju protokolu rezultāti, ar ko strādāja sociologi.

Saskaņā ar tās datiem, otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, ko atbalstījuši 49,2% vēlētāju.

Pie tam, saskaņā ar tās pašas socioloģiskās laboratorijas Ipsos veiktās exit poll datiem, Duda saņēmis 50,4% balsu, apsteidzot savu sāncensi par 0,8% balsy.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija plāno šodien paziņot oficiālos vēlēšanu rezultātus.

10
Tagi:
Andžejs Duda, Polija
Pēc temata
Bijušais Polijas prezidents nožēlo, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polijas TV darbinieks tika atlaists Dudas fotogrāfijas dēļ ar Trampu