Džordžs Soross

Soross atzinis savu sakāvi cīņā ar Krieviju

150
(atjaunots 09:52 25.01.2018)
Laiks, lai pilnībā atrisinātu Krievijas jautājumu, jau ir palaists garām. Agrāk Soross vēl varēja cerēt uz Krievijas ekonomikas kolapsu, taču tagad viņš uz tādu scenāriju vairs necer.

Džordžs Soross ir viens no retajiem augstu stāvošajiem rusofobiem, kuri spēj atzīt paši savas kļūdas. Amerikāņu oligarhs, kurš savulaik "uzlauza" Anglijas banku, pareģoja Krievijas Federācijas bankrotu 2017. gadā, taču prognoze nepiepildījās portālā RIA Novosti atzīmēja bloga Crimson autors Ivans Daņilovs. 

Starp mediju ekspertiem un politiķiem, kuru dienesta pienākums ir ražot negatīvas prognozes Krievijai, tādos gadījumos vienkārši pieņemts atlikt kolapsa datumu uz vēlāk laiku. Soross – principiālais Maskavas oponents – ir pelnījis cieņu. Viņš īsteno vecu biržas noteikumu: ja mainās fakti, ir jāmaina viedoklis. 

Problēmu rada tikai tas, ka jaunos faktus par Krieviju leģendārais finansists un politisko intrigu meistars, šķiet, smēlies no amerikāņu jaunās un skandalozās nacionālās drošības koncepcijas, kurā Maskava un Ķīna pasludinātas par ASV galvenajām sāncensēm.

Intervijā britu biznesa izdevumam Financial Times finansists pēkšņi mainīja savu viedokli par Krieviju, turklāt izmantoja to kā piemēru, lai uzsvērtu, cik ļauni klājas Eiropas Savienībai. Savā tradicionāli agresīvajā stilā Soross klāstīja, ka "Eiropas Savienība ir organizācija, kas stāv un kraha sliekšņa", bet "Krievija ir uz nacionālisma pamatiem atdzimstoša lielvalsts".

Interesanti, ka šajā intervijā nav ne vārda par to, ka Krievijā viss esot slikti un drīz būs vēl sliktāk. Soross pielaiko "aizvainota brīvības cīnītāja" masku, kuram pretī stājoties Putins personīgi. Dīvaini, taču ar šādu metodi viņš tikai pastiprina Krievijas prezidenta pozitīvo imidžu, jo daudzi lasītāji rietumvalstīs itin labi spēj savirknēt vienkāršu loģisko ķēdīti: Džordžs Soross, ietekmīgs politiskais spēlmanis, kurš var atļauties nobārt pašu Angelu Merkeli, sūdzas par to, cik efektīvs ir Putina starptautiskais uzbrukums Sorosa organizācijai. Secinājums ir acīmredzams: Krievijas prezidents ir daudz spēcīgāks, brīvāks un ietekmīgāks nekā augstākie politiķi Eiropā.

Amerikāņu oligarha skumjas ļoti atgādina frustrāciju, ko atspoguļo ASV nacionālās drošības jaunā stratēģija. ASV Aizsardzības ministrijas pamata dokumentā figurē kā "revizionisma valstis", kas metušas izaicinājumu amerikāņu interesēm un izveidotajai pasaules kārtībai, kuras pamatā ir Savienoto Valstu hegemonija. Principā, Soross sūkstās par to pašu, tikai viņš uzsver draudus, ko "atdzimstošā lielvalsts" Krievija nes Eiropas Savienībai.

Zīmīgi, ka gan Soross, gan Baltais nams, pēc būtības, pārmet Krievijai vienu un to pašu – tā jaucot pasaules kārtību, ko raksturoja vispāratzīta "Krievijas nāve" un agrākā lielvalsts statusa zudums.

No šī viedokļa pats Krievijas atdzimšanas fakts, pēc Sorosa domām, ir revizionisms Vašingtonas varasvīru acīs. Starp citu, attiecībā uz Ķīnu viņi, domājams, jūt kaut ko līdzīgu, tikai no viņu viedokļa Maskava ir "mirusi" pēc sakāves aukstajā karā 1991. gadā, bet Pekina – jau XIX gadsimtā pēc "opija kariem". Eksistenciālās šausmas, ko virknei rietumu politiķu iedveš Krievijas un Ķīnas nostiprināšanās, šķiet, radījusi apziņa, ka viņu acu priekšā augšāmceļas pretinieki, ko viņi jau sen uzskatījuši par mirušiem.

Sorosa apgalvojumi liecina, ka viņš neliekuļoti tic: Krievijas atdzimšanas iemesls ir "nacionālisms", taču būtu nepareizi interpretēt šo pozīciju burtiski. Prakse liecina, ka, no amerikāņu finansista un politiskā aktīvista viedokļa, ikviens politiķis, kurš nevēlas kļūt par marioneti viņa rokās, automātiski kļūst par nacionālistu un bīstamu radikāli, ko nekādā gadījumā nevar laist "pieklājīgā sabiedrībā".

Ja iztulkosim viņa paziņojumu no Sorosa valodas, var teikt: Soross sūkstās par to, ka Krievija atdzimst, pateicoties patriotismam, un tas viņu biedē. Ņemot vērā viņa agrākās prognozes par Krieviju, viegli manāms viņa panikas iemesls: bankrota un sabrukuma vietā valsts ir stabila, un ar pašu savas pastāvēšanas faktu rāda piemēru tam, kā efektīvi aizstāvēt savas nacionālās intereses, neskatoties uz Vašingtonas piepūli.

Tātad Putins Eiropas politiķu acīs ir tāda kā "slikta kompānija" un visiem demonstrē, kā konfrontācija ar amerikāņu eliti, tostarp arī ar Sorosu var kļūt par veiksmīgu taktiku, kas nodrošina ne tikai ģeopolitiskās priekšrocības, bet arī ievērojamas vēlētāju simpātijas.

Ne velti Krievijas prezidentu dēvēja par pirmo populistu Eiropā, kurš ar savu piemēru iedvesmo tādus politiķus, kā Viktors Orbans un Marina Lepēna.

Pirmkart, viņam ir tieša pieeja rietumu elites augšējiem stāviem, otrkārt, viņš atbilstoši savam postenim skatās uz nākotnes riskiem, nevis pagātnes uzvarām. Lai saprastu viņa uztraukuma iemeslus, atliek tikai pavērot Berlīnes un Varšavas konfliktu, Vācijas valdības pārliecinošo ceļu pretī "divu ātrumu Eiropai", tam, kā Vācijas Centrālā Banka ieved juaņu zelta valūtas rezervēs par labu dolāram, uz to, cik augstu reitingu saņēmuši populisti – eiroskeptiķi no itāļu "Piecu zvaigžņu kustības", kas, iespējams, vēl sagādās pārsteigumu gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.

Laiks, lai pilnībā atrisinātu Krievijas jautājumu, jau ir palaists garām. Agrāk Soross vēl varēja rēķināties ar Krievijas ekonomikas kolapsu, taču tagad viņš uz tādu scenāriju vairs necer. Vēl vairāk: ietekmīgā amerikāņu banka Goldman Sachs publicēja negaidīti optimistisku valsts ekonomikas izaugsmes prognozi, kuras parametri pārsniedz pat labākos Krievijas valdības izstrādātos vērtējumus.

Ja amerikāņu elite rīkotos racionāli, pēc "ekonomiskā blickrīga" izgāšanās tai vajadzētu pamēģināt vienoties ar Maskavu, taču pagaidām uz to nav ko cerēt, jo pārāk lieli spēki un līdzekļi tika izšķiesti mediju mītam par "baismīgajiem Krievijas draudiem".

Taču agri vai vēlu pat spītīgākie rusofobi būs spiesti iet Džordža Sorosa pēdās: vispirms noliegt Krievijas tiesības pastāvēt, pēc tam cerēt, ka Krievija "nupat nupat jau bankrotēs", pēc tam – depresija par to, ka Krievija nav sabrukusi, un galu galā rūgts atzinums: Krievija pastāvēs mūžos.

150
Pēc temata
ASV pret Sorosu: 70 tūkstoši amerikāņu parakstījuši petīciju pret finansistu
Eksperts: Sorosa fonds nodarījis kaitējumu Itālijai 48 miljardu dolāru apmērā
Eiropieši vēlas atbrīvoties no Džordža Sorosa
Tūkstošiem amerikāņu pieprasa Džordža Sorosa izraidīšanu no ASV
Soross: Krievija kļūst par pasaules dižvalsti uz ES sabrukšanas fona
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

3
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

3
PVO

PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā

14
(atjaunots 09:03 25.11.2020)
Patlaban visas vakcīnas pret koronavīrusu tiek izstrādātas injekcijās, tomēr notiek arī citu veidu vakcīnu izstrāde.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Vairākas farmaceitiskās kompānijas visā pasaulē strādā pie vakcīnas pret koronavīrusu radīšanas deguna aerosola veidā. Par to paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana, raksta Mixnews.lv.

Atbildot uz jautājumu par orālo vakcīnu pret Covid-19, PVO pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vakcīna šādā formā nepastāv: tās visas tiek izstrādātas injekciju veidā. Tomēr izstrādē atrodas vairāki preparāti deguna aerosolu veidā, precizēja Svaminatana.

Oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas zinātnieki veido vakcīnu pret koronavīrusu aerosola veidā. Ar tās izstrādi nodarbojas Sanktpēterburgas Gripas zinātniski pētnieciskais institūts. Zinātnieki veido to uz gripas vīrusa bāzes, pašlaik vakcīna iziet pirmsklīniskos izmēģinājumus uz dzīvniekiem. 2021. gadā plānots izmēģināt preparātu uz brīvprātīgajiem.

Iepriekš PVO paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā runa varētu būt par vairāk nekā vienu pirmreizējo inficēšanos, jo patogēna transmisija cilvēka organismā ir iespējama no vairākiem dzīvniekiem. Tā, koronavīruss varēja izplatīties ar vairāku avotu starpniecību un pat dažādos laika posmos.

Saskaņā ar 24. novembra datiem, pasaulē bija vairāk nekā 59,6 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 1,4 miljoni beidzās ar nāvi, savukārt 41,2 miljoni inficēto izveseļojās. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts ASV, Indijā, Brazīlijā, Francijā un Krievijā.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību