Ziemeļu straume

Polija iecerējusi uzbūvēt savu gāzesvadu par spīti Krievijai

54
(atjaunots 16:47 15.02.2018)
Polija aktīvi cīnās pret Krievijas "Ziemeļu straumes 2" celtniecību un plāno tās vietā uzbūvēt savu gāzesvadu Baltic Pipe, lai iepirktu gāzi Norvēģijā un piegādātu to Eiropā.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Polijas valdība apņēmusies īstenot savu Baltijas gāzesvada Baltic Pipe projektu, kas veidotu konkurenci "Ziemeļu straumei 2", vēsta vācu izdevums Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Aizvadītā gada jūnijā Polijas un Dānijas valdību vadītāji parakstīja memorandu par gāzesvada Baltic Pipe būvi. Saskaņā ar memorandu, projekta īstenošana iecerēta 2022. gadā. Tā vērtība sastādīs aptuveni 1,7 miljardus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs summas segs Polijas Gaz-System. Presei paredzētā informācija liecina, ka jau pērnā gada nogalē Polijas valsts naftas un gāzes kompānija PGNiG uz 15 gadiem rezervējusi gāzesvada jaudu vairāk nekā divu miljardu dolāru vērtībā.

Gaz-System informē, ka pa šo gāzesvadu plānots importēt lielu gāzes apjomu pēc līguma izbeigšanās par izejvielas piegādi no Krievijas. PGNiG viceprezidents Mačejs Vozņaks paziņoja, ka pa gāzesvadu kompānijai jāsaņem mazliet vairāk nekā 8 miljardi kubikmetru gāzes gadā — kā izejvielas no savām atradnēm un citās kompānijās iepirkto.

Ar Baltic Pipe būvdarbiem laika ziņā ir saistīta Polijas gāzes transporta sistēmas savienojumu plānotā celtniecība ar Ukrainu, Slovākiju un Lietuvu.

Līgums par gāzes piegādi no Krievijas Polijā izbeidas 2022. gadā. Pašreizējo līgumu Varšava uzskata par neizdevīgu. No Polijas puses bieži skan solījumi pilnībā atteikties no Krievijas gāzes pēc 2022. gada. Pērnā gada septembrī valsts enerģētikas ministrs Kšištofs Thuževskis paziņoja, ka būtu pāragri apspriest jaunu līgumu par gāzes piegādi no Krievijas.

Polija aktīvi cīnās pret Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību. Iepriekš Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis aicināja ASV valdību attiecināt amerikāņu sankcijas uz šo projektu un paziņoja, ka esot jāsoda Eiropas kompānijas, kas piedalās gāzesvada projekta īstenošanā.

54
Pēc temata
"Radīts Eiropai": "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar apturēt
Frankfurter Allgemeine Zeitung: pasaulē rit atklāts tehnoloģiskais aukstais karš
Gribēt nav kaitīgi: Krievijas politiķis atbildējis Polijai gāzes jautājumā
Mediji: Vācija aizstāv "Ziemeļu straumi 2" no Eiropas Komisijas
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Mediji pastāstīja, Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā

6
(atjaunots 16:29 08.08.2020)
Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu.

RĪGA, 8. augusts - Sputnik. Sociālais tīkls Instagram pēc tehniskas kļūmes algoritmu darbā vismaz divus mēnešus, pieprasot ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistītus tēmturus, nerādīja saturu, kas saistīts ar viņā domājamo konkurentu vēlēšanās Džo Baidentu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Buzzfeed.

Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu. Portāls pastāstīja, ka šonedēļ, pieprasot tēmturi #JoeBiden un citas ar Baidenu saistītas tēmas, sociālais tīkls demonstrēja arī "protrampa" saturu. Tomēr, pieprasot tēmas, kas saistītas ar Trampu, Instagram demonstrēja tikai noteiktus tēmturus, piemēram, #MAGA vai #Trump.

Portāls atzīmēja: tas nozīmē, ka, pieprasot ar Baidenu saistītus tēmturus, lietotāji varēja iepazīties arī ar "pretēja satura vēstījumu", savukārt tēmturi, kas saistīti ar Trampu, to nepiedāvāja.

Sociālā tikla oficiālā pārstāve Rakija Veina nosauca šo starpību meklējumu rezultātos par kļūmi.

"Tehniskas kļūdas rezultātā pēc dažiem pieprasījumiem netika parādīti (ar tiem) saistītie tēmturi. Problēmas izvērtēšanas laikā mēs esam atslēguši šo funkciju," viņa teica.

Viņa norādīja, ka problēma skārusi vairākuis tūkstošus tēmturus. Viņa neprecizēja, cik ilgu laiku bija vērojama kļūda un kāpēc tā skārusi ar Trampu saistītos tēmturus, taču nav skārusi saturu, kas saistīts ar Baidenu.

Instagram ir bezmaksas lietotne fotogrāfiju un videoierakstu apmaiņai ar sociālā tīkla elementiem, ļauj uzņemt fotogrāfijas un video, pielietot filtrus un izplatīt tās ar sava servisa un citu sociālo tīklu starpniecību. Tā pieder kompānijai Facebook.

6
Tagi:
sociālie tīkli, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Donalds Tramps: kongresa vidustermiņa vēlēšanu rezultāti ir "satriecoši panākumi"
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
Ar Trampu saistīta kompānija iejaukusies vēlēšanās visā pasaulē
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

6
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

6
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija