NATO karogs

ASV aizsardzības ministrs: Eiropai jātērē vairāk naudas

21
(atjaunots 16:52 15.02.2018)
NATO Eiropas valstu aizsardzības ministriem tikšanās laikā Briselē nāksies atskaitīties amerikāņu kolēģim par to, kā viņi pilda prezidenta Trampa prasību palielināt militāros izdevumus.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss, kurš ieradies uz sapulci NATO galvenajā mītnē Briselē, izdara spiedienu uz kolēģiem no Eiropas un cenšas viņus pārliecināt veltīt lielākus līdzekļus militārajām vajadzībām un iegādāties bruņojumu ASV. Vairāk nekā puse alianses valstu Eiropā ir gatavas atskaitīties par saviem plāniem palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% iekšzemes kopprodukta (IKP), vēsta Aleksejs Toms, Sputnik Igaunija.

Pēc būtības Džeimss Metiss ieradies Briselē, lai saņemtu NATO Eiropas valstu aizsardzības ministru atskaites par to, kā viņi plāno palielināt aizsardzības izdevumus, lai līdz 2024. gadam sasniegtu alianses statūtos minētos un ASV prezidenta Donalda Trampa pieprasītos 2% IKP. "Viņš vērsīsies pie tiem, kuri neplāno sasniegt 2%, un ieteiks vēl pastrādāt pie šo plānu pilnveidošanas," — komentējot sava šefa nodomus, aģentūrai Reuters pastāstīja Džeimsa Metisa asistente Ketija Vilbargera.

Nīderlandes ārlietu ministra atmaskošana situāciju nemaina

"Šovakar mēs tiksimies ar ES augsto pārstāvi Federiku Mogerīni, kā arī mūsu kolēģiem no Zviedrijas un Somijas. Kopīgi apspriedīsim ES pūles aizsardzības jomā, kā arī NATO un ES sadarbību. Pareizi orientētas, šīs pūles var sniegt savu ieguldījumu taisnīgākam izdevumu sadalījumam starp Eiropu un Ziemeļameriku," — savā ievada uzrunā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO valstis pirmo reizi savā vēsturē informē par militāro izdevumu palielināšanas plāniem.

Vairāk nekā puse alianses locekļu paziņojuši par nodomu sasniegt norādītos 2% IKP, pie tam šos izdevumus nodokļu maksātāju priekšā aizbildinot ar it kā pastāvošiem reāliem "agresīvās Krievijas" draudiem, kura esot "nelikumīgi anektējusi Krimu". Ainu nedaudz sabojāja Nīderlandes ārlietu ministra Halbes Zeilstra skandalozā demisija, kurš atzinies, ka melojis par Krievijas agresīvajiem plāniem veltītiem Krievijas prezidenta Putina izteikumiem.

Plaukstošās un godīgās Holandes ministrs tomēr saņēmis spēkus un atgriezies gaišajā pusē. Labs puisis. Protams, stāsts par krāpšanos nenozīmē, ka apzināti melo visi Eiropas ārlietu un aizsardzības ministri, kuri labprāt izmanto Krievijai naidīgas un rusfobas frāzes. Tas nenozīmē, ka tagad Eiropas valstu premjerministri saviem ministriem vienmēr apjautāsies: "Vai tu man te nemelo?"

Taču tas nozīmē, ka Eiropas politiskā elite labprāt noticēja atklāti absurdiem kolēģa stāstiem par Krievijas slepenajiem un ļaunajiem plāniem ieņemt Krievijas impērijas agrākās teritorijas.

Eiropai patīk pašai sava militārā rūpniecība

Skandāls Nīderlandē tomēr nelika apšaubīt, cik lielā mērā ir attaisnota visa pret Krieviju vērstā kampaņa un papildu izdevumi aizsardzībai, kas esot nepieciešami "agresīvās Krievijas apturēšanai". 14. februārī Briselē runāja par lielām summām un lieliem plāniem, kuriem, principā, vajadzētu pirms vasarā iecerētā NATO samita remdēt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par "liekēžiem" Eiropā, — ironiski izteicās izdevums Euractiv.

Francija ir gatava līdz 2025. gadam palielināt aizsardzības izdevumus vairāk nekā par trešo daļu, bet Spānija, Beļģija un Itālija šaubās par savu vēlmi sasniegt norādītos apjomus. Vācija palielina militāros izdevumus, taču, šķiet, necenšas izpildīt prezidenta Trampa prasību norādītajā termiņā.

Tāpat nav gluži skaidrs, vai Rietumeiropa patiešām ir gatava atdot visu šo milzīgo naudu NATO mērķiem, vai tomēr plāno izmantot to pašai savas — Eiropas aizsardzības iniciatīvas vajadzībām. Turklāt ASV ir pamats bažīties, ka viens no šīs iniciatīvas pamatmērķiem ir pašiem savas militārās rūpniecības "barošana" par ļaunu amerikāņiem, kuri var zaudēt pasūtījumus no Eiropas.

"Mēs nevēlamies redzēt ES pūles ar mērķi pārvilkt vajadzības vai spēkus… no NATO uz ES," — britu izdevums Financial Times citē to pašu Ketiju Vilbargeri. Jau iepriekš Baltais nams norādīja, ka eiropiešiem nāktos ņemt par paraugu ASV, kuras līdz 2019. gadam plāno palielināt savus izdevumus militārajai klātbūtnei Eiropā par 1,7 miljardiem eiro.

21
Pēc temata
Baltijas valstis – mazā un vidējā darbības rādiusa ieročnesēji
ASV un NATO ieguldīja Latvijas aizsardzībā simtiem miljonu eiro
Bergmanis: 2% IKP aizsardzībai nav maksimums
Itāļi un vācieši izteicās pret NATO iemaksu palielināšanu
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

5
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

5
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

10
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

10
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

0
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē