Kodolbumbas sprādziens

Krievijas vēstnieks ASV komentēja jauno Vašingtonas kodola doktrīnu

69
(atjaunots 15:11 03.02.2018)
Dokumentā tiek atzīmēts, ka ASV drīkst izmantot kodolieročus tikai "ārkārtas apstākļos". Runa ir par īpaši svarīgu valsts un tās sabiedroto interešu aizsardzību. Pie "ārkārtas apstākļiem" pieskaitāms arī nekodola uzbrukums.

RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Lai attaisnotu militāro izdevumu palielināšanu un kodolpotenciāla nostiprināšanu amerikāņiem nepieciešams "biedēklis" Krievijas veidā, vēsta RIA Novosti.

Šādu viedokli paudis Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs, komentējot Pentagona jauno kodoldoktrīnu. "Mēs saprotam, ka aiz tā stāv vēlme novirzīt milzīgus līdzekļus militārajā ražošanas kompleksā, mēs saprotam, ka aiz tā stāv triljoni dolāru," — pateica Antonovs.

Viņš piebilda, ka Krievijai izdevies iepazīties tikai ar šī dokumenta atklāto daļu, kā arī ar ASV aizsardzības ministra Džeimsa Metisa sākotnējām piezīmēm un iebildumiem. Dokuments uzmanīgi jāizpēta un jāizanalizē, un būtu neprofesionāli izdarīt pāragrus secinājumus, atzīmēja vēstnieks.

"Taču pat šie pirmie iebildumi man kā cilvēkam, kurš ilgu laiku nodarbojies ar atbruņošanas un ieroču neizplatīšanas problēmu, protams, izraisa raizes. Vai arī teiksim tā, nesteigsimies, man par tiem rodas jautājumi," — piebilda Antonovs.

Pentagona jaunā doktrīna

Piektdien ASV Aizsardzības ministrija publicēja jauno kodoldoktrīnu, kurā liela uzmanība tiek veltīta Krievijas kodolspēku attīstībai.

Tostarp dokumentā tiek teikts, ka Vašingtona turpinās tērēt līdzekļus kodolspēku modernizācijai un "kodola triādes" (starpkontinentu raķetes, stratēģiskās zemūdenes un bumbvedēji) elementu attīstībai.

Taču amerikāņu militārpersonas atzīmē, ka ASV drīkst izmantot kodolieročus tikai "ārkārtas apstākļos". Runa ir par īpaši svarīgu valsts un tās sabiedroto interešu aizsardzību. Pie "ārkārtas apstākļiem" pieskaitāms arī nekodola uzbrukums.

Kopumā Pentagons iestājas par kodolieroču samazināšanu, taču nepiekrīt ar ANO piedāvāto līgumu par to absolūto aizliegšanu.

Potenciālie draudi

Īpaša uzmanība dokumentā tiek veltīta Krievijai, Ziemeļkorejai, Irānai un Ķīnai. Pentagonā uzskata, ka Maskava tiecas kļūt par dižvalsti. Vašingtonā ir pārliecināti, ka Krievija draud pirmā veikt "ierobežotu kodoltriecienu". Līdztekus tam doktrīnā teikts, ka Amerikas varas iestādes tiecas pie stabilām attiecībām ar Kremli un neizskata to kā pretinieku. Līdzīga pozīcija izteikta arī attiecībā pret Ķīnu.

Ziemeļkoreju Pentagonā dēvē par ASV "neatliekamu un neparedzamu" draudu. Tiek atzīmēts, ka kopš 2006. gada Phenjana veikusi sešus kodola izmēģinājumus, turklāt valstī turpina ražot plutoniju un augsti bagātinātu urānu kodolieroču vajadzībām.

Attiecībā pret Irānu dokumentā norādīts, ka tā turpina ieguldīt līdzekļus lielākajā raķešu programmā Tuvajos Austrumos, kā arī ķīmiskajos un bioloģiskajos ieročos.

Kā atzīmēja Pentagons, jaunās kodoldoktrīnas galvenā atšķirība ir adaptīva pieeja dažādām valstīm un dažādiem apstākļiem. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sacītā, dokuments ir reālistisks.

69
Pēc temata
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Irāna piedraudējusi atteikties no kodolprogrammas līguma
Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu
Phenjana sola paātrināt kodolieroču spēku palielināšanu preventīvā trieciena veikšanai
Pēdējais ASV vēstnieks PSRS: kodolkarš nav risinājums
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

1
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

1
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

16
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

16
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

0
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

0
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju