Polijā pieņemts likums par "Banderas ideoloģijas" aizliegšanu
(atjaunots 16:07 02.02.2018)
Par ukraiņu nacionālistu ideoloģijas propagandu, Volīnijas slaktiņa noliegšanu un "poļu nāves nometnes" izteicienu draud sods vai brīvības atņemšana līdz trīs gadiem.RĪGA, 2. februāris – Sputnik. Polijas senāts pieņēma grozījumus likumā par Nacionālās piemiņas institūtu, kurš ievieš kriminālo atbildību par ukraiņu nacionālistu ideoloģiju propagandu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz savu korespondentu.
Tāpat par krimināli sodāmu atzina Volīnijas slaktiņa noliegšanu un apgalvojumus par poļu sadarbošanos ar nacistiem Otrā pasaules kara laikā. Saskaņā ar jauno likumu par "poļu nāves nometnes" izteiciena izmantošanu un citiem līdzīgiem izteicieniem, kuri iztēlo poļus kā nacistu noziedznieku līdzdalībniekiem, draud sods vai brīvības atņemšana līdz trīs gadiem.
Saskaņā ar likumu sodītas tiks personas, kuras "publiski par spīti faktiem" noliedz tajā minētos noziegumus.
Iniciatīva izraisīja asu kritiku jau likumprojekta stadijā ne vien Ukrainā, bet arī Izraēlā. Telaviva jau izteica nepiekrišanu likumam un pieprasīja to pārskatīt, apsūdzot autorus vēsturiskās taisnības sagrozīšanā. Pasaulē lielākais Holokausta izpētes centrs Yad Vashem, kurš atrodas Izraēlā, atzīmēja, ka likums "paredz vēsturiskās patiesības slēpšanu par atbalstu, ko vācieši saņēma no poļu iedzīvotājiem Holokausta laikā". Valstī uztraucas, ka likums var ietekmēt tos ebrejus, kuri cieta poļu vainas dēļ un vēlas par to pastāstīt.
Atbildot uz Izraēlas paziņojumiem, poļu nacionālisti vēlējās sarīkot demonstrāciju pie šīs valsts diplomātiskās misijas Varšavā. Galvaspilsētas pilsētas padome atļāva šī pasākuma rīkošanu, taču Mazovijas vojevoda, kuram nav pilnvaru aizliegt manifestāciju, drošības apsvērumu dēļ ierobežoja cilvēku pārvietošanos pa ielām vēstniecības tuvumā līdz 5. februārim. Tagad likums ir jāparaksta Polijas prezidentam Andžejam Dudam.
"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts. RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.
Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.
"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.
Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.
2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.
Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.
Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?
Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"
Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija emigranti, stāsta ВВС.
Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.
Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.
Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.
Prokurore, kam patīk gatavot
1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.
2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.
Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.
Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.
Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.
Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.
Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"
Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.
"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"
Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.
Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.
Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."
Suņi iemācījušies atpazīt Covid-19 inficētos: kā tas izdevies?
(atjaunots 22:26 22.01.2021)
Cilvēka labākie draugi – suņi, spēj ne tikai cilvēku pūlī atrast ar Covid-19 inficētu slimnieku, bet arī atšķirt koronavīrusa paveidu. Kā tas viņiem izdodas? Itālijas lidostā notiek unikāls eksperiments. Suņi iemācījušies fiksēt ar Covid-19 inficētus cilvēkus, pat tad, ja slimība notiek bez simptomiem, kā arī noteikt koronavīrusa štammus.
Vai gribat uzzināt, kādu sugu suņi apguvuši tādas fantastiskas iemaņas, un ar vienu aci ieskatīties dresūras aizkulisēs? Par to stāsta mūsu video.
Tagi: