ES karogi

ES valstu līderi apspriež naudu un varu

15
(atjaunots 13:50 24.02.2018)
ES valstu līderu neformālais samits 23. februārī Briselē – spēku salīdzinājums pirms apspriedes par varas un naudas sadali pēc Brexit.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. ES valstu līderi neformālajā samitā Briselē 23. februāra vakarā apsprieda svarīgākās varas un naudas sadales problēmas pēc sabiedroto attiecību pārtraukšanas ar Lielbritāniju 2019. gadā, vēsta Sputnik Igaunija komentētājs Aleksejs Toms. 

Sākotnēji plānots, ka "pirmo vijoli" samitā spēlēs Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izmantoja tikšanos, lai popularizētu savus priekšstatus par ES nākotni.

Cita starpā viņš uzskata, ka savienībai jāatgriežas pie Eiropas Parlamentā iepriekš atmestās idejas par transnacionāliem deputātu kandidātu vēlēšanu sarakstiem. Vēlēšanas ieplānotas 2019. gadā burtiski pāris mēnešus pēc Lielbritānijas oficiālās izstāšanās no ES sastāva.

Francija un Parīze, tāpat kā citas Rietumeiropas valstis pārsvarā iesaka saglabāt pašreizējo Eiropas Komisijas prezidenta vēlēšanu sistēmu (tā saucamo spitzenkandidaten), kas paredz, ka postenim tiek izvirzīts politiskās grupas pārstāvis, kurš saņēmis vietu vairākumu Eiropas Parlamentā.

Prezidents pārsvarā tiek izraudzīts ES "smagsvara" valstu pārrunās kuluāros, bet visu pārējo savienības valstu parlamentu un valdību dalība ir minimizēta. Daudziem Eiropā tas šķiet netaisnīgi, taču pašreizējās sistēmas kritiķu iespējas to mainīt tiek vērtētas kā minimālas.

Pēdējais vārds paliks budžeta ziņā

Taču, šķiet, sāpīgākais Eiropas līderu apspriedēs ir naudas jautājums: iemaksu apmērs kopējā budžetā un līdzekļu sadalījums. Lielbritānijas izstāšanās no ES sastāva samazinās savienības budžetu aptuveni par 10 miljardiem eiro gadā.

Briselē vēlētos ne tikai kompensēt iztrūkumu, palielinot sabiedroto valstu iemaksas un izstrādājot jaunus kases papildināšanas mehānismus, bet arī palielināt iemaksas. Bez papildu līdzekļiem reformistiski noskaņotajai Rietumeiropai neizdosies pilnā mērā īstenot iecerētās pārmaiņas un virzīt Eiropu pretī padziļinātai integrācijai un varas koncentrācijai Briselē.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, kurš pārstāv valsti neformālajā samitā, pirms tikšanās atzīmēja, ka Baltijas valstis iepriekš paudušas gatavību iemaksāt ES budžetā lielākas summas, nekā sākotnēji plānots, lai saglabātu Eiropas kopējo kasi agrākajā apjomā.

Iepriekš Sputnik Igaunija ziņoja, ka Baltijas valstu solījumi izrādījušies pieticīgāki, nekā varētu sagaidīt Brisele, un faktiski tos pavadījis lūgums palielināt finansiālo palīdzību vietējiem lauksaimniekiem.

15
Pēc temata
Nauda ir nekas, principi pāri visam! Eiropas Savienība pagarināja sankcijas pret Krieviju
Makrons nebaidās, Putins triumfē
Mogerīni: ES militāra sadarbība kā variants naudas līdzekļu ekonomijai
Makrons aicinājis reformēt ES un izveidot eirozonas parlamentu