Kompānijas Nike Londonas maratona logotips

Ukraina pat Nike tur aizdomās par Donbasa "atzīšanu"

27
(atjaunots 11:34 05.02.2018)
Satraukuma pilnie ukraiņu mediji sacēluši troksni – žurnālisti atmasko vispasaules sporta apģērba ražošanas kompāniju Nike, kura laidusi klajā T-kreklu sēriju ar logotipu LDNR, kas veltīta Londonas maratonam, par simpātijām pret "Donbasa separātistiem".

RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Kā saka vecs krievu sakāmvārds — kas nu kam sāp. Ukrainas preses gadījumā — komentāri ir lieki, jo orģinālais uzraksts, kas publicēts kompānijas mājas lapā, ir papildināts ar tekstu: "Gatavojieties parādīt pasaulei, ka neviens nespēj līdzināties londoniešiem." Tātad salīdzinājums, kurš izmantots logotipam, visticamāk, tulkojams kā "Londoner" (londonietis), stāsta RIA Novosti.

Taču vērīgie ukraiņu mediji nepalaida garām to, ka Nike izmantoja reklāmai abreviatūru LDNR, kuru Kijevā izmanto pašpasludināto Luganskas un Doņeckas Tautas Republiku kopīgam apzīmējumam.

Tādēļ izdevums "Apostrof" raksta, ka LDNR ir "kaut kāda konotācija" ar Luganskas un Doņeckas TR, savukārt interneta avīze "Obozrevateļ" atzīmēja, ka firmas jaunais logotips, iespējams "netiks uztverts viennozīmīgi".

Konflikts Ukrainas dienvidaustrumos turpinās kopš 2014. gada pavasara, kad Kijeva uzsāka militāro operāciju pret Luganskas un Doņeckas TR. Saskaņā ar ANO datiem, par konflikta upuriem kļuvuši vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku.

2018. gada 18. janvārī Ukrainas Augstākā Rada otrajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu par Donbasa reintegrāciju, kurā Krievija nosaukta par "agresoru", savukārt Kijevas nekontrolētās Donbasa teritorijas par "okupētām". Pieņemtais likums sniedz Ukrainas prezidentam tiesības izmantot armiju pret Donbasa tautu bez kara pieteikšanas. Pateicoties tam, tā sauktā pretterorisma operācija ("ATO") tiks pārveidota par karaspēku, savukārt tās vadīšanu nodos karavīriem, kuriem sāks pakļauties arī visas pārējās spēka vienības.

Krievijas ĀM jau paziņojuši par to, ka Ukrainas Augstākās Radas likuma pieņemšana par Donbasa reintegrāciju liecina par gatavošanos jaunam karam. Kā atzīmē ĀM, kopš 2017. gada oktobra, kad likums tika izskatīts pirmajā lasījumā, tas gan tika grozīts, taču saglabāja galveno mērķi — likuma kārtībā apstiprināt Kijevas "Donbasa problēmas" atrisināšanas līniju ar spēku.

27
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs kritizējis Ukrainas pieņemto likumu par Donbasu
Francijā pārdošanā nonācis globuss ar Krievijai piederošo Krimas pussalu
Ukrainas lielā enerģētiskā uzvara: ienaidnieks gandrīz sakauts
"Mazgātavas" durvis "aizklapētas": Ukraina atzinusi Latviju par ofšoru
Latvieši nekautrējas iegādāties nekustamos īpašumus "okupētajā" Krimā
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

2
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

2
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

13
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

13
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija