Lielbritānijas ĀM vadītājs Boriss Džonsons vizītes laikā Igaunijā. Foto no arhīva

Krievijas vēstniecība Londonā atbildējusi uz Borisa Džonsona rakstu par Krimu

72
(atjaunots 11:13 25.02.2018)
Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība Lielbritānijā sniegusi izsmeļošu atbildi Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona rakstam "Krimas aneksija: četrus gadus vēlāk".

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Krievijas vēstniecības Lielbritānijā darbinieki atbildējuši uz Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona rakstu "Krimas aneksija: četrus gadus vēlāk", vēsta RIA Novosti. Informācija par to publicēta diplomātiskās pārstāvniecības vietnē.

Rakstā "Krimas aneksija: četrus gadus vēlāk", kas publicēts britu valdības portālā, Džonsons aicina saglabāt pret Maskavu vērstās sankcijas "kamēr Krimas teritorija ir Kremļa kontrolē, kā arī kamēr netiks ievēroti Minskas protokoli".

Krievijas vēstniecība sniedza atbildi dienu vēlāk. "Ļoti žēl, ka rakstā nav pieminēta Kijevas valsts apvērsuma ceturtā gadadiena, ko atbalstīja Rietumi kopumā, kā arī Lielbritānija. Tā gaitā bija rupji pārkāpta ne tikai Ukrainas Konstitūcija, bet arī prezidenta Janukoviča vienošanās ar opozīciju ar Vācijas, Francijas un Polijas starpniecību," – norāda vēstniecības darbinieki.

Pēc tam diplomāti atbildēja uz četrām tēzēm, kas iekļautas Džonsona rakstā.

Par referendumu

Pirmkārt, atbilde tika sniegta uz ministra apgalvojumu par "fiktīvo referendumu" Krimā. "Atļaujiet atgādināt, ka tautu tiesības uz pašnoteikšanos iekļautas ANO Statūtos, Starptautiskajā paktā par civilajām un politiskajām tiesībām no 1966. gada, kā arī Deklarācijā par starptautisko tiesību principiem no 1970. gada," – paziņoja vēstniecībā. Tāpat uzsvērts, ka tautas gribas izpausme ir demokrātiska procesa galvenais kritērijs. "Kas attiecas uz Lielbritānijas pieredzi, visai daiļrunīgi šajā aspektā ir Brexit. Folklendu salas, Gibraltāra vai Skotija," – piebilda vēstniecība.

Par robežu maiņu

Otrkārt, vēstniecība atbildēja uz britu ministra vārdiem par "pirmo vardarbīgo robežu maiņu kopš 1945. gada". "Uzskatām, ka serbu tautai šajā jautājumā ir cits viedoklis, — atgādināja diplomāti. – 1999. gadā 78 dienas ilgās Dienvidslāvijas teritorijas apšaudes iznīcināja to kā valsti, vardarbīgi (bez jebkāda referenduma) atdalot Kosovu no Serbijas."

Par solījumiem

Borisa Džonsona trešā tēze – paziņojums par to, ka Krievija pārkāpusi saistības ievērot Ukrainas robežas, ko nosaka 1994. gadā parakstītais Budapeštas memorands. "Pirmkārt, teritoriālo vienotību Ukraina zaudējusi iekšējo procesu un Krimas iedzīvotāju demokrātiska lēmuma rezultātā. <…> Otrkārt, Budapeštā Ukraina apsolīja cīnīties ar agresīvo nacionālismu un šovinismu. Acīmredzami šis solījums ir pārkāpts, un, starp citu, mēs neesam novērojuši īpašu reakciju no Lielbritānijas – Budapeštas memoranda garanta – puses."

Par Krimas tatāriem

Lielbritānijas ārlietu ministra ceturtā tēze bija vārdi par "Krimas tatāru vajāšanu". "Tā kā Lielbritānijas ĀM četru gadu bijis par maz, lai iepazītos ar dažiem faktiem šajā jautājumā, esam spiesti paši kompensēt trūkumus. Piemēram, šodien Krimas tatāru valoda saņēmusi oficiālu statusu Krimā līdz ar krievu un ukraiņu valodām," – atgādināja diplomāti.

Bez tam viņi publicēja statistiku, kas atspoguļo Krimas tatāru iesaistīšanos pussalas politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un reliģijas dzīvē.

Par Minskas protokolu pusēm

Krievijas vēstniecība atgādināja Borisam Džonsonam, ka Minskas protokolu puses ir Kijeva, Doņecka un Luganska un tieši šie protokolu dalībnieki ir atbildīgi par to izpildi.

"Esam pārliecināti, ka Lielbritānijas valdība beidzot mainīs attieksmi pret notikumiem Ukrainā. Pretējā gadījumā pastāvīgās apsūdzības pret Krieviju arī turpmāk mudinās Kijevu īstenot politiku, kam lemta izgāšanās," – noslēgumā piezīmēja diplomātiskā pārstāvniecība.

Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem. Par šo lēmumu nobalsoja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju. Tautas aptauja notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par "īslaicīgi okupētu teritoriju". Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka pussalas pievienošanās Krievijai atbilst starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem.

72
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Lielbritānijā salīdzinājusi Borisu Džonsonu un Sergeju Lavrovu
Krima reaģēja uz Ukrainas aicinājumu atgūt pussalu ar spēku
Krievija atbildējusi uz Džonsona aicinājumu pievienoties ASV vadītajai koalīcijai
Krima – pasaules uzskatu strīdus ābols
Boriss Džonsons salīdzināja ES mērķus ar Hitlera ambīcijām
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

17
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

17
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

23
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

23
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē